Norēķini par pakalpojumiem

Pakalpojumi, kuri ir saistīti ar īres telpu lietošanu

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks. Likums paredz attiecīgus:

  • pamatpakalpojumus:
    • apkure,
    • aukstais ūdens,
    • kanalizācija,
    • sadzīves atkritumu izvešana;
  • papildpakalpojumus:
    • karstais ūdens,
    • gāze,
    • elektrība,
    • garāža u.c.,

par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojas dzīvojamās telpas īres līgumā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs ir tiesīgs sniegt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos pakalpojumus īrniekam tieši, kļūstot par pakalpojumu sniedzēju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta trešā daļa nosaka, ka īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” noteiktajai kārtībai; vai rakstveidā vienoties ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” noteiktajai kārtībai par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta otrā un piektā daļa nosaka, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama maksa par pakalpojumiem, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja maksājumi veicami bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa. Tādējādi dzīvojamās telpas īres līgumā puses var vienoties par pakalpojumu sniegšanu un to apmaksu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK), 1503.pants paredz fiziskām un juridiskām personām administratīvu atbildību par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam., ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus. Tas ir naudas sods:

  • fiziskajām personām līdz 1400 (tūkstoš četrsimt euro);
  • juridiskajām personām līdz 14000 (četrpadsmit tūkstoš euro).

LAPK nav paredzēta administratīvā atbildība par papildpakalpojuma nesniegšanu īrniekam.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 113.panta astotā daļa nosaka, ka izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) minētā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos papildpakalpojumus, ja īrnieks nepiekrīt par attiecīgo papildpakalpojumu noteiktajai maksai, ja īrnieks trīs mēnešus nav maksājis par attiecīgo papildpakalpojumu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts cits termiņš un ja īrnieks vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdināts, ka turpmāk papildpakalpojums netiks sniegts, ja normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēti citi gadījumi.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 113.panta astotā daļā izsmeļoši norādīti trīs gadījumi, kad izīrētājs vai pakalpojuma sniedzējs var nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) papildpakalpojumu. Ja nav likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 113.panta astotajā daļā paredzētie nosacījumi, tad papildpakalpojumi īrniekam ir jāatjauno.

Nepamatota papildpakalpojuma nesniegšanas gadījumā, ja par papildpakalpojuma sniegšanu izīrētājs un īrnieks bija vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā, īrnieks ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 50.panta nosacījumiem, lūdzot atlīdzināt nodarītos zaudējumus.