Kāpēc pieaug atkritumu apsaimniekošanas izmaksas?
Tarifu kāpums saistīts ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. Apglabāt atkritumus poligonā ir dārgi. Aug un turpinās pieaugt Dabas resursu nodoklis. Vietas poligonā atkritumu apglabāšanai kļūst aizvien mazāk, bet vides prasības – aizvien stingrākas. Par atkritumu noglabāšanu būs jāmaksā arvien vairāk visā pasaulē, ne tikai Latvijā.
Izmaksas aug arī tādēļ, ka poligona SIA “Getliņi EKO” apglabāšanas šūnas piepildās, kā arī bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apsaimniekoti jaunajā pārstrādes kompleksā. Tajā veiktais process atbilst ES normām, bet tā izveidošanai un uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi.
Kā veidojas atkritumu apsaimniekošanas tarifs?
Samaksa par sadzīves nešķiroto un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu veidojas no divām daļām:
- maksa, ko saņem atkritumu poligons (Getliņi EKO). Atkritumu poligona maksa, savukārt, veidojas no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām poligonā un dabas resursu nodokļa,
- maksa, ko saņem atkritumu apsaimniekotājs (Clean R, Eco Baltia Vide un Lautus Vide) par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.
Tarifu, ko saņem iedzīvotāji, ietekmē arī koeficients. Cilvēki izvešanas brīdī maksā par apjomu, bet atkritumu apsaimniekotājs atkritumu poligonā maksā par ievesto atkritumu svaru. Lai atkritumu apjomu pārvērstu svarā, atkritumu apsaimniekotājs nosaka koeficientu – viena kubikmetra atkritumu pieņemto svaru.
Sadzīves nešķirotie atkritumi tiek regulāri svērti, lai pārliecinātos par šī koeficienta atbilstību realitātei un to pielāgotu. Sadzīves nešķirotie atkritumi ir vieglāki, bioloģiski noārdāmie atkritumi – smagāki.
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju izmaksas par atkritumu izvešanu ietekmē arī dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaits.
Kā atkritumu poligons var tik vienkārši paaugstināt atkritumu apglabāšanas tarifu?
Atkritumu poligons nevar tā vienkārši paaugstināt sadzīves nešķiroto atkritumu apglabāšanas tarifu. Tas ir jāpamato un to apstiprina organizācija, ar ko iedzīvotāji ikdienā nesaskaras – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Ir skaidri noteikts, kuras izmaksas tarifā var tikt iekļautas.
Kā samazināt savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu?
Vienīgā izeja no šī sadārdzinājuma ir atkritumu šķirošana un radīto atkritumu daudzuma samazināšana, jo par šķiroto atkritumu – plastmasas, kartona/papīra, stikla un metāla iepakojuma izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā, bet bioloģisku noārdāmo atkritumu (BIO) izvešana ir lētāka nekā sadzīves nešķiroto atkritumu izvešana.
Atkritumu apsaimniekotāju aprēķini liecina, ka, atbildīgi un rūpīgi šķirojot, rēķinus par sadzīves atkritumu izvešanu var samazināt vismaz par trešo daļu vai teju uz pusi, tāpēc aicinām pievērsties atkritumu šķirošanai ikvienu, kurš to vēl nedara.
Kā lai šķiroju atkritumus un samazinu savas izmaksas, ja pie manas mājas nav šķirošanas konteineru?
Rīgā ir obligāta jauktā iepakojuma (papīra, plastmasas, metāla) šķirošana daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 5 dzīvokļi, un stikla iepakojuma šķirošana daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Tādēļ nama apsaimniekotājiem ir jānodrošina šķiroto atkritumu konteineru izvietošana. Ja daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs nenodrošina atkritumu šķirošanas iespēju – iedzīvotājiem jāvēršas Mājokļu un vides departamentā.
Privātmāju iedzīvotāji var vērsties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstādīs nepieciešamo atkritumu konteineru. Savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā.
Kāpēc tik strauji pieaug bioloģiski noārdāmo atkritumu (BIO) cena?
Rīgas pašvaldībā noslēgtie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem paredz, ka BIO izvešanai vienmēr ir jābūt izdevīgākai nekā sadzīves nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai.
