Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad teritorijās pirmo reizi parādījās ziedošas dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes un citi savvaļas augi. Tāpat šajā pilsētas pļavu sezonā veikti nevēlamo sugu ierobežošanas pasākumi un izmantota sugām bagātas zāles pārneses metode. Savukārt rudenī plānotas vairāku jauno pilsētas pļavu iesēšanas talkas.
Pilsētas pļavu tīklā iekļautas jau 36 teritorijas dažādās vietās galvaspilsētā, kuras redzamas šeit.
LDF pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova stāsta: “Šajā pavasarī Juglas promenādes un Akmens tilta nogāzes pļavās varēja ieraudzīt ziedošas gaiļbiksītes un vairākās teritorijās bija labi sadīguši zvaguļi. Diemžēl ekstrēmais sausums, kuru piedzīvojām maijā un jūnijā, iznīcināja lielu daļu pļavu augu, kuri bija sākuši attīstīties. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka savvaļas augu attīstība notiek pakāpeniski – ne visas sēklas steidz dīgt pie pirmās izdevības, tās var augsnē saglabāties pat vairākus gadus pēc sēšanas. Līdz ar to vasaras otrajā pusē pēc pamatīgām lietavām pamodās liela daļa savvaļas augu. Tā šovasar vairākās pilsētas pļavās pirmo reizi parādījās ziedoši pērkonamoliņi, dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes, savvaļas burkāni. Tāpat pirmo reizi Dreiliņkalna pakājē un Uzvaras parkā uzziedēja birztalu nārbuļi, bet Iļģuciema un Dzirciema apkārtnē esošajās pilsētas pļavās – dzeltenās ilzītes. Dreiliņkalna pilsētas pļavā uzziedējusi arī ļoti reta un īpaši aizsargājama savvaļas suga, kas raksturīga piejūras zālājiem – zemeņu āboliņš.”
Kopumā pilsētas pļavās sētie pļavu augi attīstās ļoti lēni, tāpēc ne visus var redzēt jau ziedošus. Piemēram, vairākās vietās ir ieaugusies lielziedu vīgrieze un ārstniecības ancītis, tomēr pat otrajā attīstības sezonā šie augi vēl nezied. Manāmas pārmaiņas pilsētas pļavu veģetācijā jāgaida vairākas sezonas.
Šajā sezonā veikti arī nevēlamo sugu, piemēram, Kanādas zeltslotiņas, blīvās skābenes un austrumu dižpērkones ierobežošanas pasākumi, izrokot tās un veicot agro pļauju. Savukārt jūlijā Tekstilnieku ielas pļavā pirmo reizi izmantota sugām bagātas zāles pārneses metode. Materiāls tika pārvietots no dabiskās pļavas Vakarbuļļos.
Vēl viena pilsētas pļava ierīkota Ķengaraga promenādē, LDF Pļavas festivāla laikā kopīgi izmētājot pļavas augu sēklu bumbas. Tāpat LDF turpina uzstādīt informācijas stendus par pilsētas pļavās sastopamajiem augiem.
Rudenī plānotas publiskas jauno pilsētas pļavu sēšanas talkas. Jaunas pilsētas pļavu teritorijas tiks veidotas zālājā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Slāvu apļa, Buru ielas skvērā, Maskavas forštatē pie Siena tirgus, Zunda kanāla skvērā, pļavā pie Strazdupītes un Dreiliņkalna apkārtnē.
Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu īsteno LDF kopā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.
Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.
Papildu informācija: Dita Stalovska Komunikācijas pārstāve Latvijas Dabas fonds dita.stalovska@ldf.lv
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.
Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa
