Jūlija pirmajā pusē nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” (LDF) organizēja pļaušanas darbus dabas lieguma “Vecdaugava” daļā 2,5 hektāru lielā platībā ar mērķi izmantot ievākto augu materiālu pilsētas pļavu ierīkošanai galvaspilsētā.
Teritoriju pļāva, izmantojot savācējpiekabes un no ievāktā augu materiāla sēklas atsevišķi netika ievāktas. Pilsētas pļavas tiek ierīkotas, izmantojot sēklām bagātas zāles vai siena ieklāšanas metodi. Dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā ievākto augu materiālu vienmērīgi izklāja ierīkojamo pilsētas pļavu teritorijā, ļaujot sēklām dabiski izsēties divu līdz trīs nedēļu laikā atkarībā no laikapstākļiem. Pēc sēklu izsēšanās pilsētas pļavu teritorijā palikušie zāles stiebri tiks novākti.
Dabas lieguma “Vecdaugava ” teritorijā nopļautā zāle izmantota divu jauno pilsētas pļavu ierīkošanai un vienas esošās pļavas atjaunošanai. 5 0% no ievāktā augu materiāla izmantoja pļavas ierīkošanā Purvciemā, Lielvārdes ielā pretim 84. vidusskolai, 40 % materiāla izlietoja Juglā, starp Umurgas ielu un Juglas ielu, savukārt 10 % materiāla izmantoja, lai atjaunotu Rusova ielas pļavu, ko daļēji skāra būvdarbi. Ievāktā augu materiāla pārvešana uz pļavu teritorijām notika tajā pašā dienā, kad tas ir ticis ievākts, tādā veidā izvairoties no augu materiāla pārkaršanas.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes sadarbībā ar LDF un apkaimju biedrībām jau ceturto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad pļavas tiks veidotas septiņās jaunās vietās – Grīziņkalna parkā, Lucavsalā, Juglā pie Umurgas ielas, pretī 2023. gadā izveidotajai Strazdupītes pļavai, teritorijā pie Lielvārdes un Dzelzavas ielu krustojuma, teritorijā pie Mirdzas Ķempes ielas, kā arī pie Rumbulas un Velnezera peldvietām.
Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte
Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.
Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama skaidrs pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās ticis konstatēts esošo sugu skaita pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Pozitīvu ietekmi rada arī tas, ka pļavu teritorijas sāk veidot savstarpēji savienotu zaļo koridoru tīklu.
Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.
Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15 ha. Kopā ar pilsētas pļavām, ko paredzēts ierīkot 2024. gadā, patlaban Rīgā ir 42 pļavas ar kopējo platību 14,43 ha.
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.
