Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotie dati par pērnā gada sausās zāles jeb kūlas ugunsgrēkiem valstī 2017. gadā liecina, ka 2017. gadā reģistrēti 2253 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 14,98% mazāk nekā 2016. gadā. Izvērtējot VUGD sniegtos datus, var secināt, ka kūlas ugunsgrēku skaitam arī Rīgas pašvaldības teritorijā ir tendence samazināties.
Mājokļu un vides departaments atgādina, ka pērnās zāles dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotas un nesakoptas teritorijas, turklāt:
- kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību;
- kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta – vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām;
- kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki;
- kūlas ugunsgrēki var rasties tikai teritorijās, kas nav sakoptas, kur rudenī nav nopļauta zāle;
- ik gadu ceturtā daļa kūlas ugunsgrēku izceļas pilsētās un rada īpaši bīstamu situāciju, jo pilsētā apbūve ir daudz blīvāka un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas; saimnieciskās būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus,
- kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, turklāt uguns posta arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, niedrājus, ezeru un upju palienes;
- pēc sausās zāles nodedzināšanas zeme nepaliek vērtīgāka un auglīgāka.
Lai mazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu un to radītās sekas, VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības:
- personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku;
- ja izcēlies ugunsgrēks, fiziskajai personai ir pienākums ziņot par to VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112;
- teritorija jāuztur brīvu no degtspējīgiem materiāliem, 10 m plata josla ap objektu jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām;
- atbildīgajai personai jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
Ja konstatēts minēto noteikumu pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Lai novērstu kūlas ugunsgrēku veidošanos un ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, Rīgas pašvaldība saistošajos noteikumos noteikusi vienotas minimālās teritorijas apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības. Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjama teritorija un uzturamas tajā esošās būves, tostarp prasības, ka nekustamā īpašuma īpašnieks nodrošina īpašuma un tam piegulošās teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu (tajā skaitā arī nokritušo koku lapu un zaru) uzkrāšanos.
Mājokļu un vides departaments atgādina, ka situācijā, kad pamanīts kūlas ugunsgrēks, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāraksturo vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī jānosauc savs vārds, uzvārds un tālruņa numurs.
Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi
