Projekta aktualitātes

25.04.2018.

Vai veikalos nopērkamas “zaļākas” remontpreces?

Jā, šis tas ir gan. Skatāmies kopā, kas nopērkams ekomarķēts, bet kurā kategorijā būs vienkārši jāizvēlas labākais no piedāvātā.

Sienām un griestiem

  • Tādus celtniecības materiālus kā ģipškartonu, cementu, špakteli veikalos ekomarķētus nemanījām, tāpēc to izvēlē svarīgākais: pērc iekšdarbiem paredzētos; ja vien nav īpaša vajadzība, dod priekšroku tiem, kas ir bez speciālām piedevām, piemēram, pret pelējumu. Bieži vien tieši piedevas arī ir tās kaitīgās vielas, no kurām vērts izvairīties.
  • Grunts krāsas izvēle ir samērā vienkārša – pērc ekomarķēto, jo veikalos tādas pieejamas. Ja tomēr neatrodi, izvēlies uz ūdens bāzes un ar zemu gaistošo savienojumu (GOS) saturu. Ja vien nav īpašas vajadzības, neizvēlies gruntis ar pretpelējuma un citām piedevām.

Uz visām pārdošanā esošām krāsām un lakām ir norādīts gaistošo organisko savienojumu jeb GOS saturs gramos uz litru (g/l). Likums ir viens – jo mazāk GOS, jo labāk.

  • Izvēlies ekomarķētu krāsu. Mūsu veikalos pieejamas krāsas gan ar Ekopuķīti, gan Ziemeļvalstu gulbi,gan Vācijas Zilo eņģeli. Ja tomēr tev padomā ir cita krāsa, raugi, lai tā ir paredzēta iekšdarbiem, ir uz ūdens bāzes un ar zemu GOS saturu.

ES ekomarķējums

Ziemeļvalstu gulbis

Zilais eņģelis

 

 

 

 

  • Tapetes neiesakām, jo gaumīgas papīra tapetes nav pieejamas, bet lieka plastmasa (vinils) nav vajadzīga: sienas neelpo, pelējums uzdzīvo, putekļi krājās. Tiesa, starp vinila tapetēm ir labāki eksemplāri ar Émissions dans l’air intérieur marķējumu un piebildi Phthalate free (bez ftalātiem).

Grīdām

Grīdas seguma izvēlē princips “ka tik lētāk” nederēs, jo grīdai jākalpo daudz gadu. Ja no tās garos kaut kas kaitīgs, tad, visticamākais, uz ilgu laiku. Turklāt kur bērni pavada visvairāk laika? Pareizi, uz grīdas.

  • Koka dēļu grīda būtu laba izvēle, taču uzmanīgi jāizvēlas arī tas, ko klās zem dēļiem un ar ko dēļus krāsos. Grīdas krāsai likums tas pats – jo mazāk GOS, jo labāk.
  • Kaut parkets un lamināts ir līmētie koksnes izstrādājumi un tieši līmēs mēdz būt kaitīgās vielas, tomēr veikalos šie grīdas segumi pieejami ar Vācijas ekomarķējumu Zilais eņģelis. Svarīgi zem ekomarķētā lamināta paklāt atbilstošu apakšklāju, piemēram, no korķa.
  • Paklāji, īpaši, tie, ko ieklāj no sienas līdz sienai, nebūs laba izvēle. Arī ne tie, uz kuriem sazīmētas autotrases un mīlīgi dzīvnieciņi. Tie nelāgi ož jau veikalā. Pārsvarā pieejami tikai sintētiskie, turklāt daudzi no tiem apstrādāti ar ”sliktām” vielām, lai atgrūstu ūdeni un netīrumus, kā arī nedegtu. Var meklēt dabisko šķiedru, piemēram, vilnas vai sizala paklājus, taču arī tos mēdz apstrādāt ar ķimikālijām vai apakšu noklāt ar kādu sintētisku materiālu. Celtniecības preču veikalos paklājus ar ekomarķējumu atrast neizdevās.
  • Parastais (PVC) linolejs ir sliktāka izvēle, jo no tā izdalīsies vesela buķete bīstamu vielu.
  • Dabiskais linolejs, kas varētu būt noturīga un nekaitīga alternatīva, būs jāmeklē specializētos veikalos, jo lielajos to pašlaik nepiedāvā.

Celtniecības preču veikalos uz daudziem materiāliem uzķeksēts eco, eko, ekoloģisks. Neuzticies šādiem apgalvojumiem, ja nav to apliecinoša oficiāla marķējuma. Bez pierādījumiem tā ir tikai ražotāja pašslavināšanās. Tāpat zaļa krāsas bundža nenozīmē, ka tās saturs ir “zaļš”.

