LV RU
Kontakttālruņi
67012509, 67105683
67012540, 67012475
Please select your page

Kāpēc ir tik svarīgi laikus iesniegt ūdens skaitītāju rādījumus

Viens no jautājumiem, kas visbiežāk uzdots Rīgas pašvaldībai, ir par ūdens patēriņa korekciju – kur tā rodas. Pašvaldība bieži saņem sūdzības no iedzīvotājiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ  vairāk nekā trīs mēnešus nav iesnieguši ūdens skaitītāju rādījumus, un tāpēc šiem iedzīvotājiem ir nācies samaksāt par koriģēto visas mājas ūdens patēriņu. Portāls info.riga.lv, atbildot uz rīdzinieku jautājumiem, ir sagatavojis materiālu par to, kā tiek aprēķināta maksa par mājas ūdens patēriņu. 

Maksa par ūdeni Rīgā tiek noteikta atkarībā no patērētā daudzuma. To mēs visi zinām. Jānodod skaitītāju rādījumi un pēc tam jāsamaksā. Taču reālajā dzīvē, protams, viss ir nedaudz sarežģītāk. Tādēļ ar dažu piemēru palīdzību centīšos izskaidrot, kur un kāpēc rodas problēmas, kuru dēļ iedzīvotājiem diemžēl nākas piemaksāt.

Nosacīta māja

Kā piemēru aplūkosim kādu nosacītu māju. Turpmāk visi skaitļi ir izvēlēti tā, lai par piemēru izmantotie aprēķini būtu vienkāršāki un uzskatāmāki. Pieņemsim, ka mājā ir 10 dzīvokļu. Tāpat pieņemsim, ka 30 dienu laikā kopējais aukstā ūdens patēriņš šajā mājā ir bijis 100 m3. Šādu daudzumu uzņēmums „Rīgas ūdens” ir piegādājis šai mājai saskaņā ar mājas kopējā skaitītāja rādījumiem, un par šādu daudzumu uzņēmums ir izrakstījis rēķinu šo māju apkalpojošajai namu pārvaldei. Namu pārvalde aprēķina maksu par patērēto ūdeni, par pamatu izmantojot dzīvokļos uzstādīto individuālo skaitītāju rādījumus. Uzvēršu vēlreiz, ka šajā piemērā runa ir tikai par auksto ūdeni.

Pieņemsim, ka mājas kopējais skaitītājs darbojas pareizi. Absolūtajā vairākumā gadījumu Rīgā patiešām tā ir.

Uzreiz piebildīšu – ja jums ir šaubas par jūsu mājas kopējā skaitītāja rādījumu pareizību, ir jāvēršas savā namu pārvaldē, lai uzdotu uzņēmumam „Rīgas ūdens” veikt skaitītāja verifikāciju. Ja izrādīsies, ka skaitītājs nav darbojies pareizi, uzņēmums veiks pārrēķinu par pēdējo mēnesi. Turpretī, ja skaitītāja darbība ir nevainojama, visai mājai tiks aprēķināta maksa par pārbaudi – no 40 līdz 150 eiro, atkarībā no skaitītāja diametra.

Tagad atgriezīsimies pie aplūkojamā piemēra. Mājas kopējais skaitītājs ir fiksējis ūdens patēriņu 100 m3, taču visu dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summa ir tikai 96 m3. Tātad ir radies 4 m3 zudums mājas iekšienē.

Zudumi veidojas šādi:

  • caurulēs, kas nogādā ūdeni no kopējā mājas skaitītāja atrašanās vietas līdz dzīvokļiem (ūdensapgādes sistēmas tehniskais stāvoklis mājās nebūt nav ideāls, un to būtiski ietekmē arī ekspluatācijas ilgums);
  • avāriju dēļ;
  • individuālo skaitītāju darbības neprecizitātes rezultātā (ražotāja pieļautās kļūdas robežas ir +/-5 %).

Zudums 4 m3, kas aplūkotajā piemērā ir 4 % no kopējā patēriņa, ir ļoti labs rādītājs. Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 tiek pieļauti zudumi līdz 20 %.

