Gaisa piesārņojuma dati ir pieejami šeit: https://gmsd.riga.lv (ieteicams izmantot interneta pārlūkus Safari, Edge, Mozilla vai Chrome)
Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) ir informatīvs rādītājs, kas nodrošina sabiedrībai saprotamu, pārskatāmu un savstarpēji salīdzināmu informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni pilsētvidē un tā iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību. GKI balstās uz Eiropas Savienībā (ES) piemēroto vienoto pieeju gaisa kvalitātes novērtēšanai, Eiropas Vides aģentūras (EEA) analītiskajiem materiāliem, kā arī jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību.
Normatīvais un metodiskais pamats
GKI metodoloģija ir aktualizēta, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes (2024. gada 23. oktobris) Direktīvu (ES) 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (Direktīva (ES) 2024/2881), kas apvieno un aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes (2008. gada 21. maijs) Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. Jaunā Direktīva (ES) 2024/2881 nosaka stingrāku pieeju gaisa kvalitātes uzlabošanai, paredzot pakāpenisku piesārņojošo vielu robežvērtību tuvināšanu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2021. gada gaisa kvalitātes vadlīnijām un ES ilgtermiņa mērķa sasniegšanu – nulles piesārņojuma līmeni līdz 2050. gadam.
Vienlaikus Latvijā spēkā esošais nacionālais regulējums joprojām balstās uz Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumiem Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kas tiek piemēroti gaisa kvalitātes novērtēšanā. GKI ietvaros šis regulējums tiek papildināts ar ES un PVO rekomendējošo pieeju, uzsverot savlaicīgu sabiedrības informēšanu un preventīvu rīcību.
GKI iekļautās piesārņotājvielas
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas izstrādāto ES GKI koncepciju un EEA ieteikumiem, GKI tiek aprēķināts, izmantojot šādas piesārņotājvielas:
- daļiņas PM2.5,
- daļiņas PM10,
- slāpekļa dioksīds (NO₂),
- ozons (O₃),
- sēra dioksīds (SO₂).
Šīs vielas ir raksturīgas pilsētvides gaisa piesārņojumam, un to ietekme uz elpceļu, sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī vispārējo mirstību ir plaši dokumentēta epidemioloģiskajos un toksikoloģiskajos pētījumos.
Atjauninātas koncentrāciju robežvērtības un GKI zonas
Saistībā ar Direktīvas (ES) 2024/2881 pieņemšanu ir veikta piesārņotājvielu koncentrāciju robežvērtību un to interpretācijas pārskatīšana gaisa kvalitātes indeksā.
Atjauninātās koncentrāciju robežvērtības, vidējošanas periodi un GKI zonu sadalījums ir norādīti Tabulā 1.
GKI zonu iedalījums ir veidots tā, lai normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības atbilstu trešās zonas – “Viduvēja gaisa kvalitāte” – augšējai robežai, nodrošinot piesardzīgu un uz veselības aizsardzību vērstu pieeju. Šāda metodika atbilst gan ES politikas virzienam, gan PVO ieteikumiem par savlaicīgu sabiedrības informēšanu un riska mazināšanu.
Tabula 1. Gaisa kvalitātes indeksu nosakošās piesārņotājvielas, GKI zonas un krāsu kodējums (atjaunināts atbilstoši Direktīvai (ES) 2024/2881).
| Zonu apraksts un krāsa | PM2.5 µg/m3 24 h slīdošā vidējā vērtība | PM10 µg/m3 24 h slīdošā vidējā vērtība | NO2 µg/m3 1 h vidējā | SO2 µg/m3 1 h vidējā | O3 µg/m3 1 h vidējā |
| Ļoti labs | 0-10 | 0-20 | 0-40 | 0-100 | 0-80 |
| Labs | 11-20 | 12-35 | 41-100 | 101-200 | 81-120 |
| Viduvējs | 21-25 | 36-50 | 101-200 | 201-350 | 121-180 |
| Slikts | 26-50 | 51-100 | 201-400 | 351-500 | 181-240 |
| Ļoti slikts | >50 | >100 | >400 | >500 | >240 |
| Īpaši slikts | >140 | >270 | >150 | >275 | >180 |
Datu avoti un GKI aprēķins
GKI aprēķiniem tiek izmantoti Rīgas valstspilsētas pašvaldības gaisa monitoringa staciju mērījumu dati pirms kvalitātes validēšanas:
- “Mīlgrāvis” (Mīlgrāvja iela 10),
- “Brīvības iela” (Brīvības iela 73),
- “Pārdaugava” (Kantora–Amulas ielu krustojums).
Piesārņotājvielu koncentrācijas tiek atjaunotas katru stundu. Daļiņām PM2.5 un PM10 tiek izmantota 24 stundu slīdošā vidējā vērtība, savukārt gāzveida piesārņotājiem – stundas vidējās koncentrācijas. Informācija tiek attēlota kartē un grafikos, izmantojot krāsu kodējumu atbilstoši GKI zonām.
Lietotājiem ir pieejami gan aktuālie rādītāji, gan vēsturiskie dati tekošā gada ietvaros, kas ļauj analizēt gaisa kvalitātes izmaiņas laikā un telpā.
Ietekme uz veselību un ieteicamā rīcība
GKI krāsu zonas ir sasaistītas ar iespējamo ietekmi uz veselību un rekomendētajām rīcībām iedzīvotājiem. Šī pieeja balstās uz ES un PVO ieteikumiem, īpašu uzmanību pievēršot jutīgajām iedzīvotāju grupām – bērniem, senioriem un personām ar hroniskām elpceļu vai sirds un asinsvadu slimībām.
Tabula 2. GKI krāsu skaidrojums, iespējamā ietekme uz veselību un rekomendētā rīcība.
| Gaisa kvalitātes zona | Ietekme uz veselību | Padomi attiecībā uz veselību |
| Ļoti laba | Gaisa kvalitāte uzskatāma par apmierinošu; nav risku no gaisa piesārņojuma. | Mierīgi un bez uztraukuma veiciet visas ieplānotās aktivitātes ārā. |
| Laba | Gaisa kvalitāte ir pieņemama, lai gan mazākai daļai no sevišķi uz piesārņojumu jutīgiem cilvēkiem var būt vidēja ietekme uz veselību. | Sevišķi jutīgiem cilvēkiem jāapsver iespēja ierobežot ilgākas aktivitātes ārā. Var parādīties tādi simptomi kā klepus vai elpas trūkums. |
| Vidēja | Jutīgiem cilvēkiem var būt ietekme uz veselību. Pārējie, iespējams, netiktu apdraudēti. | Jutīgiem cilvēkiem nav ieteicamas ilgstoša uzturēšanās un fiziskas aktivitātes ārā. Ar astmu un elpošanas ceļu iekaisumiem slimojošiem var parādīties simptomi, piemēram, klepošana, elpas trūkums; jālieto medikamenti (inhalatori) biežāk. Pieaugušie ar sirds problēmām var izjust sirdsklauves, elpas trūkumu, negaidītu nogurumu, tad jāmeklē ārstu palīdzība. |
| Slikta | Ikkatrs var izjust ietekmi uz veselību, jutīgie it sevišķi. | Jutīgās grupas locekļiem, kā bērniem ar astmu, pieaugušiem ar sirds problēmām, jāierobežo pastaigas un lielāka fiziskā slodze ārā. Ikkatram, ja izjūt ka sāk sūrstēt kakls vai nāk klepus, jāierobežo fiziskās aktivitātes un pastaigas ārā. |
| Ļoti slikta | Veselības aizsardzības brīdinājums par ārkārtas situācijām. Jebkurš var sajust ietekmi uz veselību. | Centieties mazāk uzturēties ārā, sevišķi, ja smagi fiziski jāstrādā. Sekojiet gaisa kvalitātes prognozēm un dodieties ārā, kad gaisa kvalitāte sāk uzlaboties. |
| Īpaši slikta | Samazināt fiziskās āra aktivitātes. | Izvairīties no fiziskām āra aktivitātēm. |
Atsauces:
- European Environment Agency (EEA). Air Quality Index un analītiskie materiāli.
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai.
- WHO Global Air Quality Guidelines, 2021.
- Ministru kabineta noteikumi Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”.
- VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”
