Rīgas pilsētas kanālā starp Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku un Nacionālo teātri patlaban joprojām dzīvo trīs bebri, kuri pastaigu laikā priecē gan rīdziniekus, gan galvaspilsētas viesus. Pašvaldība pakāpeniski ar metāla sētiņām ierobežojusi lielāko daļu koku un arī turpinās bebru piebarošanu ar zariem, jo citādi bebri mēdz nodarīt nelielus bojājumus apstādījumiem. Piespiedu pārvietošana šiem bebriem tuvāko gadu laikā nav plānota.
Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālisti jau vairākus gadus bebru novēro un piebaro. Zaru piegādi veic apmēram reizi nedēļā atkarībā no tā, cik intensīvi bebri patērē pievestos krājumus. Intensīvāka piegāde norit rudenī, jo šajā laikā šie grauzēji veido barības uzkrājumus ziemai. Tie lielos daudzumos zarus velk ūdenstilpē, lai zem ūdens varētu ar tiem mieloties, kad ziemas spelgonī ūdenstilpi pārklāj ledus kārta. Savukārt pavasarī un vasarā bebri pārtiek no dažādiem ūdensaugiem, tādēļ nepieciešamība pēc zariem ir neliela. Piebarošanai paredzētie zari tiek izvietoti divās vietās – kanālmalā pretī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai pie Krišjāņa Barona ielas un pie Latvijas Universitātes muzeja ēkas Kronvalda bulvārī, kas agrāk pazīstama kā LU Bioloģijas fakultāte.
Monitoringa veicēju novērojumi liecina, ka pilsētas kanālā dzīvo viena bebru ģimene – divi vai trīs dzīvnieki, kas pērn nomainījusi iepriekšējos šīs teritorijas saimniekus. Bebru saime esot mierīga un nerada būtiskus pārveidojumus pilsētas kanālā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad jaunatnākušie teritorijas saimnieki aktīvi rosījušies un veidojuši savu kārtību un jaunu mājvietu.
Piebarošanas vietu tuvumā izvietota arī monitoringa kamera, kas ļauj speciālistiem veikt kanālā mītošo bebru ekoloģijas un etoloģijas (dzīvnieku uzvedības) pētījumus. Vasaras laikā bebri novērojami visā kanāla garumā, bet biežāk, protams, uzturas savu alu tuvumā. Saistībā ar Rail Baltica mezgla izbūvi Rīgas centrā un paaugstināto traucējumu fonu būvniecības zonā, bebri izvairās uzturēties šajā pilsētas kanāla posmā.
Galvaspilsētā ir vairāki simti citu bebru, kuru populācija strauji augusi labvēlīgo apstākļu, piemēram, dabisko ienaidnieku trūkuma dēļ. Speciālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka bebri ir visur, kur ir ūdens. Bebri kā lielie grauzēji dzīvo gan mazajās upītēs (Dreiliņupīte, Šmerļupīte, Mārupīte, Langa, Piķurga, Bišumuižas grāvis, Mailes grāvis u.c.), gan daļā meliorācijas sistēmu, kas ir nostāk no apdzīvotām vietām, piemēram, gar Jaunciema gatvi, Trīsciemā. Bebri dzīvo arī teritorijās, kurās nav ūdensteces, bet pie ūdens – Lucavsalā, Ķīpsalā, gar Buļļupi, pie Ķīšezera, pie Juglas ezera, gar Hapaka grāvi.
Bebriem savu dzīves apstākļu uzlabošanai ir liela vēlme veidot dambjus upītēs, grāvjos un caurtekās, appludinot plašas teritorijas, turklāt dambju būvēšanai nograužot vai sabojājot kokus lielā apmērā un plašās zonās. Tas rada zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai – tiek bojātas ēkas, pārpurvoti meži, pļavas, dārzi un mazdārziņi.
Pašvaldība regulāri atbrīvo upes, meliorācijas grāvjus un citas ūdenstilpnes no bebru veidotajiem dambjiem (aptuveni reizi divās nedēļās). Pēdējo trīs gadu laikā dambju nojaukšanai iztērēti vairāk nekā 27 000 eiro, kā arī tika veikta bebru bojāto koku izzāģēšana. Nojauktos dambjus bebri mēdz strauji atjaunot. Kopējos finansiālos zaudējumus bebru dēļ grūti aprēķināt, jo jāņem vērā arī dabas resursu noplicināšana, augsnes paaugstinātā mitruma ietekme uz infrastruktūru un īpašumiem, vides piesārņojums un papildus resursu izmantošana seku likvidācijai.
Lai risinātu jautājumu saistībā ar bebru daudzumu un to radīto kaitējumu, Rīgas domes Medību koordinācijas komisija, kurā pārstāvēti dažādu jomu eksperti, pagājušajā gadā vienbalsīgi nolēma veikt bebru skaita samazināšanu, piesaistot licencētu mednieku, jo tikai medniekiem ir tiesības veikt savvaļas dzīvnieku populācijas regulēšanu.
Nav vietas, uz kurieni bebrus pārvietot, jo lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem tie nodara zaudējumus. Tādēļ tika nolemts, ka daļu Rīgas nomalēs dzīvojošo bebru tiks noķerti, izmantojot slazdus. Nav plānots izķert visus bebrus, tikai samazināt bebru aktivitāti, lai plūdu risku novēršanas un avārijas darbi nebūtu jāveic katru otro nedēļu.
Bebru aktivitāšu ierobežošanai galvaspilsētā tika piešķirts finansējums un izsludināts iepirkuma konkurss, kurā diemžēl neviens pretendents nepieteicās. Pēc tam ar medniekiem notika sarunu procedūra, kuras rezultātā ar vienu no medniekiem noslēgts līgums par bebru izķeršanu līdz 2024. gada beigām. Līguma summa ir 30 000 eiro (vidēji 1250 eiro mēnesī) un līguma izpildes laikā iecerēts noķert 60 līdz 80 bebrus.
Saskaņā ar līgumu, medniekam jāveic bebru medīšana ar slazdiem, kas regulāri jāpārbauda, kā arī jāveic nomedīto dzīvnieku utilizācija. Papildus tam, medniekam jāveic profesionāla bebru dzīvotņu un postījumu vietu apsekošana, apzināšana un kartēšana, bebru novērošana ar medību kamerām un termokamerām tumšajā laikā, kā arī iegūtā informācija jānodod pašvaldībai tālākai analīzei.
Rīgas pašvaldība ikdienā rūpējas par dzīvniekiem – gan veicot klaiņojošo mājdzīvnieku kontroli un nogādāšanu patversmēs, gan nogādā uz Rīgai attālākiem mežiem galvaspilsētā nejauši iekļuvušos lielos savvaļas dzīvniekus, piemēram, aļņus un mežacūkas.
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.
Autors: Rīgas domes Komunikācijas pārvalde