Atbilstoši tam mājas iedzīvotājiem ir jāsamaksā uzņēmumam par 96 m3, ko patērējuši visu 10 dzīvokļu iemītnieki kopā, kā arī par 4 m3 zudumu, jo dzīvokļu īpašnieku kopīpašums ir arī visas komunikāciju sistēmas, kas atrodas mājas iekšienē.

Un vēl pēdējais pieņēmums: ūdens patēriņš mājā ir sadalīts vienmērīgi: 3,2 m3 diennaktī. 3,2 x 30 = 96 m3. Turklāt visi dzīvokļi patērē vienādu daudzumu ūdens – 9,6 m3 mēnesī jeb 0,32 m3 diennaktī.

Tālāk aplūkosim dažus piemērus.

Pirmais piemērs – ideālā pasaule

Visos dzīvokļos ir uzstādīti ūdens skaitītāji, kas darbojas nevainojami un ir verificēti. Neviens no iedzīvotājiem neizmanto nekādus magnētus vai citas ierīces. Visi iedzīvotāji savlaicīgi vienā dienā ir iesnieguši ūdens skaitītāju rādījumus. Kopsummā viņu skaitītāju rādījumi veido tos pašus 96 kubikmetrus. Zudums 4 m3 saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 tiek vienlīdzīgi sadalīts starp visiem 10 dzīvokļiem un iekļauts rēķinā – pa 0,4 m3 uz katru dzīvokli. Viss ir godīgi un precīzi. Mēdz būt arī tā, taču diemžēl reti.

Otrais piemērs – reālā pasaule, kurā kaimiņš zog

Piemēram, trešā dzīvokļa iemītnieks ir aprīkojis savus ūdens skaitītājus ar magnētiem, un iepriekšējā mēnesī reāli patērēto 9,6 m3 ūdens vietā ir uzskaitīti tikai 7,6 m3.

Pārējie iedzīvotāji savlaicīgi vienā dienā ir nodevuši skaitītāju rādījumus, un patēriņa summa ir 94 m3. Taču mājai ir piegādāti 100 m3. Kā atceramies, 4 m3 bija zudumi sistēmas iekšienē. Un 2 m3 saviem kaimiņiem būtībā ir nozadzis trešā dzīvokļa iemītnieks. Tā rezultātā korekcija jau ir 6 m3.

Es šeit apzināti lietoju vārdus „nozadzis kaimiņiem”, jo jebkādas manipulācijas ar skaitītājiem ir nosaucamas tieši tā. Cilvēki, kuri šādi rīkojas, apkrāpj nevis kaut kādu nosacītu nīstamu namu pārvaldi vai ūdens piegādātāju, bet gan savus kaimiņus – to skaitā arī ģimenes ar bērniem un pensionārus.

Diemžēl nebūs pārspīlēti teikts, ka dažās ēkās ūdens zudums, ko izraisa manipulācijas ar skaitītājiem, var sasniegt 10–15 % vai pat vēl vairāk. Šādā gadījumā ir tikai viens risinājums – visā mājā uzstādīt vienādus jaunākās paaudzes ūdens skaitītājus, kuru darbību nevar ietekmēt ar magnētiem.

Trešais piemērs – reālā pasaule, kurā kaimiņš nav nodevis skaitītāju rādījumus

Mājā neviens nemanipulē ar skaitītājiem, 9 iedzīvotāji ir iesnieguši skaitītāju rādījumus vienā dienā, taču 1 iedzīvotājs tos nav iesniedzis vispār.

Šādā situācijā zudums vairs nav tikai 4 m3. Saskaņā ar iesniegtajiem rādījumiem mājas iedzīvotāju kopējais ūdens patēriņš ir 9 x 9,6 = 86,4 m3. Savukārt dzīvokļa īpašniekam, kurš nav iesniedzis skaitītāju rādījumus par 1 mēnesi, namu pārvalde aprēķina maksu par vidējo patēriņu, ņemot vērā viņa rādījumus par iepriekšējiem mēnešiem.

