Ugunsdrošība

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 Ugunsdrošības noteikumi (turpmāk – Noteikumi Nr.82) 18.1 un 18.2punkts nosaka, ka dzīvojamo ēku, to daļu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku (konkrētajā gadījumā – tiešo lietotāju) pienākums ir ievērot ugunsdrošības prasības. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas īpašnieks (valdītājs) ir atbildīgs par ugunsdrošību koplietošanas telpās.

Noteikumu 190.punkts nosaka, ka krāšņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli reizi trijos gados pārbauda sertificēts skursteņslaucītājs un par to sastāda aktu.

Noteikumu 191.punkts nosaka, ka dūmvadus, kuriem pievienotas gāzes iekārtas, un gāzes iekārtu uzstādīšanas telpu ventilācijas kanālus ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra šādos termiņos:

191.1. ķieģeļu dūmvadus – ne retāk kā reizi gadā;

191.2. ķieģeļu dūmvadus ar oderējumu un metāla dūmvadus – ne retāk kā reizi divos gados;

191.3. ventilācijas kanālus – ne retāk kā reizi trijos gados.

Noteikumu 192. un 193.punkti nosaka, ka apkures iekārtas un ierīces pārbauda un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi.

Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

193.1. reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm;

193.2. divas reizes – citām apkures ierīcēm.

Sertificētie speciālisti

Sertificēto skursteņslaucītāju datu bāze ir Latvijas amatniecības kameras interneta vietnē: www.lak.lv/pub/.

Slēdzienu par apkures ierīces darbību un ugunsdrošību ir tiesīgi izsniegt sertificēti krāšņu – kamīnu podnieku amata meistari, kuru datu bāze ir Latvijas amatniecības kameras interneta vietnē: www.lak.lv/pub/.

Tiesu prakse

Izīrētāja un īrnieka atbildības robežas

Administratīvā rajona tiesa 2012.gada 19.decembra sprieduma lietas Nr.A420392112 13.punktā norāda, ka saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”, kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumu Nr.534 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” 2.5.apakšpunktu dūmeja ir vietējās apkures ierīces mūrējumā (ķermenī) izveidotie kanāli, kas paredzēti degšanas produktu cirkulācijai. Būvnormatīva 2.6.apakšpunkts noteic, ka dūmenis ir uz pamata vai pamatu sijām balstīta vertikāla ugunsizturīga konstrukcija, kurā izbūvēti dūmkanāli, lai izvadītu no ēkas degšanas produktus, kas veidojas apkures ierīcē, bet 2.7.apakšpunkts noteic, ka dūmkanāls ir dūmenī vai degtnespējīgā sienā izbūvēts kanāls (parasti ar nemainīgu šķērsgriezumu), kas paredzēts degšanas produktu plūsmai. Citiem vārdiem, dūmeja ir krāsns mūrējuma daļa, kas nodrošina siltuma enerģijas uzkrāšanu krāsns mūrējumā un tālāk nodrošina siltuma atdevi apkurināmai telpai. Tātad minētā krāsns daļa nepārprotami atrodas apkurināmās telpas iekšienē un saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 18.1.punktu pienākums ievērot ugunsdrošības prasības ir īrniekiem vai nomniekiem (tiešajiem lietotājiem).

2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 18.1.punktu pienākums ievērot ugunsdrošības prasības ir īrniekiem vai nomniekiem (tiešajiem lietotājiem).

Rezumējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka izīrētājam ir pienākums uzturēt darba kārtībā tikai galvenās konstrukcijas un inženierkomunikācijas, proti, izīrētājs var būt atbildīgs tikai par galvenā dūmu stāvvada jeb dūmeņa (kas atbilst būvnormatīva 2.6.apakšpunkta jēdzienam) uzturēšanu darba kārtībā un izīrētājam ir jāseko, lai tas atbilstu ugunsdrošības normām, un jāveic ikgadēja dūmvada kanāla tīrīšana.1