Rīgā līdz pavasarim ieziemoti dzeramā ūdens krāni; nākamgad plāno izvietot vēl vairākās vietās

admin.rLV, Paziņojumi

Iestājoties aukstākam laikam, Rīgā beigušas darboties 13 pašvaldības pārziņā esošās strūklakas, kā arī ieziemoti vairāk nekā 30 galvaspilsētā uzstādītās brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Nākamgad iecerēts turpināt darbu gan pie esošo strūklaku atjaunošanas, gan jaunu brīvkrānu uzstādīšanas dažādās apkaimēs.

“Šovasar uzstādījām vēl 11 jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm un nākamgad plānojam izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, lielāko daļu brīvkrānu ziemā nevis demontēs, bet gan tikai atslēgs ūdens padevi un iepakos īpašos pārvalkos, lai izvairītos no iespējamiem bojājumiem demontāžas un pārvietošanas laikā.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

Nākamgad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā.

Šogad jaunie brīvkrāni uzstādīti:

  • Centrāltirgū (starp Gaļas un Piena paviljoniem);
  • pie Anniņmuižas parka (Anniņmuižas bulvārī 77);
  • Latgales parkā (pretī Balvu ielai 13);
  • Operas skvērā (Brīvības laukums 1);
  • Nordeķu parkā (Dzirciema iela 60);
  • Viesturdārzā (Hanzas iela 28);
  • Biķernieku mežā (Lielvārdes iela 68 k-1);
  • Bolderājas promenādē (Lielā iela);
  • pie Māras dīķa (pretī Mārupes ielai 33);
  • divas Uzvaras parkā (pie koka terases un pie skeitborda laukuma).

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti septiņi brīvkrāni, bet 2023. gadā tiem pievienojās vēl 11. Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

Strūklakas

Strūklaku sezonu uzņēmums “Rīgas meži” šogad atklāja ātrāk nekā citus gadus – pirmā strūklaka pilsētas kanālā tika ieslēgta jau 10. aprīlī. Pēc tam tika iedarbinātas arī pārējās strūklakas. Tagad strūklakas ir ieziemotas, līdz ar to strūklaku sezona Rīgā būs ilgusi aptuveni pus gadu.

Strūklaku mazie remonti sezonas laikā tiek veikti regulāri, tā nodrošinot to estētisko un vizuālo iederību pilsētas ainavā, kā arī karstajās vasaras dienās sniedzot iedzīvotājiem tik patīkamo veldzi.  Sezonas laikā tika veikti arī būtiskāki strūklaku uzlabojumi un remonti. Piemēram, Bastejkalna kaskādē, strūklakā pie Kongresu nama, Ziedoņdārza strūklakā  “Vardītes”, savukārt Operas skvēra strūklakā “Nimfa” veikta detaļu apstrāde  un konservācija pret dolomīta akmeņu sadrupšanu.

Sezonas laikā strūklakas, kuras atrodas slēgtajos baseinos vai tā saucamie bradājamie baseini, regulāri tīrīja. Tāpat uzņēmuma darbinieki reaģēja arī tādos gadījumos, kad tika saņemta informācija no iedzīvotājiem par to, ka strūklakā vai baseinā ir novērots piesārņojums.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums –  vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija  tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas  Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un  rekonstruētais  Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās  dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus.  Ziedoņdārzā atrodas arī  atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas  būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Ja tiks piešķirts nepieciešamais finansējums, nākamgad plānots veikt Kronvalda parkā esošās strūklakas “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” atjaunošanu, kā arī izstrādāt projektu Viesturdārza strūklakas atjaunošanai.

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

Ieziemotās strūklakas Rīgā (12.11.24.) LR

 Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļa