Iestājoties siltam un sausam laikam, arī pilsētā mēdz notikt gan tīši, gan netīši izraisīti kūlas ugunsgrēki, tādēļ aicinām iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem, rīkojoties ar uguni, kā arī vēlamies atgādināt par kūlas dedzināšanas negatīvajām sekām un pasākumiem, kas veicami, lai tos nepieļautu.
- Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.
- Personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var uzraisīt ugunsgrēku.
- Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.
- Pēc sausās zāles nodedzināšanas zeme nepaliek vērtīgāka un auglīgāka.
- Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām.
- Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.
- Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
- Ik gadus apmēram ceturtā daļa kūlas ugunsgrēku notiek pilsētās, kur šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus.
Ja ir izcēlies ugunsgrēks, personai ir pienākums ziņot par to VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām var tikt uzlikts naudas sods no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām var tikt uzlikts naudas sods no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.