Piemēram, maijā viņš ir izlietojis 9,6 m3 ūdens, bet jūnijā devies atvaļinājumā un izlietojis tikai 1 m3, pēc tam atgriezies un jūlijā atkal izlietojis 9,6 m3. Taču, priecādamies, ka ārā ir vasara, aizmirsis iesniegt namu pārvaldei ūdens skaitītāju rādījumus par jūliju. Tādēļ, izrakstot viņam rēķinu, tiks ņemts vērā vidējais patēriņš maijā un jūnijā, proti, (9,6 + 1) / 2 = 5,3 m3. Taču reālais patēriņš ir bijis 9,6 m3. Atlikušie 4,3 m3 – tāpat kā 4 m3 sistēmas iekšējie zudumi – tiks sadalīts starp visiem 10 dzīvokļiem kā korekcija. Tas nozīmē, ka katra dzīvokļa iemītniekiem būs jāsamaksā nevis par 0,4 m3, kā tam vajadzēja būt, bet gan nu jau par 0,83 m3.

Protams, no tā cilvēka puses, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nav iesniedzis skaitītāju rādījumus, tas ir negodīgi attiecībā pret mājas pārējiem iedzīvotājiem.

Skumjais piemērs – par tiem, kuri neiesniedz rādījumus ilgāk nekā 3 mēnešus

Tagad no matemātiskiem piemēriem pāriesim pie normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 iedzīvotāji, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumiem vismaz trīs mēnešus pēc kārtas (tāpat kā tiem, kuru dzīvokļos skaitītāji nav uzstādīti vai ir beidzies un 3 mēnešu laikā nav ticis pagarināts skaitītāju verifikācijas termiņš vai kuru dzīvokļos skaitītāji pārbaudes laikā izrādās bojāti, aprīkoti ar magnētiem vai citiem nepiederīgiem priekšmetiem), apmaksā visu mājas ūdens patēriņa starpību par attiecīgo norēķinu mēnesi.

Šādu noteikumu loģika it kā ir saprotama – aprēķins tiek veikts, pieņemot, ka zudumu lielākā daļa ir saistīta tieši ar skaitītāju rādījumu neiesniegšanu.

Tomēr, manuprāt, šie noteikumi pilnībā neatbilst reālajiem apstākļiem Latvijas daudzdzīvokļu mājās. Pirmkārt, daudzās mājās rodas būtiski zudumi iekšējā sistēmā. Taču dzīvokļu īpašniekiem patlaban nav naudas, lai veiktu vērienīgus remontdarbus ēkas komunikācijās.

Otrkārt, daudzās mājās liela daļa kaimiņu ne vienmēr rīkojas godīgi. Taču pāreja uz jauniem mūsdienīgiem skaitītājiem velkas lēni. Kaut vai tādēļ vien, ka par šiem jaunajiem skaitītājiem ir jāmaksā un to uzstādīšana jāveic visos dzīvokļos vienlaicīgi, nevis pa vienam vai vairākiem atsevišķiem dzīvokļiem.

Treškārt, objektīvu iemeslu dēļ liels skaits rīdzinieku pārmaiņus uzturas mājās un ārzemēs. Turklāt lielākoties ne jau aiz labas dzīves.

Iznāk tā, ka, piemēram, vienam iedzīvotājam, kurš kaut kāda – parasti objektīva – iemesla dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav varējis iesniegt skaitītāju rādījumus, saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiek „uzkrauts” pilnīgi viss – viss, kas mēneša laikā ir aiztecējis garām caurulēm visā ēkā, un vēl arī tas, ko šī mēneša laikā ir nozaguši negodīgi kaimiņi.

Esmu ne reizi vien ticies ar rīdziniekiem, kuriem patiešām nav bijusi iespēja iesniegt skaitītāju rādījumus vai savlaicīgi veikt skaitītāju verifikāciju. Un tagad Ministru kabineta noteikumi paģērē, ka no viņiem ir jāiekasē 300, 400 vai pat 500 eiro. Taču pašreizējie noteikumi nedod namu pārvaldei nekādu iespēju rīkoties citādi.

Vienīgais juridiski iespējamais risinājums šādā situācijā ir rīkoties saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu – vairākumam ēkā esošo dzīvokļu īpašnieku nobalsot par to, ka viņi ir gatavi sadalīt zudumu apjomu savā starpā. Patiesībā reālajā dzīvē šis risinājums ir visai grūti realizējams.

Tas, ko mēs visu laiku esam prasījuši, ir dot namu pārvaldei iespēju nepiemērot nosacījumu par visu mēneša ūdens zudumu apmaksu attiecībā pret godprātīgiem iedzīvotājiem, kuri ir gatavi sadarboties.

Ceturtais piemērs – reālā pasaule, kurā iedzīvotāji iesniedz skaitītāju rādījumus dažādās dienās

Un vēl viens piemērs. Neviens mājā neveic manipulācijas ar skaitītājiem, taču katrs nodod skaitītāju rādījumus citā dienā.

Ja tā notiek, var veidoties šāda situācija: mājas iedzīvotājiem kopumā jāmaksā par 100 m3 ūdens, kas patērēti 30 dienu laikā. Pieņemsim, ka 5 dzīvokļu iemītnieki ir iesnieguši skaitītāju rādījumus nedēļu ātrāk, savukārt 5 pārējie – attiecīgi nedēļu vēlāk. Tādējādi iznāk, ka 5 dzīvokļu rādījumos ir atspoguļots ūdens patēriņu 30 dienās no 30, turpretī pārējo 5 dzīvokļu – tikai 23 dienās no 30. Sareizināsim 7 dienu starpību ar dzīvokļu skaitu 5. Ņemot vērā, ka mūsu aplūkotajā piemērā patēriņš ir 0,32 m3 dienā, tiek iegūta starpība 5 x 7 x 0,32 = 11,2 m3. Tam vēl jāpieskaita 4 m3 zudumi, un iegūtā summa ir 15,2 m3.

Šajā gadījumā ir jāmeklē kompromiss. No vienas puses, iedzīvotājiem ir ērtāk, ja skaitītāju rādījumus var iesniegt pēc iespējas ilgāku laika periodu. Taču tas uzreiz noved pie „korekcijas” palielināšanās.

No otras puses, visprecīzākie dati tiek iegūti, ja visi iedzīvotāji iesniedz rādījumus vienā un tajā pašā dienā. Tad „korekcijas” tikpat kā nav. Toties visiem ir neērtāk.

Uzņēmums „Rīgas namu pārvaldnieks” ir izvēlējies kompromisa risinājumu, nosakot, ka skaitītāju rādījumus var iesniegt trīs dienas – no katra mēneša 25. līdz 27. datumam, turklāt svētku gadījumā iesniegšanas termiņš tiek pagarināts. Arī namu pārvalde mājas kopējā skaitītāja rādījumus nolasa pēdējā dienā.

Es uzskatu, ka šāds kompromiss ir saprātīgs. Un šeit es gribu piebilst divas lietas. Pirmkārt, izmantojiet iespēju iesniegt skaitītāju rādījumus ar interneta starpniecību, vietnē www.e-parvaldnieks.lv. Tas ir vienkārši un droši. Otrkārt, ja jūs uz ilgāku laiku pametat valsti un atstājat dzīvokli tukšu, noteikti oficiāli brīdiniet par to namu pārvaldi. Un tad jums problēmu nebūs! 

Raksta avots: info.riga.lv

Kārtas numurs dzīvokļu reģistrā

Uzzināt savu kārtas numuru attiecīgajā dzīvokļu reģistrā varat portālā www.eriga.lv sadaļā Rīgas pašvaldības Dzīvokļu rindu reģistrs

Ievadot pieprasīto informāciju (reģistra numuru, vārdu, uzvārdu), parādīsies šifrēta informācija par visām attiecīgajā reģistrā reģistrētajām personām ar tādiem pašiem iniciāļiem kā Jums. 

Savu kārtas numuru attiecīgā reģistrā varat atrast pēc divām pazīmēm: lietas numura vai reģistrācijas datuma, piemēram, lietas numurs ir 2009-638, reģistrācijas datums 1. reģistrā – 05.09.2014.

 

×