19.05.2021.
Aksesuāri un sadzīves priekšmeti
Katram gribētos dzīvot skaistā mājā ar skaistu inventāru, kas padarītu to par unikālu un īpašu. Mums patīk glabāt jaukas atmiņas no ceļojumiem, svētkiem un ģimenes sapulcēm. Mūsu mājas var būt piepildītas ar dažādiem aksesuāriem, sadzīves priekšmetiem, gleznām, suvenīriem un vēl desmitiem citu priekšmetu.
Aksesuāri un citi sadzīvē nepieciešamie priekšmeti, kurus mēs izmantojam ikdienā un uzglabājam nav domāti tikai skaistumam. Mūsu mājās atrodas arī tādi priekšmeti, kuri ikdienā ir nepieciešami dažādiem nolūkiem. Piemēram, tīrīšanas piederumi (birstes, putekļu noņēmēji, spaiņi vai bļodas), Lieldienu vai Ziemassvētku rotājumi, tekstila aksesuāri (pogas, rāvējslēdzēji, bikšu jostas), rotaslietas, aksesuāri (maki, rokassomas, piespraudes, matu sprādzes), un vēl viena ļoti svarīga priekšmetu grupa – skolas piederumi.
Visas šīs preces ikdienā ir ļoti noderīgi un pat nepieciešamas. Tās padara mūsu dzīvi ērtāku un mājas skaistākas. Taču daudzas no tām var saturēt bīstamās vielas, it īpaši, ja tās ir no plastmasas vai to saturā ir plastmasa. Plastmasai ražošanas procesā pievieno dažādas ķīmiskās vielas, kas tai dod nepieciešamās īpašības (elastību, stabilitāti, krāsas noturību, caurspīdīgumu vai izturību), kas to padara atbilstošu konkrētajam pielietojumam. Sliktā ziņa ir tā, ka šīs ķīmiskās vielas var nokļūt vidē un mūsu organismā caur ādu vai tās ieelpojot. Tie, galvenokārt, ir hormonāli aktīvi savienojumi, kas pazīstami arī kā endokrīnās sistēmas bojātāji, kuri var ietekmēt mūsu hormonālo sistēmu un izraisīt dažādas slimības un traucējumus. Diemžēl, sadzīves priekšmeti un dažādas aksesuāru grupas nav apzīmētas ar pārstrādes kodiem. Tas nozīmē, ka pat ja ir iespējams noteikt vai priekšmets ir izgatavots no plastmasas, būs neiespējami noteikt, kāds tieši plastmasas veids bijis izmantots. Tāpēc ieteicams pēc iespējas vairāk izvairīties no plastmasas produktiem un to vietā izvēlēties preces, kas ir izgatavotas no drošākām alternatīvām, piemēram, no metāla, keramikas, koka vai dabīgiem tekstilizstrādājumiem.
Vēl svarīgāk ir samazināt tās plastmasas preces, kas nonāk tiešā saskarē ar bērnu. Bērni ir daudz jūtīgāki un uzņēmīgāki pret ķīmiskām vielām nekā pieaugušie. Šajā ziņā ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību skolas piederumiem, piemēram, lineāliem, penāļiem, flomasteriem, galda organizātoriem, piezīmju grāmatiņām vai grāmatu vākiem, pildspalvām, skolas somām, jo bērni ir regulārā saskarē ar šiem priekšmetiem skolā ikdienā.
Diemžēl, ne vienmēr ir pieejamas drošākas alternatīvas un nevar pilnībā izvairīties no plastmasas. Šeit ir daži noderīgi padomi sadzīves priekšmetiem un cita veida aksesuāriem mājās:
- plastmasas ziedu vietā izmanto īstus ziedus
- izvēlies koka rāmjus saviem zīmējumiem un fotogrāfijām
- kad pērc suvenīrus, plastmasas “putekļu savācēju” vietā izvēlies metāla, keramikas vai koka magnētus, krūzes vai zīmējumu koka rāmī
- tekstila aksesuāri – metāla rāvējslēdzēji, koka pogas, dabīgas ādas jostas
- izvairies no mākslīgām rotaslietām, ieskaitot piespraudes – zelts un sudrabs joprojām ir labākā izvēle
- izvairies no mākslīgas ādas izstrādājumiem, tādiem kā somas un maki – tie var būt izgatavoti no PVC, kas satur daudz bīstamo vielu; labāk izvēlies dabīgas ādas izstrādājumus. Mazāk ir labāk.
- mājas tīrīšanai izmanto koka birstes, metāla bļodas un spaiņus, un noņem putekļus ar papīra dvieli vai kokvilnas drāniņu
- piezīmju grāmatiņu un grāmatu aizsardzībai izmanto papīru no vecās avīzes vai žurnāla – tavas grāmatas izskatīsies stilīgi un unikāli
- izvēlies koka lineālus un penāļus
- plastmasas dokumentu organizātorus un pildspalvas var aizvietot ar metāla izstrādājumiem, kas ir ne tikai drošāki, bet arī labāk izskatās
- koka zīmuļu futrāļi var būt ērtāki lietošanai mājās, bet priekš skolas labāk iegādāties futrāļus no kokvilnas, lina, vai džutas; tādus futrāļus var uztaisīt arī paši.
Autore: Kai Klein kai.klein@bef.ee
19.05.2021.
Vai sporta inventārs var man kaitēt?
Sports svarīga veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Tomēr izrādās pastāv slēptie draudi tieši sporta precēs un piederumos. