Vien pavisam nesen beidza skrapstēt mežacūku nadziņi Rīgas ielās, un atkal jaunas nedienas – rīdzinieki apgalvo, ka arvien biežāk pilsētas mikrorajonos var sastapt lapsas. Kādreiz pārskrien ceļam, citreiz tām pietiek drosmes pienākt pie cilvēka un apēst kādu piedāvātu kārumu. Mēdz uzskatīt, ka cilvēkiem tuvojas tikai ar trakumsērgu slimas lapsas. Bet vai tā tiešām ir? Un kā pareizi rīkoties, tiekoties ar šīm meža iemītniecēm?
1. Lapsas Rīgā dzīvojušas kopš senseniem laikiem
Visbiežāk, dzimušas kā rīdzinieces, viltnieces lapsas tādas arī paliek līdz dzīves beigām. Ar ekoloģiju Rīgā viss ir kārtībā, ēdiena pietiek, daudz zaļu „oāžu” – kāpēc gan nevairoties?
Kopumā rudo dzīvnieciņu populācija Rīgā gadu laikā nav kļuvusi ne lielāka, ne mazāka. Arī manītas tās netiek biežāk kā agrāk. Tikai pateicoties tehniskajam progresam, selfiji ar „pieradinātām” lapsām kļuvusi vienkārša un ierasta lieta.
2.Eksistē jēdziens „urbanizētas lapsu populācijas”
Vismaz šāds termins tiek lietots Rietumeiropas pilsētās. Lapsas mīt tur, kur tām ir piemēroti dzīves apstākļi. Tādiem dzīvniekiem kā lapsas nepastāv stingri noteiktas robežas, kur ir viņu apdzīvotā vide, bet kur – cilvēku teritorija. Pilsētas kapi un meža parki lapsas pilnībā apmierina.
3.Lapsu ģimene mīt Ķīšezera apkārtnē pie Vecmīlgrāvja tilta
Bet ne tikai. Dzīvnieciņi pamanīti un nofotografēti Jaunciemā, Mežaparkā, Pļavniekos, Skanstes ielas rajonā. Domājam, ka rīdzinieki paši var papildināt lapsu rajonu sarakstu.
4.Lapsas pilsētnieces var medīt slimus kaķus
Tikai pasakās lapsas pārtiek vienīgi no zaķiem. Vispār lapsas ir visēdājas, tās ēd praktiski jebkuru barību. Protams, priekšroka ir „gaļas ēdienam”. Lapsas medī putnus, grauzējus, var izpostīt kādu ligzdu. Savukārt lapsas pilsētnieces priekšroku dod… kaķiem. Protams, veselīgu kaķi lapsa nespēj pieveikt, taču ar slimu, vecu kaķi vai kaķēnu rudajai blēdei tikt galā nav problēmu. Ja lapsas mīt līdzās privātmājai, saimnieks no rīta kūtiņā vairs var neatrast kādu vistiņu vai pīlīti. Savvaļas zvērs var apēst arī ielas kaķiem vai klaiņojošiem suņiem atstāto barību. Taču pie atkritumu konteinera jūs to diez vai satiksiet. Nav karaļu cienīgi notraipīt dārgo kažoku!
5.Lapsu rīdzinieču vidū nav ar trakumsērgu slimu lapsu
Zināms ir fakts, ka lapsas ar trakumsērgu slimo biežāk, nekā citi meža iemītnieki. Tiek pat uzskatīts, ka gadījumā, ja dzīvnieciņš droši tuvojas cilvēkam un nebaidās, – ar viņu kaut kas nav kārtībā. Daļēji tā ir patiesība. Taču līdz šim brīdim Pārtikas un veterinārais dienests nav fiksējis nevienu trakumsērgas gadījumu pūkaino dzīvnieciņu Rīgas populācijā. Turklāt regulāri tiek veikta savvaļas dzīvnieku vakcinācija: Rīgas mežu administratīvajā teritorijā tiek izmētātas speciālas vakcīnas, kuras lapsas apēd. Ja blēde sakodusi mājas kaķi, protams, jāpārbauda, vai tas nav saslimis ar trakumsērgu. Taču, visticamāk, viltniece mājas mīluli uztvērusi par potenciālo medījumu.
6.Lapsu nevajag pārvērst par mājas dzīvnieku
Nevajag mēģināt noķert un pieradināt lapsu. Savvaļas dzīvnieks ir un paliek savvaļas dzīvnieks – var iekost, turklāt ļoti sāpīgi. Īsta meža lapsa nav nekāds kaķis, tā diezgan nepatīkami un specifiski ož, arī kažoks nebūt nav tik gluds un kopts, kādu to redzam apstrādātā veidā skapjos un veikalu plauktos. Visbiežāk traka (un arī ne traka) lapsa kož, ja kāds tai cenšas pieskarties. Tāpēc galvenais padoms – turēties drošā attālumā no savvaļas dzīvniekiem un iemācīt to darīt arī bērniem.
Ja lapsa nebaidās no cilvēka, tad vai nu to kaut kur tuvumā baro, vai arī tai netālu ir lapsēni, kurus tā aizsargā. Jebkurā gadījumā nevajag lapsai uzmākties un vēl jo vairāk – dzīties pakaļ, lai kopā nofotografētos.
Raksta avots: riga.lv
