Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām šoruden turpināja galvaspilsētā veidot pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes, kas bagātina pilsētvidi un palīdz saglabāt augu sugas.
Oktobrī un novembrī kopā ar iedzīvotājiem izveidotas desmit jaunas pilsētas pļavas – Ķengaraga promenādē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalna pakājē, zālājā Kurzemes prospektā pie Imantas tirgus, Dzirciema ielā pretim Stomatoloģijas institūtam, Jūrmalas gatvē pie LU Botāniskā dārza, Ezermalas ielā pie Ķīšezera, Ēbelmuižas un Uzvaras parka daļās, kā arī Akmens tilta nogāzēs 11. novembra krastmalā. Visu pilsētas pļavu atrašanās vietas atrodamas kartē.
Kopumā pļavu ierīkošanā šogad piedalījušies teju 100 iedzīvotāji – pārstāvji no apkaimju biedrībām, apvienības “Apeirons”, biedrības “Pilsēta cilvēkiem”, ģimenes ar bērniem, seniori un daudzi citi.
Talku laikā nolīdzināta augsne, noņemtas liekās zāles velēnas un pēc tam iesēts katrai vietai īpaši sagatavots Latvijas savvaļas augu sēklu maisījums. Savvaļas augu sēklu maisījumu nodrošināja Latvijas Dabas fonda akcijas “Seniori Latvijas pļavu nākotnei” dalībnieki. Seniori no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas, piemēram, gaiļbiksītes, tīruma pēterenes, dzeltenās ilzītes, raudenes, vītolu vējmietiņus, u.c. sugas. Tāpat pļavu ierīkošanai izmantots arī Latvijas dabiskajās pļavās mehāniski ievākts sēklu maisījums, kas nāk no dabas saimniecības “Bekas” Valkas novadā.
Papildus sēklu sēšanai, stādīti arī pļavas augu stādiņi – parastās sveķenes, dzeltenās ilzītes, parastie vizuļi, pļavas vilkmēles, ārstniecības sārmenes un citas sugas, kas no dabā iegūta sēklu materiāla vienu sezonu audzēti podiņos.
Pērn, projekta pirmajā gadā, tika izveidotas 20 pilsētas pļavas. Tajās labi attīstījās zvaguļi, pīpenes, savvaļas burkāni, raspodiņi, pļavas bitenes, un citi augi. Tā kā krietni liela daļa pļavu augu ir daudzgadīgi, to attīstība notiek ļoti lēni, tāpēc šogad tiem attīstījās tikai lapas, bet ne ziedi. Vietās, kur atklātas augsnes bija vairāk – Brasas pļavā, Liedes ielas un Rīgas Zoodārza pļavā, sadīga daudz nezāļu – ganu plikstiņi, balandas, jo nezāles ir pirmās, kas atklātā augsnē izaug un to sēklas dabā ir visur. Taču pamazām pilsētas pļavās veidosies noturīgāka velēna, sētie pļavu augi kļūs spēcīgāki un nezāļu īpatsvars mazināsies.
Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pilsētas pļavu apsaimniekošanu nodrošināja SIA “Rīgas meži”.
Šī gada nogalē Rīgas un Latvijas Dabas fonds kopā ar Tartu (Igaunija) un Orhūsu (Dānija) sāka EK finansētu LIFE programmas projektu urbanLIFEcircles. Šī projekta gaitā plānoti dažādi pasākumi, lai veicinātu dabas daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp paplašināt pilsētas pļavu tīklu. Tāpēc pilsētas pļavu veidošana Rīgā turpināsies arī nākamajos gados.
Pilsētas pļavu izveidi 2022. gadā finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds un projekts GrassLIFE kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.
Pērn pļavas tika ierīkotas Liedes ielā 26B, starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu, A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu, skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu, skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas, Garajā ielā 18, Cementa ielā, pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu, pie autobusu galapunkta Kundziņsalā, pie Rīgas 45. vidusskolas, pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16, starp Elvīras ielu un Georga ielu, gar Juglas promenādi, skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa, Zāģeru ielas skvērā, starp Lielupes ielu un Lemešu ielu, Vašingtona laukumā, biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas, kā arī Rīgas Zoodārzā un Botāniskajā dārzā.
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.
