Atkritumu apsaimniekošana

Šodien vairs nepietiek tikai ar plastmasas, papīra un kartona, metāla, stikla un cita iepakojuma šķirošanu. Ņemot vērā, ka no sadzīves atkritumiem gandrīz puse ir bioloģiski noārdāmi, ļoti svarīgi ir arī šos atkritumus savākt atsevišķi un dot tiem “otru dzīvi”.

Jau šobrīd Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus (BNA).

Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja kompostēt BNA savā teritorijā vai vienoties ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju par speciālo konteineru uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu izvešanas regularitāti. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem BNA apsaimniekošanu organizē namu apsaimniekotājs, kurš ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju vienojas par speciālo konteinera uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu regularitāti.

Kopš 23.02.2024. bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšana ir atļauta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos, ja tiek ievērotas Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” prasības.

🍃♻️ Ieteikumi bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv)

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.¹ pants, atbilstoši kuram bioloģiski norādāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa tiek noteikta 60% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.

BNA dalītā vākšana ir izdevīga, jo izvešanas maksa 1m³ ir zemāka nekā sadzīves nešķirotajiem atkritumiem:

Kompostējot BNA savā privātajā teritorijā, par to nav jāmaksā vispār.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” iedzīvotājiem, kas piedalās atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir iespēja divreiz samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu.

Lai dalīti savāktie BNA būtu pārstrādājami jaunajās atkritumu poligona “Getliņi” iekārtās un tiktu pārvērsti par kvalitatīvu kompostu, ļoti svarīgi šos atkritumus šķirot pareizi. BNA uzkrāšanai iedzīvotāji mājās var izmantot tvertnes ar stingri noslēdzamu vāku, vai arī uzkrāt atkritumus maisiņā, kuru pēc BNA izbēršanas speciālajā konteinerā jāizmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā.

Bioatkritumus drīkst izmest bioatkritumu konteinerā arī ievietotus papīra maisiņos (nebalināts, nelaminēts/neglancēts papīrs, bez plastmasas lodziņiem, rokturiem u.c. citu materiālu detaļām) vai bioloģiski noārdāmās plastmasas maisos, kuri ir piemēroti kompostēšanai un kuriem ir atbilstošs marķējums, piemēram:

Prev 1of4 Next

Atkritumu šķirošanas ceļvedis par šķirošanu Rīgā pieejami šeit: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv).

BNA konteineros nav ievietojami:

• mežsaimniecības atlikumi, celmi, koku stumbri, lieli zari;
• tūju skujas un zari;
• lauksaimniecības atlikumi, siens, salmi;
• augsne, kūdra, smilts, grunts, pelni, akmeņi;
• kūtsmēsli;
• notekūdeņu dūņas;
• dabiskie tekstilizstrādājumi;
• papīrs, kartons;
• bioplastmasas izstrādājumi;
• vienreizējās lietošanas trauki, kafijas krūzītes, iepakojuma materiāli ēdiena līdzņemšanai (t.sk. no papīra un/vai bioplastmasas);
• koka iepakojums, koka vienreizējās lietošanas trauki (t.sk. bambusa), apstrādāta koksne (zāģmateriāli, izstrādājumi no koksnes – mēbeles, skaidu plates u.tml., impregnēta, krāsota vai piesūcināta koksne);
• pārtika, augļi un dārzeņi maisiņos, plastmasas iepakojumos, tetrapakās, alumīnija bundžās un citos iepakojumos.

BNA konteineros drīkst ievietot:

Dārzu un parku atkritumi, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:

• lapas;
• bojāti augļi un dārzeņi;
• nelieli zari (gari zari jāsalauž);
• grieztas krūmu atvases (izņemot tūjas);
• zāle;
• veci augi (gari augi jāsalauž);
• u.c. līdzīgi atkritumi.

Pārtikas un virtuves atkritumi:

• Augu izcelsmes
  • augļi, dārzeņi, to mizas, kauliņi;
  • graudaugi, to produkti;
  • kafijas, tējas biezumi (tēja maisiņos un kafijas filtri jāmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā);
  • augu izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
  • u.c. līdzīgi atkritumi
• Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no mājsaimniecībām, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:
  • gaļas produkti, to atlikumi, t.sk. kauli;
  • piena produkti;
  • zivis, to atlikumi, jūras produkti;
  • olu čaumalas;
  • dzīvnieku izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
  • u.c. līdzīgi atkritumi.

Savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus atkritumu apsaimniekotāji nogādā uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apglabāšanas poligonu SIA „Getliņi EKO”.. Getliņu poligons rūpējas par videi drošu atkritumu apsaimniekošanu Rīgas reģionā. Nepārstrādājamie atkritumi tiek noglabāti videi drošās noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās neiekļūst ne gaiss, ne lietus ūdens. Poligona gāze, kas veidojas šūnās, tiek aizvadīta uz Getliņu energobloku, sadedzināta un pārvērsta elektriskajā enerģijā un siltumenerģijā, bet visi notekūdeņi tiek savākti un attīrīti. Tādējādi atkritumu ietekme uz vidi tiek samazināta līdz minumam.

Ja privātmāju iedzīvotāji vēlas savā mājsaimniecībā šķirot atkritumus, tad jāvēršas pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstāda nepieciešamo šķirotajiem atkritumiem paredzēto konteineru.

Savukārt, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā. Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp Rīgas valstspilstētas pašvadības un atkritumu apsaimniekotājiem, šķiroto atkritumu izvešana un konteineru uzstādīšana plastmasas, kartona/papīra, stikla un metāla iepakojumam) ir bez maksas.

Informējam, ka saskaņā ar Rīgas domes 29.11.2019. saistošo noteikumu Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” 17.4. punktu ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā un izmantot tai paredzētos konteinerus, savukārt 25.6.1 un 25.6.2 punkts nosaka prasību izvietot konteinerus vieglajam iepakojumam pie mājām, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi un konteinerus stiklam pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi. Kā arī 25.8. punkts paredz, ka  nama apsaimniekotāja pienākums ir būt atbildīgam par tā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu savākšanas, atkritumu dalītās vākšanas organizēšanu, informējot un brīdinot atkritumu radītājus par pieejamo pakalpojumu, kā arī regulāri (ne retāk kā divas reizes gadā) informējot iedzīvotājus par to, kā pareizi veicama atkritumu dalīta vākšana un apsaimniekošana.

Atkritumu šķirošanas ceļvedis  par šķirošanu Rīgā pieejami šeit: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv)

Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar Rīgā izvietotajiem publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst izmest sašķirotos atkritumus https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-punkti-riga#karte-ar-atkritumu-skirosanas-punktiem.

Kartē atzīmētie sarkanās krāsas punkti ir šķirošanas punkti, kur iedzīvotāji var bez maksas nodot sašķirotus bīstamos atkritumus un tajos pieņem:

• eļļas;
• eļļas filtrus;
• laku un krāsu atkritumus;
• dzīvsudraba atkritumus;
• luminiscētās spuldzes;
• organiskos šķīdinātājus;
• neizlietotus medikamentus;
• ķimikālijas;
• izlietotas baterijas;
• printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
• piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktu adreses un darba laiki pieejami šeit: https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/vides-parvalde/atkritumu-apsaimniekosana/ (Sadzīves bīstamo atkritumu pieņemšanas punkti).

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

• bioloģiskos atkritumus (mest bioloģisko atkritumu konteineros; bioloģiskos atkritumus (virtuves, dārzu un parku atkritumus) fiziskām personām atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā; bioloģiski noārdāmus dārzu un parku atkritumus atļauts kompostēt daudzdzīvokļu māju pagalmos: https://www.riga.lv/lv/ieteikumi-kompostesanai-maju-pagalmos;
• nešķirotos sadzīves atkritumus (mest nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros);
• sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls) (mest vieglā iepakojuma konteineros; publiski pieejamie šķiroto atkritumu punkti kartē atzīmēti kā zaļās krāsas punkti);
• liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.), (apsaimniekot atbilstoši prasībām – https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/vides-parvalde/atkritumu-apsaimniekosana/ Liela izmēra atkritumi);
• būvniecības atkritumus (apsaimniekot atbilstoši prasībām –https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/vides-parvalde/atkritumu-apsaimniekosana/ Būvgruži);
• loga stiklus un spoguļus (SIA “Clean R” atkritumu šķirošanas laukumā Vietalvas ielā 5, Rīgā pieņem: logu stiklu līdz 20 kg – bezmaksas, virs 20 kg – par būvniecības atkritumu tarifu. Spoguļu stiklu pieņem, kā būvniecības atkritumus – 0,18 EUR par 1 kg);
• stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus (saplēstus mest nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros; atkārtotai lietošanai derīgas lietas – https://www.lietovelreiz.lv/lv);
• riepas (apsaimniekot atbilstoši prasībām – https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/vides-parvalde/atkritumu-apsaimniekosana/ Nolietotās riepas).

