Īpašums privatizēts

Dzīvokļu īpašuma privatizācijas galvenais mērķis bija nevis veidot jaunu nekustamo īpašumu īpašnieku skaitu, bet gan motivēt dzīvokļu īpašniekus pārņemt dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Tāpēc dzīvokļa īpašums – tas ir ne tikai dzīvokļa īpašnieka un viņa ģimenes mājvieta, bet arī jaunas tiesības, bet, jo īpaši, arī jauni pienākumi.

Privatizācijai nodotajās mājās dzīvokļu īpašniekiem pieder arī dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamās daļas. Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

  • dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas);
  • arhitektūras elementi;
  • jumts;
  • koplietošanas telpu logi un durvis (arī ārdurvis);
  • iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas);
  • starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi);
  • koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas);
  • dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);
  • dzīvojamās mājas palīgēkas un būves;
  • zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Pārvaldīšanas kārtību privatizācijai nodotajās dzīvojamajās mājās nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, Civillikums, kā arī citi normatīvie akti. Saskaņā ar tiem:

  • lēmumus par mājas pārvaldīšanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība (attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Dzīvojamās mājas pārvaldnieku izvēlas paši dzīvokļu īpašnieki;
  • uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt šī uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem – Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants (arī gadījumos, kad dzīvojamo māju pārvalda pašvaldības uzņēmums).

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Līdz tam jautājumus, saistītus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu, risina dzīvokļu īpašnieki un mājas pārvaldnieks, savstarpēji vienojoties.

Noteikumu Nr.408 14.punkts paredz, ka ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu nākamajam kalendārajam gadam, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par:

  • dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu;
  • par dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu.

Ja dzīvokļu īpašnieki minētajā termiņā nepieņem lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, vai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, dzīvojamās mājas pārvaldnieka aprēķinātā maksa stājas spēkā ar kalendārā gada 1.janvāri.

Uzmanību! Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nevar atteikties no obligāto pārvaldīšanas darbību nodrošināšanas, no dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā ietverto dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas.