LV RU
Kontakttālruņi
67012509, 67105683
67012540, 67012475
Please select your page

"Rīgas siltums": 15 fakti par apkuri

Uzņēmums „Rīgas siltums” ar siltumu nodrošina vairāk nekā 7000 ēku un nodrošina pilsētniekus ar karsto ūdeni. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis pastāstīja, kāpēc siltuma rēķini vienādās mājās var būt dažādi, kur tiek sildīts karstais ūdens, un kādu ekonomiju sniedz ēkas renovācija.

1.Rīgas mājās  šobrīd ir lieli siltuma zudumi.

Padomju laikos apkure bija lēta, mājas tika būvētas ātri un vienkārši. Par to, ka siltumenerģiju ir vērts ekonomēt, neviens toreiz nedomāja. Turklāt daļai namu ekspluatācijas termiņš ir beidzies un tiem būtu nepieciešama kompleksa ēkas renovācija.

2.Katrai mājai ir savs vājais punkts.

Vienā  - siltums aizplūst caur sienām, citā – caura jumta dēļ vai nesiltinātiem bēniņiem. Siltuma patēriņš ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, cik daudz ēkas veco logu ir aizstāti ar jauniem, kvalitatīvi ieliktiem. Ja visi – māja mazāk atdos siltumu. Tieši šo dažādo faktoru dēļ divās, liekas, ārēji vienādās ēkās var būtiski atšķirties siltuma rēķini.

3.Visaukstākās mājas – 602. sērija.

Pirms daudziem gadiem tika veikts pētījums – mērījumi vairāk nekā  100 mājās. Un, lūk, kas izrādījās – visvairāk siltumu atdod 602. sērija. Ar 318. sēriju un specprojektiem jau ir daudz labāk. Vissiltākās padomju mājas ir 103. un 316. sērija. Bet tās ir tālu no ideāla – siltumu vienmēr var uzturēt vēl labāk.

4.Lai ēka atdotu mazāk siltuma, tā ir jāsiltina.

To izlemj dzīvokļu īpašnieki. Pilnīga siltumizolācija – jumtu maiņa, pagrabu remonts, logi, fasāde – maksā aptuveni 100 eiro par kvadrātmetru. Dārgi. Bet interesanti ir tas, ka, pēc renovēto ēku īrnieku pieredzes, rēķini nepalielinās – aizdevuma summa ir vienāda ar to, cik tiek ietaupīts uz apkures rēķina. Sanāk, ka maksājat tikpat daudz, bet dzīvojat skaistā un siltā mājā. Vēl iespējams dzīvoklī uzstādīt skaitītāju un maksāt par patērēto siltumu. Cik „nodedzini”, tik arī samaksā.

5.Siltināt māju vai nē – to izlemj dzīvokļu īpašnieki.

Sākt vajag ar energoauditu – pārbaudīt, kur siltuma zudumi ir vislielākie. Tas ir pirmais solis uz siltināšanu. Tālāk – dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulce un jāizlemj, kā rīkoties tālāk. Tas ir, pašiem īpašniekiem jāpieņem lēmums – vai viņi ir gatavi samierināties ar siltuma zudumiem, vai izdevīgāk tomēr būtu ņemt kredītu, lai ēku renovētu. Šādi lēmumi parasti nav vienkārši, jo katrā ēkā dzīvo dažādi cilvēki: dažāda vecuma, ar dažādiem ienākumiem un finansiālajām iespējām. Bet citu iespēju, lai ko mainītu, nav.

6.Mājas temperatūra tiek regulēta automatizētā siltummezglā.

Tas parasti atrodas  mājas pagrabā. Piemēram, ja temperatūra tiek samazināta no 19 grādiem uz 18, tad rēķins būs par 5% mazāks. To, kāda būs temperatūra, izlemj dzīvokļu īpašnieki kopsapulces laikā, informējot apsaimniekotāju, kas AS „RĪGAS SILTUMS” (ja apsaimnieko „Rīgas Siltums”)  paziņo tālāk, kāda temperatūra jānodrošina mājā. Bet lielākoties siltummezgli strādā automātiski. To automātika nodrošina, ka āra gaisa temperatūrai paaugstinoties vai pazeminoties, dzīvoklī tiek nodrošināta atbilstoša temperatūra. Jo siltāks ir ārā, jo zemāka temperatūra ir apkures sistēmā.

