Aprīlis – spodrības mēnesis. Mēs cenšamies iztīrīt mūsu dzīvokļus, atbrīvoties no jebkādiem atkritumiem. Bet bieži tas netiek darīts pareizi. Īpaši, ja runa ir par atkritumu šķirošanu. Daļai Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ierastu ikdienas darbību, savukārt tikko šķirot sākušajiem parasti rodas dažādi jautājumi. Tad lieti noderēs padomi, ko tieši un kā drīkst mest šķirojamos konteineros, lai izvairītos no biežākajām kļūdām.
“Nevienam vairs nav šaubu, ka baterijas, medikamentus un elektroierīces kopā ar sadzīves atkritumiem izmest nedrīkst, taču vieglā iepakojuma un stikla šķirošana joprojām rada jautājumus. Otrreizējai pārstrādei der tukšas plastmasas pudeles, trauciņi, kastītes, plēves un maisiņi, plastmasas iepakojums, stikla pudeles un burkas, papīrs, kartons, grāmatas, avīzes un citi papīra izstrādājumi, kā arī skārdenes,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Visbiežāk neizpratni un jautājumus rada dažādu veidu plastmasas un stikla izstrādājumu šķirošana, kā arī atkritumu sagatavošana izmešanai konteinerā. Dažas pieļautās kļūdas un skaidrojumi, kas palīdzēs šķirošanas procesā:
- Šķiroto atkritumu konteinerā iemests netīrs iepakojums. Galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt – tiem jābūt tīriem. Slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena pārpalikumiem pārstrādei nederēs. Iepakojumi ar pārtikas paliekām ne vien rada nepatīkamu smaku, bet var arī sabojāt visu konteinera saturu. Netīrs, taukains vai samircis papīrs pārstrādes procesā var ietekmēt jaunā produkta kvalitāti – pārstrādātais papīrs var kļūt pleķains vai pat caurs.
- Atkritumi netiek saplacināti. Saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un konteinerā, līdz ar to konteiners var tikt iztukšots retāk, netiek pārvadāts gaiss un tādējādi tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram, vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras saplacinātas – atkritumus no mājām uz konteineru varēs nest četras reizes retāk.
- Atkritumi iepakoti necaurspīdīgā maisā. Ja dalītās vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss, veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai sakrāt lielā somā, pie konteineriem sašķirot, bet somu izmantot atkārtoti.
- Stikla konteinerā iemesti saplēsti trauki vai smaržu pudelītes. Stikla konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst – traukus, logu stiklus vai smaržu pudelītes, jo tiem tiek pievienotas piedevas, kas padara stiklu izturīgāku un dzidrāku, bet pārstrāde ir apgrūtināta.
- Papīra konteinerā – sulas un piena pakas. Šķirojot papīru, galvenais atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu, jo tie parasti ir kompozītmateriāli, kas pārstrādes procesā nav izmantojami. Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā. Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.
- Kopā ar skārdenēm izmesta folija. Plastmasai paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus, bet nedrīkst – foliju, kas diemžēl nav pārstrādājams materiāls. Tāpat kā folija, arī lielākā daļa čipsu paku nav pārstrādājamas.
- Plastmasas konteinerā iemesta rotaļlieta. Rotaļlietas un citus sadzīves priekšmetus bieži vien nav iespējams izmantot atkārtotai pārstrādei. Lai saprastu, vai plastmasas izstrādājums tiek pieņemts pārstrādei, ieteicams noskaidrot plastmasas materiāla veidu, – tas norādīts uz iepakojuma ar īpašu marķējumu – no bultiņām veidotā trijstūrī ietverts cipars, zem kura var būt arī materiāla nosaukuma apzīmējums*. Visbiežāk pārstrādei pieņem 1 (PET), 2 (HDPE) un 4 (LDPE) apzīmējuma materiālus. Pārstrādāt iespējams arī citus plastmasas veidus – 3 (PVC), 5 (PP), 6 (PS), 7 (OTHER) – par to pieņemšanu ieteicams jautāt savam apsaimniekotājam.
“Videi un pašiem nāks par labu, ja sāksim ar pamata lietām un par atkritumiem domāsim jau iepērkoties. Jo mazāk tos radīsim, jo mazāk tie būs jāšķiro un jāaizmet! Uz veikalu var ņemt līdzi auduma maisiņu un izvēlēties produktus, kas nav iepakoti vairākās plastmasas kārtās, var izmantot atkārtoti lietojamus trauciņus vienreizlietojamo vietā. Piemēram, mūsu meitai ļoti patīk dzert ar salmiņu – lai neradītu papildu atkritumus, esam iegādājušies metāla salmiņus, ko var izmantot neskaitāmas reizes,” stāsta dizainere un atkritumu šķirošanas kampaņas “Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!” dalībniece Ieva Cipruse.
Kulinārijas blogere Katrīna Mame saka: “Ir lietas, kurām nav jānonāk atkritumu konteinerā, jo tās varam nodot atkārtotai izmantošanai, piemēram, pašam nederīgo apģērbu vai apavus iespējams ziedot labdarībai, vecu segu – dzīvnieku patversmei, bet vienās un tajās pašās burciņās ievārījumu var iepildīt katru gadu no jauna.”
Vairāk par šķirojamiem atkritumiem un atkritumu šķirošanas punktiem – skiroviegli.lv.
*Plastmasas materiāla veidi:
- PET (polietilēntereftalātu) – dzērienu pudeles, pārtikas kastītes u.c.
- HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) – sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna pudelītes, jogurta trauciņi u.c.
- PVC (polivinilhlorīdu) – santehnikas caurules, celtniecības materiāli u.c.
- LDPE (zema blīvuma polietilēnu) – ietinamā plēve, maisiņi, transportēšanas iepakojumi u.c.
- PP (polipropilēnu) – saimniecības preces, plastmasas trauki u.c.
- PS (polistirolu) – plastmasas olu kastītes, vienreizlietojamie pārtikas trauki u.c.
- OTHER (citus plastmasas veidus) – kompozītmateriāli, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem plastmasas veidiem.
Avots: www.riga.lv