Plašāka informācija par augstāk minēto atkritumu apsaimniekošanu ir pieejama Rīgas pašvaldības tīmekļa vietnē: https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/vides-parvalde/atkritumu-apsaimniekosana/.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka nolietotās baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas:

• https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-punkti-riga#karte-ar-atkritumu-skirosanas-punktiem (baterijas)
• https://www.ecobaltiavide.lv/pakalpojumi/nolietotas-sadzives-elektrotehnikas-savaksana/
• https://www.zalais.lv/aktuali/jaunumi/latvijas-zalais-punkts-ir-vismaz-5-veidi-ka-erti-atbrivoties-no-nolietotas-elektrotehnikas

Nederīgās  sadzīves elektroiekārtas ir iespējams nodot atkārtotai lietošanai:

• https://www.lietovelreiz.lv/lv
• https://www.ecobaltiavide.lv/blog/eco-baltia-vide-ienak-otrreizeja-elektronikas-tirgu-un-atver-veikalu/

Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls. Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un pašvaldības iestādēs:

• https://www.atkritumi.lv/lv/karte/baterijas-un-akumulatori/

Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO” (https://bao.lv/kontakti/).

Citās tīmekļa vietnēs digitālajās šķirošanas kartēs ir apkopoti dažāda veida atkritumu publiskie šķirošanas punkti:

• https://skiroviegli.lv/#/
• https://www.zalais.lv/skirot/kur-skirot
• https://www.lietovelreiz.lv/lv
• https://videspratiba.lv/skirosana/

Atkritumu apsaimniekotājs SIA “Eco Baltia vide” piedāvā savākt un bezmaksas izvest nolietotās un nederīgās elektrotehnikas iekārtas (no visām Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonām), iepriekš iedzīvotājam pašam par šo pakalpojumu sazinoties ar uzņēmumu.
Vairāk par nolietotās elektrotehnikas savākšanu var uzzināt SIA “Eco Baltia vide” mājas lapā: Nolietotās elektrotehnikas savākšana.

Iedzīvotājiem ir dota iespēja nolietoto elektroniku novietot speciālos konteineros pie tirdzniecības centriem: MOLS, ALFA, SPICE.

Aptiekās jānodod mājsaimniecībā radītie farmaceitiskie atkritumi (to nodošana ir bez maksas):

• zāles, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuras netiek lietotas;
• aerosolu iesaiņojumi;
• asie priekšmeti (šļirces, adatas, skalpeļi) u.c.;
• dzīvsudraba termometri.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktu jaunie darba laiki (no 2025.gada septembra):

BA punktos BA atkritumus pieņem (maksimums 10 kg no iedzīvotāja):

• • Ķīšezera iela 31, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, pirmdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena no 9:00 līdz 17:00; otrdiena, trešdiena  no 9:00 līdz 20:00;
  • Kārļa Ulmaņa  gatve 135,  Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, pirmdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena no 9:00 līdz 17:00; otrdiena, trešdiena  no 9:00 līdz 20:00;
  • Gunāra Astras iela 7, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, pirmdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena no 9:00 līdz 17:00; otrdiena, trešdiena  no 9:00 līdz 20:00;
  • Emmas iela 45, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, pirmdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena no 9:00 līdz 17:00; otrdiena, trešdiena  no 9:00 līdz 20:00;
  • Kaudzīšu iela 57, Rumbula, SIA “Getliņi EKO ” poligons – sadzīves atkritumu savākšanas laukums, darba dienās no 7:00 – 17:00;
  • Mūkusalas iela 59, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00;
  • Buļļu iela 72A, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, pirmdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena no 9:00 līdz 17:00; otrdiena, trešdiena  no 9:00 līdz 20:00;
  • SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukums, Vietalvas ielā 5, Rīga:
    • Pirmdiena: Slēgts
    • Otrdiena: 8.30 – 17.00
    • Trešdiena: 10.00 – 19.00
    • Ceturtdiena: 8.30 – 17.00
    • Piektdiena: 8.30 – 17.00
    • Sestdiena: 10.00 – 18.00
    • Svētdiena: Slēgts