Tomēr BIO ir smagi – smagāki nekā sadzīves nešķirotie atkritumi. Tiem tiek piemērots augstāks koeficients tilpuma pārvēršanai svarā. Pirmajā brīdī izskatās, ka SIA Getliņi EKO BIO tarifs ir uz pusi zemāks nekā nešķirotu sadzīves atkritumu tarifs. Diemžēl koeficienta piemērošana (tilpuma pārvēršana svarā) BIO izvešanas izmaksas pārlieku pietuvina nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas izmaksām.
Jāpiezīmē, ka tarifu izmaiņas ir saistītas arī ar jaunas poligona infrastruktūras izbūvi un ekspluatāciju.
Kā mainīsies BIO izmaksas turpmāk?
Rīgas pašvaldība aktīvi atbalsta un rosina steidzamas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz BIO atkritumu šķirošanu padarīt lētāku un izdevīgāku, jo tie sastāda vidēji pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Brīdī, kad šie grozījumi tiks apstiprināti, pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji varēs mainīt tarifus. Rīgas pašvaldība būs gatava pielāgoties, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšana būtu tiešām izdevīga.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.¹ pantam maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 80 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas.
Lai BIO vākšana iedzīvotājiem būtu vēl ērtāka, SIA Getliņi EKO tagad ļauj nodot šos atkritumus arī papīra un bioplastmasas maisiņos. Tas atvieglo atkritumu savākšanu un izmešanu. Ja BIO tiek vākti maisiņos, slikto smaku risks BIO konteineram ir pat zemāks nekā sadzīves atkritumu konteineram, jo BIO konteineri tiek izvesti biežāk.
Kāda jēga šķirot, jo šādi tiek radīta papildu peļņa atkritumu apsaimniekotājam?
Vislabākais veids, kā radīt atkritumu apsaimniekotājiem vieglu un drošu peļņu, ir atkritumus nešķirot – atkritumu apsaimniekotājs piemēro pilnu maksu par sadzīves atkritumu izvešanu. Savukārt pareizi sašķirotu iepakojumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas un dalīti vāktu BIO atkritumu izvešana ir lētāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana, kas ļauj ietaupīt tieši mājsaimniecībām.
2022. gadā Rīgā dalīti savāca 29,2% atkritumu, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā 2020. gadā, kad tika savākti 19,9% šķiroto atkritumu. 2021. gadā dalīti savāca 24% atkritumu. Visstraujāk ir pieaudzis dalīti vāktā vieglā iepakojuma un stikla apjoms.
Šķirojot vieglo iepakojumu un stiklu, kopumā rīdzinieki 2022. gadā ir ietaupījuši vairāk nekā 14 miljonus eiro – tā ir nauda, ko iedzīvotāji būtu samaksājuši, ja šķirotie atkritumi būtu izvesti un apsaimniekoti kā nešķiroti sadzīves atkritumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, papildus ietaupīti gandrīz pieci miljoni eiro.
Rīgas pašvaldība atgādina, ka iepakojuma un stikla konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2023. gadā bija sašķirots pareizi un tika izvests kā iepakojuma konteiners, samazināja mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus par aptuveni 24 līdz 27 eiro atbilstoši attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja tarifam.
Ko vēl dara Rīgas pašvaldība, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un attiecīgi – izmaksu samazinājumu iedzīvotājiem?
Rīgas pašvaldībā sākta astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir izstrādāts vienots dalīto atkritumu šķirošanas ceļvedis galvaspilsētā, kas pieejams: https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis.
Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot turpmākai lietošanai derīgu dažāda veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu.
Latvijā no 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir obligāta.
Kur iegūt papilu informāciju par atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu Rīgā?
Papildus jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 67474700 darba laikā (pirmdien no plkst. 8.30 līdz 18.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst. 8.30 līdz 17.00 un piektdien no plkst. 8.30 līdz 16.00) vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.
Tāpat varat meklēt informāciju Rīgas atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās šeit: www.cleanr.lv, www.ecobaltiavide.lv un . www.lautusvide.lv.
Citas noderīgas vietnes informācijai par atkritumu šķirošanu: www.bao.lv, www.atkritumi.lv, www.zalais.lv, www.skirobio.lv, www.skiroviegli.lv un www.varam.gov.lv.