2017. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50 % jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos.
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2017. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50 % jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos.
Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009. gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu šī pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu.
Jau vairākus gadus Rīgas dome ir spiesta pieņemt deklaratīvu lēmumu, jo to nosaka normatīvie akti. Taču arī šoreiz cerības, ka valsts piedalīsies šī pabalsta izmaksāšanā, ir ļoti mazas. Pašvaldība no savas puses katru gadu nosaka pabalstiem nepieciešamo finansējumu, bet valdība jau vairākus gadus izliekas, ka vairs nepastāv nekādas problēmas ar denacionalizēto namu īrniekiem.
Rīgā uz šā gada 1. janvārī bija reģistrētas 488 personas (ģimenes) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. Uz šo pabalstu var pretendēt tās personas (ģimenes), kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 440 eiro mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, vidējie ienākumi nepārsniedz 360 eiro mēnesī vienai personai, kā arī viņu naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru.
Raksta avots: riga.lv
