Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF) un apkaimju biedrībām jau ceturto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad pļavas tiks veidotas septiņās jaunās vietās – Grīziņkalna parkā, Lucavsalā, Juglā pie Umurgas ielas, pretī 2023. gadā izveidotajai Strazdupītes pļavai, teritorijā pie Lielvārdes un Dzelzavas ielu krustojuma, teritorijā pie Mirdzas Ķempes ielas, kā arī pie Rumbulas un Velnezera peldvietām.
Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte
Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.
Līdz maija beigām visās pilsētas pļavās notiks agrā pļaušana. Tās mērķis ir ierobežot nevēlamas ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni. Tāpat agrā pļaušana palīdz novājināt invazīvās sugas – Kanādas zeltslotiņu, daudzlapu lupīnu un citas. Šie augi izaug pirmie, tāpēc agrā pļaušana ir viens no veidiem to ierobežošanai. Pilsētas pļavās iepriekšējās sezonās iesētie pļavu augi attīstās lēnāk, tie ir sīkāki un pļaušana tos maz ietekmēs. Tieši otrādi – pļaušana ļaus pļavu augiem labāk attīstīties, jo tie nebūs nevēlamo augu nomākti. Otrā pļaušana paredzēta vasaras beigās.
Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu. Savukārt rudenī notiks jau ierastās pilsētas pļavu sēšanas talkas – tajās tiks iesētas šajā vasarā ievāktās pļavas augu sēklas.
Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama skaidrs pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās ticis konstatēts esošo sugu skaita pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Pozitīvu ietekmi rada arī tas, ka pļavu teritorijas sāk veidot savstarpēji savienotu zaļo koridoru tīklu.
Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.
Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15 ha. Kopā ar pilsētas pļavām, ko paredzēts ierīkot 2024. gadā, patlaban Rīgā ir 42 pļavas ar kopējo platību 14,43 ha.
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.