Bezmaksas riepu nodošana:

• 4 vieglā auto riepas (komplekts) var nodot bez maksas SIA “Clean R” šķirošanas laukumos (Vietalvas iela 5 un Spilves iela 8e), tikai līdzi ir jāņem automašīnas tehniskā pase. Riepām ir jābūt bez diskiem;
• Autoservisā, riepu nomaiņas laikā;
• Riepas bez maksas var nodot arī iegādājoties jaunas riepas tirdzniecības vietās, kur darbojas “Riepa ar rītdienu” vairāk informācijas: LRAA (riepaarritdienu.lv).

Riepu nodošana par maksu:

• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukumā, Vietalvas ielā 5, Rīgā, darba laiks:
  P: 08.00 – 17.00
  O: 08.00 – 17.00
  T: 08.00 – 17.00
  C: 10.00 – 19.00
  Pk: 08.00 – 17.00
  S: 10.00 – 16.00
  Sv: Slēgts
• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukumā, Spilves ielā 8e, Rīgā, darba laiks:
  P: 10.00 – 17.00
  O: 08.00 – 17.00
  T: 10.00 – 19.00
  C: 10.00 – 17.00
  Pk: 10.00 – 17.00
  S: 10.00 – 15.00
  Sv: Slēgts
• Tvaika ielā 39
• Radžu ielā 18
• Getliņu ielā 5

Būvniecības atkritumi ir tādi atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā.

Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi ir būvdarbu veikšanas procesā radušies ražošanas atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību.

Būvniecības atkritumus iedala trīs grupās – būvdarbu rezultātā radušies atkritumi un atkritumi pēc ēku nojaukšanas vai izvākšanās, atkritumi pēc ceļu un ielu remonta un bīstamie būvniecības atkritumi.

Būvdarbu rezultātā radušies atkritumi un būvniecības atkritumi pēc ēku nojaukšanas vai izvākšanās:

• betons, dzelzsbetons, ķieģeļi;
• flīzes, keramikas izstrādājumi, dakstiņi, kārniņi;
• keramikas maisījumi (podi, izlietnes u.tml. santehnika) un arī dažādi plastmasas sakausējumi;
• finieri, saplākšņi, skaidu plātnes, OSB;
• metāls;
• koka konstrukcijas (durvis un logu rāmji bez stikliem, palodzes, paletes, iepakojums, koksnes skaidas);
• koka būvkonstrukcijas ar/ bez metāla piejaukuma (naglas, eņģes, skavas);
• ģipša izstrādājumi, siltinājuma materiāli un putuplasts;
• linolejs;
• reģipša loksnes, gāzbetons, Fibo bloki;
• granīts.

Būvniecības atkritumi pēc ceļu un ielu remontdarbiem:

• asfalts, asfaltbetons;
• cements;
• bitumens;
• akmeņi, šķembas;
• smilts, grants, zeme.

Bīstamie būvniecības atkritumi:

• šīferis;
• azbests u. c.

⁉️ Svarīgi atcerēties – būvgružus nedrīkst izmest parastajā sadzīves atkritumu konteinerā!

Iedzīvotāji var izvēlēties sev ērtāko veidu, kā apsaimniekot būvniecības atkritumus:

• Izvest būvgružus sadarbībā ar nama pārvaldnieku;
• Izvēlēties licencētu komersantu, kas ir saņēmis Valsts vides dienesta izsniegto atļauju būvniecības atkritumu apsaimniekošanai (Atļauja būvniecības atkritumu pārvadājumiem ir derīga, ja apsaimniekotājs (pārvadātājs) ir reģistrējies Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā (APUS)), kurš izvedīs būvgružus, kas salikti BIG BAG jeb lielajos maisos vai speciālos konteineros. Informācija par Dienesta izsniegto atļauju būvniecības atkritumu apsaimniekošanai esamību pieejama Dienesta tīmekļvietnē: https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/atkritumu-apsaimniekosanas-atlaujas/izsniegtas-atkritumu-apsaimniekosanas-atlaujas/;
• Pašam nogādāt būvgružus atkritumu nodošanas laukumos, kuros pieņem būvniecības atkritumus.

Uzņēmumi var izvēlēties licencētu komersantu, kurš nodrošinās būvgružu apsaimniekošanu, vai nogādāt būvniecības atkritumus tiem paredzētos laukumos vai pieņemšanas punktos.

Būvgružu nodošanai:

Novērtē savu būvgružu apjomu. Nelielu būvgružu apjomu katrs var nodot pats, aizvedot, piemēram, uz būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centru “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Ja apjoms ir liels, ir jāpiesaka būvgružu izvešanas konteiners.

Lai pieteiktu būvniecības atkritumu konteineru un noskaidrotu precīzas būvgružu izvešanas izmaksas, aicinām pieteikumu sniegt savam atkritumu apsaimniekotājam:

• SIA “Clean R”: https://cleanr.lv/verso/pakalpojums/buvniecibas-atkritumi/
• SIA “Eco Baltia vide”: https://www.ecobaltiavide.lv/pakalpojumi/buvgruzi/
• SIA “Lautus vide”: https://lautusvide.lv/pakalpojumi/buvgruzi/

Būvgružu izvešanas cena ir atkarīga no atkritumu veida, daudzuma un transportēšanas attāluma.

Par būvgružu šķirošanu un pārstrādi:

Būvgružu pārstrāde – otrreizējā izmantošanā var atgriezt vairāk nekā 60 % materiāla. Būvniecības un būvju nojaukšanā radītajos atkritumos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss.

Rīgai tuvākais būvniecības atkritumu pieņemšanas laukums ir būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā.  Tajā tiek pieņemti dažādi būvniecības atkritumi, tostarp betons, ķieģeļi, metāls, koka konstrukcijas un citi materiāli. Pēc šķirošanas aptuveni 80 % no šiem atkritumiem tiek pārstrādāti un izmantoti atkārtoti, piemēram, šķembu, augsnes un citu materiālu ražošanā.

Būvgruži tiek pieņemti no fiziskām un juridiskām personām. Nešķirotu būvniecības atkritumu apsaimniekošana ir būtiski dārgāka, tādēļ jau iepriekš pa frakcijām sašķirotie būvgruži (betons, asfalts, ķieģeļi, flīzes, metāls u.c. materiāli ar nelielu piemaisījumu) tiek pieņemti par zemāku maksu, jo tie ir piemēroti tālākai pārstrādei.

Azbestu saturoši atkritumi (turpmāk – azbesta atkritumi), tai skaitā šīfera atkritumi (šķiedras un putekļi), tiek klasificēti kā kaitīgi un ir pieskaitāmi pie bīstamajiem atkritumiem. Azbesta izstrādājumi (būvniecības materiāli un siltumizolācijas elementi) kļūst bīstami tad, kad tos sāk noņemt, šķaidīt un drupināt – procesā atdalās azbesta šķiedras un veidojas azbesta putekļi, kas rada gaisa piesārņojumu un ir kaitīgi cilvēka veselībai, jo to sastāvā ir kancerogēnas vielas, kas var izraisīt ļaundabīgus audzējus.

Azbesta atkritumus var nodot bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, ja tie ir saņēmuši Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurā ir ietverta arī azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošana.

Informācija par Dienesta izsniegto piesārņojošās darbības atļaujas esamību pieejama Dienesta tīmekļvietnē: https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/a-un-b-atlaujas/

Azbestu saturošus atkritumus nepieņem SIA “Getliņi Eko” atkritumu poligonā.

Azbesta atkritumus pieņem 10 poligonos Latvijā:

Aktuālā informācija par azbesta atkritumu apglabāšanas izmaksām ir pieejama katra augstāk minētā poligona tīmekļa vietnē.

Ja plānots nogādāt azbesta atkritumus uz poligonu, vēlams pirms tam sazināties ar poligonu un noskaidrot, kā pareizi iepakot azbestu pirms pārvadāšanas. Lai transportētu azbestu saturošus materiālus, tie obligāti jāiepako tā, lai azbesta šķiedras vai putekļi nenonāktu vidē. Azbestu saturošo atkritumu ieteicamais iepakojums ir polipropilēna materiāla maisi (Big Bag). Iepakojumam jānovērš azbesta šķiedru izdalīšanās vidē, tādēļ, lai iepakotu tādus azbestu saturošus atkritumus, kuros azbesta šķiedras ir vāji saistītas, ir ieteicams lietot dubultu iepakojumu.

