Lapsas pilsētās un to apkaimēs ir mitušas jau izsenis, un to parādīšanās apbūvētās teritorijās nav nekas unikāls. Pēdējos gados sabiedrībā vērojamais ziņojumu pieaugums skaidrojams nevis ar krasu populācijas palielināšanos, bet gan ar moderno tehnoloģiju – mobilo tālruņu un novērošanas kameru – plašo pieejamību, kas ļauj iedzīvotājiem dzīvniekus fiksēt daudz biežāk.
Pilsētas vide sniedz lapsām divas būtiskas priekšrocības: drošu patvērumu un bagātīgu barības bāzi. Pilsētas teritorijā lapsām nav dabīgo ienaidnieku – vilku un lūšu, kuri savvaļā ierobežo to skaitu, iznīcinot lapsas kā medību konkurentus. Savukārt neapmācīti mājas suņi lapsām nerada nopietnu apdraudējumu. Tā kā lapsa ir ļoti vieds un pielāgoties spējīgs dzīvnieks, tā efektīvi izmanto cilvēka radītos resursus. Pilsētā to barību veido gan ierastais medījums (putni, grauzēji, nelieli kaķi), gan viegli pieejami alternatīvie avoti – pārtikas atkritumi un mājdzīvnieku vai putnu barotavu saturs.
Vienlaikus jāņem vērā, ka lapsas ir savvaļas dzīvnieki, kas var pārnēsāt dažādas slimības un parazītus (ērcītes, blusas, zarnu trakta parazītus un kašķi), jo atšķirībā no mājdzīvniekiem tām netiek veikta veterinārā aprūpe. Pozitīvi ir tas, ka, pateicoties ilgstošai perorālai vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir oficiāli izskausta un daudzu gadu laikā nevienam savvaļas dzīvniekam nav konstatēta.
Ieteikumi lapsu klātbūtnes samazināšanai un cilvēku apdzīvoto vietu aizsardzībai:
- samazināt pieeju viegli iegūstamai pārtikai. Nemest ārā pārtikas atkritumus, noslēgt vai norobežot atkritumu konteinerus. Mājdzīvnieku un putnu barību izvietot tādās vietās un laikā (diennakts tumšajā laikā aizvācot), lai nepieradinātu lapsas pie regulāras barošanās iespējām;
- norobežot teritoriju, aiztaisot lapsām izmantojamus caurumus nožogojumos. Lapsa lieliski rāpjas augšup pa žoga pinumu un izmanto iespēju rakties zem žoga vai ielēkt teritorijā no paaugstinājuma. Viens princips: kur var tikt cauri lapsas purns, tur tiek pats dzīvnieks;
- ja teritorijā, it sevišķi rūpnieciskajās teritorijās, ir novērotas vietas, kur lapsa mēdz patverties, tās jānobloķē, norobežojot iespēju tur iekļūt. Jāatceras, ka lapsa nolūko šādas vietas midzeņa ierīkošanai un nākamās lapsu paaudzes radīšanai;
- var tikt izmantoti kombinēti lapsu atbaidīšanas paņēmieni: ultraskaņas atbaidītāji, gaismas sensori, trokšņa efekti un citi. Lapsa ātri saprot, kas rada reālu apdraudējumu, bet kas nē. Atbaidīšanas līdzekļiem jāmaina frekvence, skaņa, gaismas spilgtums un citi parametri. Ultraskaņas atbaidītāji var atstāt nevēlamu iespaidu uz mājdzīvniekiem;
- parasti lapsu apdzīvotās pilsētas vietās šaujamieroča izmantošana nav pieļaujama. Jebkāda veida lapsu medības pilsētas vidē ir juridiski un tehniski problemātiskas. Lapsas esamības fakts pilsētā automātiski nenozīmē normatīvajos aktos paredzētos priekšnoteikumus medībām Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv
Autors: Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļa
