Apsaimniekošana

Dzīvokļu jautājumi

Energoefektivitāte

Vide

Kapsētas

 
Hidrogrāfisko tīklu un meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas pārraudzība

 

 


          Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Vides uzraudzības nodaļa  uzrauga atklātos grāvjus un lietus notekūdeņu kanalizācijas tīklu namu iekšpagalmos, valsts un pašvaldības zemēs.  Rīgas pilsētas zemju nosusināšanu veicar dažādām sistēmām, kas ūdeni uztver un novada gan pašteces, gan sūknēšanas ceļā.

 

Galvenās nosusināšanas  sistēmas ir:

 

- mazās upītes;


- atklātie grāvji;


-  lietus notekūdens  kanalizācija, kas lietus notekūdeņus novada ar segto sistēmu palīdzību;


- ūdens uzkrāšanas sistēmas – upes un ezeri, mākslīgas ūdenskrātuves un dīķi;


- jauktas nosusināšanas sistēmas.

 

 

Rīgas pašvaldībā ir aptuveni 147,4 km grāvju, no kuriem lielākā daļa ir aizauguši un aizsērējuši un piegrūžoti ar sadzīves atkritumiem. 
Mazo upīšu atjaunošana un kopšana jāveic 39,1 km kopgarumā.
Rīgas pilsētas teritorijas no applūšanas pasargā aizsargdambji aptuveni 20 km garumā.
24 ezeru un dīķu kopplatība ir 2500 ha.

Iekšpagalmu lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēma ir aptuveni 4000 ha lielā platībā.

 


Problēmas

 


Jārekonstruē vai jāpārtīra vairāk nekā 200 ceļu un ielu caurteku.

 

 No jauna jāierīko vairāk nekā 50 caurtekas.

 

Caurtekas vietām ir pieserējušas un pussabrukušas, jo ilgstoši nav remontētas un atstātas bez uzraudzības.

Laika gaitā caurtekas caur ielām ir piesērējušas un iegrimušas smagā autotransporta braukšanas rezultātā. Ta sekas ir notekūdeņu uzstādinājums un ielu uzbēruma un caurteku gala nostiprinājumu izskalojumi.

 


Plūdu periodos notiek novadgrāvju pārplūšana un pieguļošo apdzīvoto platību applūšana, jo ir samazināts caurplūdums.

 


Gar novadgrāvjiem ir uzbūvēti žogi, neievērojot aizsargjoslu, nelikumīgi ierīkotas kanālizācijas notekūdeņu izplūdes. Tas veicina grāvja aizaugšanu ar krūmiem, kokiem un apgrūtina tīrīšanas darbus.

 

Novadgrāvji gar ielām ir piegružoti ar sadzīves atkritumiem, atsevišķas novadgrāvju daļas aizbērtas ar būvgrūžiem.

 


Laika gaitā izbūvētas daudzas pazemes komunikācijas, kuras varētu nebūt saskaņotas ar valsts struktūrām.

 


Vaļējo gultņu atjaunošana un remonts jāveic ik pēc 10-15 gadiem. 

 

Aizsargdambji nav kopti pēc to uzbūvēšanas. Lai novērstu plūdus un uzplūdu apdraudējumu, jāizbūvē 10.0 km aizsargdambju, jāatjauno 8 pretplūdu aizvari uz novadgrāvjiem un upītēm, jāizbūvē 3 jaunas sūkņu stacijas un jārekonstruē arī 3 esošās  sūkņu stacijas.

 

Jāpārtīra 24 ezeri un dīķi ar 2500 ha lielu kopplatību.

 


       
Meliorācijas attīstībā paredzēta galvenokārt atklātu gultņu rekonstrukcija, atjaunošana un jaunu ierīkošana, jo tikai atklātās gultnes nodrošina normālu notekūdeņu  promvadīšanu, veido labvēlīgu mikroklimatu, samazina pārmitrās zemes un uzlabo ainavu.

 


Vispirms jāatjauno tās meliorācijas sistēmas, kuru nolietošanās dēļ paaugstinās gruntsūdens līmenis pieguļošajās platībās, sākas platību pārpurvošanās un veidojas antisanitāri apstākļi, un zemju īpašniekiem tiek nodarīti materiālie un morālie zaudējumi.

 


Meliorācijas sistēmu atjaunošana, projektēšana un būvniecība notiek atbilstoši Rīgas pilsētas meliorācijas sistēmu attīstības koncepcijai un ienākošajiem iedzīvotāju ierosinājumiem un sūdzībām.

 

 


Kas izdarīts 2009. gadā

 

 1. Iztīrīts  novadgrāvis 0,8 km garumā Rumbulā, Dārziņu teritorijā.

 

 2. Atjaunots novadgrāvis 0,18 km garumā Vidzemes priekšpilsētā, no      
    Liepkalnu ielas līdz Juglas ezeram.

 

3. Izremontēts Kundziņsalas lietus notekūdeņu regulators-aizbīdnis.

 

4. Kīšezerā, pie bīstamiem objektiem ūdenī.uzstādītas  trīs brīdinošās zīmes (bojas).  

 

5. Juglas ezera izteces daļas piesērējuma (meldri, niedres, saneši) novēršana.

 

6. Rīgas pašvaldības teritorijas sakopšanas (atkritumu izvešana) darbi.

 

7.  Nodota Rīgas būvvaldē akceptēta tehnisko projektu dokumentācija:

 

   7.1. Upesgrīvas ielas novadgrāvja atjaunošanai;

 

   7.2. Beberbeķu, Krotes ielas novadgrāvju atjaunošanai;

 

   7.3. Piķurgas upītes pārtīrīšanas I.kārta;

 

   7.4. Vecdaugavas plūdu novēršanas variantu priekšprojekta izpēte;

 

   7.5. Rīgas pilsētas iekškvartālu lietus ūdens kanalizācijas tīklu
          inventarizācijas  II.kārta;

 

   7.6. Zolitūdes ielas novadgrāvju sistēmas atjaunošana.

 

Noderīgas saites