Atkritumi nelabvēlīgi ietekmē vidi, klimatu, cilvēka veselību un ekonomiku, un, lai arī atkritumu apsaimniekošana ES pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies, vairāk nekā ceturtā daļa no sadzīves atkritumiem joprojām tiek apglabāti poligonos un mazāk kā puse tiek pārstrādāta vai kompostēta.
Atkritumu efektīvāka apsaimniekošana ir pirmais solis ceļā uz aprites ekonomiku, kur lielākā daļa vai pat pilnīgi visi produkti un materiāli tiek pārstrādāti vai izmantoti atkārtoti.
Viens no Es atkritumu apsaimniekošanas mērķiem ir līdz 2025. gadam panākt, ka tiek pārstrādāti ne mazāk kā 55 % no sadzīves atkritumiem; turpmāk būs jāsasniedz vēl augstāks mērķis: līdz 2030. gadam jāpanāk 60 %, līdz 2035. gadam — 65 % īpatsvars. Poligonos 2035. gadā būtu jāapglabā ne vairāk kā 10 % no sadzīves atkritumiem.
Šodien vairs nepietiek tikai ar plastmasas, papīra un kartona, metāla, stikla un cita iepakojuma šķirošanu. Ņemot vērā, ka no sadzīves atkritumiem gandrīz puse ir bioloģiski noārdāmi, ļoti svarīgi ir arī šos atkritumus savākt atsevišķi un dot tiem “otru dzīvi”.
Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.
Jau šobrīd Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus (BNA).
Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja kompostēt BNA savā teritorijā vai vienoties ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju par speciālo konteineru uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu izvešanas regularitāti. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem BNA apsaimniekošanu organizē namu apsaimniekotājs, kurš ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju vienojas par speciālo konteinera uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu regularitāti.
BNA dalītā vākšana ir izdevīga, jo izvešanas maksa 1m3 ir zemāka nekā sadzīves nešķirotajiem atkritumiem, savukārt, kompostējot BNA savā privātajā teritorijā, par to nav jāmaksā vispār.
Papildus norādām, ka saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” iedzīvotājiem, kas piedalās atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir iespēja divreiz samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu.
Lai dalīti savāktie BNA būtu pārstrādājami jaunajās atkritumu poligona “Getliņi” iekārtās un tiktu pārvērsti par kvalitatīvu kompostu, ļoti svarīgi šos atkritumus šķirot pareizi. BNA konteinerā ir jāizber bez jebkāda veida iepakojuma. BNA uzkrāšanai iedzīvotāji mājās var izmantot tvertnes ar stingri noslēdzamu vāku, vai arī uzkrāt atkritumus maisiņā, kuru pēc BNA izbēršanas speciālajā konteinerā jāizmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā.
BNA konteineros nav ievietojami:
- mežsaimniecības atlikumi, celmi, koku stumbri, lieli zari;
- tūju skujas un zari;
- lauksaimniecības atlikumi, siens, salmi;
- augsne, kūdra, smilts, grunts, pelni, akmeņi;
- kūtsmēsli;
- notekūdeņu dūņas;
- dabiskie tekstilizstrādājumi;
- papīrs, kartons;
- bioplastmasas izstrādājumi;
- vienreizējās lietošanas trauki, kafijas krūzītes, iepakojuma materiāli ēdiena līdzņemšanai (t.sk. no papīra un/vai bioplastmasas);
- koka iepakojums, koka vienreizējās lietošanas trauki (t.sk. bambusa), apstrādāta koksne (zāģmateriāli, izstrādājumi no koksnes – mēbeles, skaidu plates u.tml., impregnēta, krāsota vai piesūcināta koksne);
- pārtika, augļi un dārzeņi maisiņos, plastmasas iepakojumos, tetrapakās, alumīnija bundžās un citos iepakojumos.
BNA konteineros drīkst ievietot:
- Dārzu un parku atkritumi, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:
- lapas;
- bojāti augļi un dārzeņi;
- nelieli zari (gari zari jāsalauž);
- grieztas krūmu atvases (izņemot tūjas);
- zāle;
- veci augi (gari augi jāsalauž);
- u.c. līdzīgi atkritumi.
- Pārtikas un virtuves atkritumi:
- Augu izcelsmes
- augļi, dārzeņi, to mizas, kauliņi;
- graudaugi, to produkti;
- kafijas, tējas biezumi (tēja maisiņos un kafijas filtri jāmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā);
- augu izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
- u.c. līdzīgi atkritumi
- Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no mājsaimniecībām, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:
- gaļas produkti, to atlikumi, t.sk. kauli;
- piena produkti;
- zivis, to atlikumi, jūras produkti;
- olu čaumalas;
- dzīvnieku izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
- u.c. līdzīgi atkritumi.
- Augu izcelsmes
Par iespējām dalīti vākt BNA un papildus informācijai aicinām interesēties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja vai sazināties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu zvanot uz informatīvo tālruni 67474700 vai rakstot uz e-pastu atkritumi@riga.lv.