Informācija par azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanu un noglabāšanas iespējām ir pieejama:

• Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/azbesta-atkritumi
• VARAM “Rokasgrāmata darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem: https://wastetoresources.kem.gov.lv/storage/deliverables/e1_c1.5_meprd_handbookof-steps-and-problem-solving-regarding-asbestos-containing-waste_web.pdf

Kāpēc pieaug atkritumu apsaimniekošanas izmaksas?

Tarifu kāpums saistīts ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. Apglabāt atkritumus poligonā ir dārgi. Aug un turpinās pieaugt Dabas resursu nodoklis. Vietas poligonā atkritumu apglabāšanai kļūst aizvien mazāk, bet vides prasības – aizvien stingrākas. Par atkritumu noglabāšanu būs jāmaksā arvien vairāk visā pasaulē, ne tikai Latvijā.

Izmaksas aug arī tādēļ, ka poligona SIA “Getliņi EKO” apglabāšanas šūnas piepildās, kā arī bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apsaimniekoti jaunajā pārstrādes kompleksā. Tajā veiktais process atbilst ES normām, bet tā izveidošanai un uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi.

Kā veidojas atkritumu apsaimniekošanas tarifs?

Samaksa par sadzīves nešķiroto un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu veidojas no divām daļām:

• maksa, ko saņem atkritumu poligons (Getliņi EKO). Atkritumu poligona maksa, savukārt, veidojas no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām poligonā un dabas resursu nodokļa,
• maksa, ko saņem atkritumu apsaimniekotājs (Clean R, Eco Baltia Vide un Lautus Vide) par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Tarifu, ko saņem iedzīvotāji, ietekmē arī koeficients. Cilvēki izvešanas brīdī maksā par apjomu, bet atkritumu apsaimniekotājs atkritumu poligonā maksā par ievesto atkritumu svaru. Lai atkritumu apjomu pārvērstu svarā, atkritumu apsaimniekotājs nosaka koeficientu – viena kubikmetra atkritumu pieņemto svaru.

Sadzīves nešķirotie atkritumi tiek regulāri svērti, lai pārliecinātos par šī koeficienta atbilstību realitātei un to pielāgotu. Sadzīves nešķirotie atkritumi ir vieglāki, bioloģiski noārdāmie atkritumi – smagāki.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju izmaksas par atkritumu izvešanu ietekmē arī dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaits.

Kā atkritumu poligons var tik vienkārši paaugstināt atkritumu apglabāšanas tarifu?

Atkritumu poligons nevar tā vienkārši paaugstināt sadzīves nešķiroto atkritumu apglabāšanas tarifu. Tas ir jāpamato un to apstiprina organizācija, ar ko iedzīvotāji ikdienā nesaskaras – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Ir skaidri noteikts, kuras izmaksas tarifā var tikt iekļautas.

Kā samazināt savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu?

Vienīgā izeja no šī sadārdzinājuma ir atkritumu šķirošana un radīto atkritumu daudzuma samazināšana, jo par šķiroto atkritumu – plastmasas, kartona/papīra, stikla un metāla iepakojuma izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā, bet bioloģisku noārdāmo atkritumu (BIO) izvešana ir lētāka nekā sadzīves nešķiroto atkritumu izvešana.

Atkritumu apsaimniekotāju aprēķini liecina, ka, atbildīgi un rūpīgi šķirojot, rēķinus par sadzīves atkritumu izvešanu var samazināt vismaz par trešo daļu vai teju uz pusi, tāpēc aicinām pievērsties atkritumu šķirošanai ikvienu, kurš to vēl nedara.

Kā lai šķiroju atkritumus un samazinu savas izmaksas, ja pie manas mājas nav šķirošanas konteineru?

Rīgā ir obligāta jauktā iepakojuma (papīra, plastmasas, metāla) šķirošana daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 5 dzīvokļi, un stikla iepakojuma šķirošana daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Tādēļ nama apsaimniekotājiem ir jānodrošina šķiroto atkritumu konteineru izvietošana. Ja daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs nenodrošina atkritumu šķirošanas iespēju – iedzīvotājiem jāvēršas Mājokļu un vides departamentā.

Privātmāju iedzīvotāji var vērsties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstādīs nepieciešamo atkritumu konteineru. Savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā.

Kāpēc tik strauji pieaug bioloģiski noārdāmo atkritumu (BIO) cena?