7.Siltumu saražo 5 siltumcentrāles un 38 katlumājas.

Pamatā Daugavas labā krasta iedzīvotājus ar siltumu apgādā TEC-1 un TEC-2. Tās pieder AS „Latvenergo” un tiek darbinātas ar gāzi. „Rīgas siltums” šo siltumenerģiju iepērk un piegādā rīdziniekiem. Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji tiek apgādāti ar siltumu, kas tiek saražots AS siltumavotos. Liela daļa tiek apkurināta ar gāzi, tāpēc apkures tarifs ir atkarīgs no gāzes cenas. Lai no zilās degvielas nebūtu tik lielas atkarības, RS ir atradis alternatīvu – koka šķeldu. Atjaunojams energoresurss, ko iespējams saražot Latvijā. Un tas ļauj samazināt atkarību no gāzes. 2013. gadā, RS izbūvēja divas siltumcentrāles Ziepniekkalnā un Zasulaukā, kas darbojas ar šķeldu, tādējādi samazinot siltuma tarifu par 3%.

8.Rīgā apkure nav dārga.

Starp lielajām Latvijas pilsētām, galvaspilsētā ir viszemākais tarifs. Salīdzinot ar Tallinu, tas ir par 22%, bet  ar Viļņu - par 29% zemāks.

9.Radiatoros apkures sezonā, pie zemām āra gaisa temperatūrām var būt ļoti karsts ūdens.

Ja ārā ir -20 grādi, ūdens temperatūra apkures sistēmā var sasniegt maksimumu – 85 grādus. Ja gaisa temperatūra ir +8, tad radiatoros ūdens var būt ap 40 grādiem silts.

10.Jaunās mājās karstā ūdens temperatūra var būt no 50 līdz 70 grādiem. Vecākās – no 43 līdz 50.

Lielākā daļa Rīgas namu ir būvēti 60-80-os gados. Karstā ūdens sistēmas ir novecojušas un to stāvokli mēs vērtējam kā neapmierinošu. Tāpēc optimālā ūdens temperatūra vecās ēkās ir 43-50 grādi. Jaunbūvēs un renovētās ēkās sistēmas ļauj piegādāt karstāku ūdeni. Maksimāli – 70 grādus. Bet lieta tāda, ka 70 grādi – tas ir ļoti daudz un var būt pat bīstami cilvēkam.

11.Karstais ūdens tiek sildīts mājas siltummezglā.

Visur, kur ir centrālapkure, siltums tiek piegādāts ar siltumnesēja - tehniskā ūdens palīdzību,kas tiek iekrāsots zaļā krāsā. Bojājumu gadījumā to ir viegli pamanīt, ātrāk iespējams atklāt noplūdes vietu, un to novērst.  Šis ūdens plūst pa caurulēm līdz siltummezglam, kur ar dažādu iekārtu palīdzību uzsilda mājai pievadīto „Rīgas ūdens” auksto ūdeni. Tāpēc līdz dzīvokļa krānam šis ūdens neaiziet – dzert to nedrīkst. Kas attiecas uz radiatoriem, tajos ir cits ūdens, nevis tas, kas siltummezglā sasilda auksto ūdeni.

12.Kāpēc karstais ūdens vasarā tiek atslēgts?

Vasara ir tas laiks, kad mēs veicam hidrauliskās siltumtīklu pārbaudes, lai savlaicīgi konstatētu siltumtīklu bojājumus. Jau ziemas periodā tiek arī sagatavots siltumtīklu rekonstrukcijas plāns, lai atjaunotu siltumtīklu tehnisko stāvokli un izbūvētu jaunus tīklus.  Gadījumā, ja nepieciešami remontdarbi un karstais ūdens uz laiku ir jāatslēdz, mēs cenšamies uzstādīt pagaidu siltumtīklus, lai rīdziniekiem būtu karstais ūdens.  Grūtāk pagaidu siltumtīklus izvietot pilsētas centrā – vienkārši nav vietas, kur tos novietot.

13.Centrālapkures vēsture sākās pēc Otrā pasaules kara. 1952. gadā tika uzsākta pirmās siltumtīklu  maģistrāles un TEC-1 būvniecība.

Pēc sešiem gadiem  tie tika nodotai ekspluatācijā, bet par pirmajiem centralizētās siltumapgādes abonentiem kļuva Rīgas Vagonu rūpnīca un VEF. Laika posmā starp darba uzsākšanu un pirmajiem savienojumiem, darbu uzsāka siltumcentrāle „Andrejsala” – tā nodrošināja ar siltumu Rīgas Jūras tirdzniecības ostas dzīvojamo ēku masīvu. Centrālapkures sistēma paplašinājās reizē ar dzīvojamo masīvu būvniecību. Interesanti, ka tālajā 1959. gadā centralizētai siltumapgādei bija pieslēgti vien 89 abonenti.

14.„Rīgas siltums” apkalpo ēkas ar kopējo platību 8 miljoni kvadrātmetru. No tām vairāk nekā 3 tūkstoši ir dzīvojamie nami.

Siltumtīklu garums Rīgā ir ap 800 kilometriem, AS „Rīgas siltums”piederošo  siltumtīklu garums – 680 kilometri.

Pārējais pieder privātpersonām un uzņēmumiem. Sistēmu siltumapgādes uzņēmums pastāvīgi atjaunina. 20 gadu laikā esam nomainījuši vairāk nekā  50% cauruļu no mūsu īpašumā esošajām.

Čuguna radiatori paredzēti 50 gadiem. 

Apkures sistēmā esošais ūdens nav agresīvs, tāpēc radiatori netiek bojāti.

Saskaņā ar MK noteikumiem, čuguna  radiatoru kalpošanas ilgums ir  50 gadu, bet konvektoru - 40. Taču faktiskais sildķermeņu kalpošanas laiks pie pareizas ekspluatācijas ir lielāks.  Var gadīties, ka tie var kalpot 50 gadus, var gadīties, ka 20. Jāskatās pēc situācijas. Ja sākusies noplūde, iespējams, ka radiators ir bojāts. Lēmums par maiņu jāpieņem dzīvokļa īpašniekam. Var lūgt padomu apkalpojošajam personālam.

15.Rudeņos mēs saskaramies ar dažādiem  brīnumiem.

Cilvēki taisa remontus, veic rekonstrukcijas, ierīko papildu radiatorus, izjaucot siltumapgādi namā. Vai, piemēram, ja ir apkures stāvvads, kas savieno vairākus dzīvokļus, kādā dzīvoklī nelegāli uzstādīts termostata vārsts. Atliek vien to ieslēgt un pilnīgi visi dzīvokļi, kas savienoti ar šo stāvvadu, paliek bez apkures.

Radiatoru maiņa jāsaskaņo ar nama apsaimniekotāju un tam ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, un to drīkst darīt tikai sertificēts speciālists.

Raksta avots: info.riga.lv

Kārtas numurs dzīvokļu reģistrā

Uzzināt savu kārtas numuru attiecīgajā dzīvokļu reģistrā varat portālā www.eriga.lv sadaļā Rīgas pašvaldības Dzīvokļu rindu reģistrs

Ievadot pieprasīto informāciju (reģistra numuru, vārdu, uzvārdu), parādīsies šifrēta informācija par visām attiecīgajā reģistrā reģistrētajām personām ar tādiem pašiem iniciāļiem kā Jums. 

Savu kārtas numuru attiecīgā reģistrā varat atrast pēc divām pazīmēm: lietas numura vai reģistrācijas datuma, piemēram, lietas numurs ir 2009-638, reģistrācijas datums 1. reģistrā – 05.09.2014.

 

×