Ar mēbelēm nemaz nav vienkārši. Nekādu īpašu marķējumu, kas palīdzētu orientēties piedāvājumā, pagaidām nav. Tādējādi ir tikai divi ieteikumi: mazāk ir labāk un dabiskāk ir labāk. Askētisks mēbelējums istabu piesārņos mazāk. Masīvkoka mēbeles ķimikāliju ziņā tomēr būs drošākas. Ja tās šķiet pārāk dārgas, vienmēr var izlīdzēties ar otro roku masīvkoka mēbelēm.
Savukārt, ja grasies kādu no mēbelēm atjaunināt, tad veikalos meklē īpaši bērnu mēbelēm paredzētas krāsas.


10.04.2018.

Vecās rotaļlietas var kaitēt bērniem

Pētījumi rāda, ka vecajās rotaļlietās, īpaši, plastmasas daudz biežāk sastopamas bērna veselībai kaitīgas vielas. Tas ir labs iemesls, lai pavasara tīrīšanas laikā pārskatītu arī mantu kasti.

Izpētot 80 lietotas rotaļlietas bērnudārzos, Stokholmas pilsētas pašvaldība atklāja, ka vairāk nekā 60% satur vismaz vienu no hormonālajai sistēmai bīstamajiem ftalātiem. Atsevišķos gadījumos ftalātu līmenis pat 30 un vairāk reizes pārsniedza pašlaik noteiktās normas. Šādas spēļmantas šobrīd vispār nedrīkstētu tirgot.

Ftalāti bērnu rotaļlietas nedrīkst pārsniegt 0,1% no masas, un tie ir iekļauti īpaši bīstamo vielu sarakstā. Tie kaitē hormonālajai sistēmai, auglībai un nedzimušam bērnam. Ftalāti tiek saistīti arī ar bērnu astmu, uzvedības un attīstības traucējumiem, 2.tipa diabētu un citām slimībām.

“Iespējamā ftalātu piesārņojuma dēļ 10 un vairāk gadu vecas mīkstās plastmasas rotaļlietas nevajadzētu dot maziem bērniem, kuri visu cenšas “nogaršot”. Tolaik ftalātu kaitīgā ietekme vēl nebija pierādīta un nekādu ierobežojumu to lietošanai nebija. Kopš 2007.gada vairāki ftalāti rotaļlietās ir ierobežoti. Vecās plastmasas spēļmantas labāk glabāt plauktā kā piemiņas lietas,” atzīst Baltijas Vides foruma vides eksperts Valters Toropovs.

Ja neesat pārliecināti par plastmasas rotaļlietas vecumu, var apskatīt lelles vai rotaļu dzīvnieka pēdu/apakšpusi, kur var būt iespiests izgatavošanas gads. Ja manta izgatavota pirms 2007.gada, to nevajadzētu atstāt mantu kastē. Tāpat mīkstās plastmasas rotaļlietas, kuru virsma šķiet tāda kā lipīga, eļļaina, visticamākais satur ftalātus.

To, ka lietotās spēļmantas diemžēl nav drošas ķimikāliju ziņā, apliecina arī Lielbritānijā, Plimutas Universitātē veiktais pētījums. 200 lietotās plastmasas rotaļlietās atrada virkni dažādu smago metālu, piemēram, svinu, hromu, kadmiju, kas ir toksiski bērniem. Dažas mantas ne tikai saturēja, bet arī izdalīja tādu smago metālu daudzumu, ko nepieļauj šobrīd spēkā esošās normas.

Citas rotaļlietas, kurām nevajadzētu būt mantu kastē

– bojātas elektrorotaļlietas
– koka rotaļlietas ar atlupušu krāsu
– rotaļlietas ar spēcīgu smaržu vai smaku
– spēļmantu iepakojums
– mīkstās mantas, kuras pildītas ar porolonu vai uz kurām ir atzīme, ka tās nedeg
– suvenīrus, kas atgādina rotaļlietas
– dažādas mantas, piemēram, atslēgas, kas nav paredzētas kā rotaļlietas


01.12.2017.

Informācijas diena – drošāku produktu izvēle

2017.gada novembrī NonHazCity projekta ietvaros notika divi semināri Rīgas pašvaldības bērnudārzu pārstāvjiem par  drošāku ikdienas produktu izvēli bērnudārzu darba nodrošināšanai. Semināra mērķis bija informēt par tādu bērnudārzos lietotu preču un produktu izvēli, kas radītu pēc iespējas mazāku veselības risku, kā arī par Zaļā Publiskā Iepirkuma prasībām, kuras stājušās spēkā šajā gadā.

Semināra dalībnieki tika informēti par bīstamām vielām šādās bērnudārzu ikdienas preču un produktu grupās: rotaļlietas, sadzīves ķīmija, iekštelpu renovācijas materiāli. Tika detalizēti apskatītas iespējamās bīstamās vielās dažādu materiālu – koka, plastmasas, elektroniskās, mīkstās –  rotaļlietu grupās, kā arī par to, kā pareizi būtu jāizvēlas rotaļlietas bērnudārziem.

Tika apskatītas preču ķīmiskā sastāva verifikācijas metodes, tādas kā ekomarķējumi un ķīmisko līdzekļu tehniskā dokumentācija (drošības datu lapas), kā arī Zaļā Publiskā iepirkuma ķīmiskās prasības, lai izvairītos no precēm kas var saturēt bīstamās vielas.


11.10.2017.

Tiešraide: Bīstamo vielu sastopamības skrīnings Baltijas jūras reģionā – galvenie atklājumi

Visi interesenti tiek laipni aicināti pievienoties tiešraidei NonHazCity: bīstamo vielu sastopamības skrīnings Baltijas jūras reģionā – galvenie atklājumi”, kas notiks 19. oktobrī, plkst. 11.00. Pasākums notiks Igaunijā, Pērnavā (Pärnu), Eiropas Savienības Padomes Igaunijas prezidentūras ietvaros.

Pievienojieties tiešsaistē var tīmekļa vietnē: http://nonhazcity.eu/live-broadcast-key-findings/

Kas tiks apspriests?

NonHazCity projekta ietvaros tika ņemti un analizēti notekūdeņu paraugi dzīvojamajās un rūpnieciskajās teritorijās, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, lietusūdens un notekūdens nogulsnēs šādās sešās Baltijas jūras reģiona pašvaldībās: Pērnava (Igaunija); Kauņa (Kaunas) un Šilale (Šilalė) (Lietuva); Rīga; Gdaņska (Gdańsk) (Polija) un Turku (Turku) (Somija). Salīdzinājumam tiks izmantoti esošie dati no Stokholmas un Vesterosas (Zviedrija).

19. oktobrī pasākumu atklās projekta vadītāja vietniece Haidruna Fammlere (Heidrun Fammler) (Baltijas Vides forums), īsumā aprakstot Baltijas jūras reģiona projektu NonHazCity. Pēc tam projekta vadītāja Tonija Vikmane (Tonie Wickman) (Stokholmas pilsētas dome) prezentēs rezultātus un secinājumus, kas iegūti vielu skrīninga un to avota apsekošanas darbību gaitā. Viņa izcels arī iespējamos pasākumus, kurus var veikt pati pašvaldība, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi pilsētās un visi iedzīvotāji, lai mazinātu šo vielu izmešu daudzumu kanalizācijas sistēmā un arī Baltijas jūrā.

Pērnavas pilsētas, kas ir iesaistīta vielu skrīninga pasākumos, mēra vietnieks Rainers Āviks (Rainer Aavik) apkopos secinājumus par skrīninga rezultātiem Pērnavā. Viņš arī paskaidros, kā starptautiskā sadarbība un NonHazCityprojekts var vairot “zaļās” domāšanas un “zaļās” ekonomikas vērtību, kā arī celt sabiedrības informētību vietējā līmenī.

Pasākums ilgs ne vairāk kā 45 minūtes.


17.08.2017.

Rīgas svētku laikā aicinām apmeklēt mūsu projekta informatīvo telti

Rīgas svētku laikā 18. un 19. augustā Esplanādē pretī 1.ģimnāzijai darbosies projekta NonHazCity informatīvā telts «Atrodi ķīmi-baiso ģīmi!», kuru sagatavoja Baltijas vides foruma Latvijā projekta dalībnieki. Tur būs pieejama informācija par to, kādas bīstamas vielas mēs sanesam mājās ar nopirktajām lietām, ikviens varēs patrenēties sadzīt rokās ķīmjus-baisos ģīmjus lielā spēļu mājā un uzzināt, kā no tiem tikt vaļā savā mājā.


04.08.2017.

Teikas apkaimes svētkos aicinām apmeklēt mūsu projekta informatīvo telti

Šī gada 12.augustā Rīgas Teikas vidusskolas teritorijā (stadiona pusē) notiks pirmo Teikas apkaimes svētku svinēšana. No plkst. 11.00 Teikas apkaimes biedrība aicina ikvienu apkaimes iedzīvotāju saturīgi pavadīt laiku, “Teikojot” un līksmojot kopā!