Rīgas pašvaldībā noslēgtie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem paredz, ka BIO izvešanai vienmēr ir jābūt izdevīgākai nekā sadzīves nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai.

Tomēr BIO ir smagi – smagāki nekā sadzīves nešķirotie atkritumi. Tiem tiek piemērots augstāks koeficients tilpuma pārvēršanai svarā. Pirmajā brīdī izskatās, ka SIA Getliņi EKO BIO tarifs ir uz pusi zemāks nekā nešķirotu sadzīves atkritumu tarifs. Diemžēl koeficienta piemērošana (tilpuma pārvēršana svarā) BIO izvešanas izmaksas pārlieku pietuvina nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas izmaksām.

Jāpiezīmē, ka tarifu izmaiņas ir saistītas arī ar jaunas poligona infrastruktūras izbūvi un ekspluatāciju.

Kā mainīsies BIO izmaksas turpmāk?

Rīgas pašvaldība aktīvi atbalsta un rosina steidzamas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz BIO atkritumu šķirošanu padarīt lētāku un izdevīgāku, jo tie sastāda vidēji pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Brīdī, kad šie grozījumi tiks apstiprināti, pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji varēs mainīt tarifus. Rīgas pašvaldība būs gatava pielāgoties, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšana būtu tiešām izdevīga.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.¹ pantam maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 80 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas.

Lai BIO vākšana iedzīvotājiem būtu vēl ērtāka, SIA Getliņi EKO tagad ļauj nodot šos atkritumus arī papīra un bioplastmasas maisiņos. Tas atvieglo atkritumu savākšanu un izmešanu. Ja BIO tiek vākti maisiņos, slikto smaku risks BIO konteineram ir pat zemāks nekā sadzīves atkritumu konteineram, jo BIO konteineri tiek izvesti biežāk.

Kāda jēga šķirot, jo šādi tiek radīta papildu peļņa atkritumu apsaimniekotājam?

Vislabākais veids, kā radīt atkritumu apsaimniekotājiem vieglu un drošu peļņu, ir atkritumus nešķirot – atkritumu apsaimniekotājs piemēro pilnu maksu par sadzīves atkritumu izvešanu. Savukārt pareizi sašķirotu iepakojumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas un dalīti vāktu BIO atkritumu izvešana ir lētāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana, kas ļauj ietaupīt tieši mājsaimniecībām.

2022. gadā Rīgā dalīti savāca 29,2% atkritumu, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā 2020. gadā, kad tika savākti 19,9% šķiroto atkritumu. 2021. gadā dalīti savāca 24% atkritumu. Visstraujāk ir pieaudzis dalīti vāktā vieglā iepakojuma un stikla apjoms.

Šķirojot vieglo iepakojumu un stiklu, kopumā rīdzinieki 2022. gadā ir ietaupījuši vairāk nekā 14 miljonus eiro – tā ir nauda, ko iedzīvotāji būtu samaksājuši, ja šķirotie atkritumi būtu izvesti un apsaimniekoti kā nešķiroti sadzīves atkritumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, papildus ietaupīti gandrīz pieci miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka iepakojuma un stikla konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2023. gadā bija sašķirots pareizi un tika izvests kā iepakojuma konteiners, samazināja mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus par aptuveni 24 līdz 27 eiro atbilstoši attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja tarifam.

Ko vēl dara Rīgas pašvaldība, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un attiecīgi – izmaksu samazinājumu iedzīvotājiem?

Rīgas pašvaldībā sākta astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir izstrādāts vienots dalīto atkritumu šķirošanas ceļvedis galvaspilsētā, kas pieejams: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv).

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot turpmākai lietošanai derīgu dažāda veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu.

Latvijā no 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir obligāta.

Kur iegūt papilu informāciju par atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu Rīgā?

Papildus jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Rīgas valstspilstētas pašvadības Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 1201 darba laikā (pirmdien no plkst. 8.30 līdz 18.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst. 8.30 līdz 17.00 un piektdien no plkst. 8.30 līdz 16.00) vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.

Tāpat varat meklēt informāciju Rīgas atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās šeit: www.cleanr.lv, www.ecobaltiavide.lv un . www.lautusvide.lv.

Citas noderīgas vietnes informācijai par atkritumu šķirošanu: www.bao.lv,  www.atkritumi.lv, www.zalais.lv, www.skirobio.lv,  www.skiroviegli.lv un www.varam.gov.lv.