Ievu tīklkodes – lai arī nepatīkamas, tomēr nav bīstamas

admin.r LV

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā nedēļā saņem satraukuma pilnus iedzīvotāju zvanus un vēstules par ievu tīklkodes radītajiem bojājumiem. Saņemtas arī fotogrāfijas no Rīgas apkaimēm, kur kukaiņi ar izveidoto balto tīklojumu noklājuši visu koku un pat blakusesošos objektus.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālisti paskaidro, ka ievās reizi 10 vai 20 gados savairojas ievu tīklkode, kuras kāpuri mēdz nograuzt ievām visas lapas. Lapu zaudējums kokam nav bīstams, nākošajā gadā ievas saplauks.

Ievu tīklkodes radītie postījumi nav patīkami, taču tie nav tik nopietni, lai apdraudētu kokus. Kukainis ir izdarījis tikai lapotnes bojājumus, bet ievu saknes tas neskar.

Mājokļu un vides departamenta speciālisti konsultējušies ar Dr.biol., asociēto profesoru un LU Bioloģijas fakultātes vadošo pētnieku Voldemāru Spuņģi par tīklkodes izplatīšanos Rīgas pilsētas teritorijā.

Pētnieks V.Spuņģis norāda, ka ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella) ir monofāga suga, tās kāpuri mēdz baroties tikai ar ievu koku lapām. Latvijā plaši izplatīta un ļoti bieži novērojama suga. Kukaiņi ir nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 17 – 22 mm. Lido krēslā vai naktī no jūnija beigām līdz augusta sākumam. Sastopami visur, kur aug ievas, bet visbiežāk lapkoku un jauktajos mežos, īpaši upju ielejās. Kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās, kuros ir no dažiem līdz pat simtiem kāpuru.

Kā skaidro V.Spuņģis: “Ievu tīklkodes radītos bojājumus šogad masveidā var novērot visā Latvijas teritorijā, taču par to nevajadzētu satraukties, jo kaitēklis nav bīstams ne kokiem, ne cilvēkiem. Pamanāmos postījumus rada tīklkodes kāpuri, kas dzīvo kolektīvi un no pavedieniem veido ligzdas, kur tie pa dienu slēpjas, bet naktīs, kad nav putnu, kāpuri dodas grauzt ievu lapas. Katram kāpuram no siekalām veidojas zīda pavediens, tādēļ ievu stumbri šķiet ietīti zīdā. Vienīgi postījumi ir nograuztās lapas. Vēlāk kāpuri pārvērtīsies nelielos baltos naktstauriņos.”

Dabā šis kukainis ir visu laiku, taču nelielā skaitā, bet cikliski ik pēc 8 vai 10 gadiem, tīklkode savairojas masveidā. Šogad vērojams tīklkodes uzliesmojums, kas iespējams būs vērojams vēl nākamgad, taču nākamos 5-7 gadus atkal būs nemanāma.

Entomologs mierina – ievas pilnībā pacieš to, ka tām tiek nograuztas visas lapas, jo sezonas gaitā koks tās atjauno. Voldemārs Spuņģis uzskata, ka ar ievu tīklkodi cīnīties nevajadzētu, jo sugai raksturīga vien periodiska vairošanās.

Mājokļu un vides departamenta speciālisti atgādina, ka tīklkode nav bīstama ne cilvēkiem, ne citiem kokiem, tādēļ nevajadzētu kāpurus apstrādāt ar ķīmiskām vielām. Apkarošana ar kontakta iedarbības preparātiem ir sarežģīta savītā lapu tīklojuma dēļ, jo tas pasargā kāpurus no augu aizsardzības līdzekļa iedarbības un padara insekticīda smidzinājumu neefektīvu.

V.Spuņģis cīņu ar cikliski savairojušos ievu tīklkodi uzskata par bezcerīgu, tomēr, ja kāpuri ļoti traucē, vienkāršākais risinājums ir mēģināt tos nokratīt, kustinot zarus. Nokritušie kāpuri nebūs spējīgi uzrāpties atpakaļ un ies bojā, jo netiks pie barības.
Tīklkodes var ierobežot, rudenī savācot nokritušās lapas vai parādoties pirmajiem tinumiem (kāpuru izveidotajām ligzdām), mehāniski notraušot tās, savācot un iznīcinot.