Teikas apkaimes biedrība veicina zaļu dzīvesveidu, tādēļ svētku laikā darbosies arī projekta «Padomā, pirms pērc» informatīvā telts «Atrodi ķīmi-baiso ģīmi!». Tur būs pieejama informācija par to, kādas bīstamas vielas mēs sanesam mājās ar nopirktajām lietām, ikviens varēs patrenēties sadzīt rokās ķīmjus-baisos ģīmjus lielā spēļu mājā un uzzināt, kā no tiem tikt vaļā savā mājā.

Tāpat svētku ietvaros būs iespēja iesaistīties dažādās radošās darbnīcās: tiks darināti kroņi un mauči, atjaunotas sagurušās lietas (apģērbs) tās apdrukājot vai dekorējot, rotaļu darbnīcas bērniem, Teikas vēstures darbnīca, u.c. Pasākumu vadīs Teicinieks, aktieris Imants Vekmanis. Būs dažādas spēlēs, balvas un atrakcijas. Atnākušos dančos un rotaļās iesaistīs Teikas muzikanti, kā arī būs iespēja piedalīties muzikālā piedzīvojumā, ko piedāvās mūziķu apvienība Jauno Jāņu orķestris Jura Kaukuļa vadībā.
Pulksten 11.20 tiks dots starts līdzsvara jeb DipDap riteņu sacensībām, kur aicinām piedalīties pašus mazākos, kā arī pasākuma laikā ikviens aicināts piedalīties velo veiklības braucienā. Skatītājus priecēs triāla kluba «Karters» paraugdemonstrējumi.

Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties Teikā tapušas uzkodas. Svētku noslēgumā piedāvājam gida pavadībā doties nelielā ekskursijā pa Teikas vēsturē nozīmīgām vietām.

Pasākumu organizē Teikas apkaimes biedrība, pasākums tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un ar biedrības ziedotāju atbalstu. Vairāk informācijas un svētku programma pieejama: facebook.com/Teikasapkaime


24.04.2017.

Padomā pirms pērc

Bez krāsām, lakām, līmēm, šķīdinātājiem, medikamentiem un elektroierīcēm, bīstama var būt arī sadzīves ķīmija, visa veida baterijas, halogēnās un luminiscentās spuldzes. Vietnē padomapirmsperc.lv Jūs atradīsiet daudz informācijas par bīstamām vielām mūsu sadzīvē un kā tās kontrolēt.

padomapirmsperc.lv


10.04.2017.

Lai izzināt iedzīvotāju informētību par bīstamām vielām mūsu sadzīvē, aicinām Jūs aizpildīt anonīmu aptaujas anketu.


25.11.2016.

7. EUSBSR forums Stokholmā

Šī gada 8.novembrī NonHazCity projekts sadarbībā ar Stokholmas pilsētas pašvaldību organizēja paneļdiskusija “Pilsētu bīstamās vielas – lielāks drauds Baltijas jūrai nekā eitrofikācija?”, kas notika “Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam” (EUSBSR) 7. stratēģiskā foruma ietvaros.

Pieci paneļdiskusijas dalībnieki no Baltijas jūras reģiona valstīm padalījās ar savu pieredzi un atspoguļoja pilsētu lomu bīstamo vielu emisijas Baltijas jūrā kontrolē. Galvenie paneļdiskusijas secinājumi bija:

  • bīstamās vielas var būt lielāks drauds Baltijas jūrai nekā eitrofikācija;
  • pilsētas un pašvaldības var būt par līderiem bīstamo vielu kontrolēšanā;
  • kad pilsētas kļūst par piemēru, valstis tām sekos;
  • katrs iedzīvotājs var sniegt savu ieguldījumu bīstamo vielu emisijas samazināšanā.

Paneļdiskusijas dalībnieki arī vienojās, ka viena no nozarēm, kura var palīdzēt veidot kopējo izpratni par bīstamo vielu emisijas apjomu samazināšanu Baltijas jūrā, ir pašvaldību iepirkumi. Sabiedrības informēšanas kampaņas, t.sk. tās kas tiktu veidotas priekš ūdens transporta īpašniekiem, arī var palīdzēt samazināt bīstamo vielu radītās sekas Baltijas jūrā.

Vai Jūs zinājāt?

2014.gadā Eiropas Savienības 28 valstis kopumā saražoja 328,5 miljonus tonnu ražošanas un patēriņa ķīmisko vielu.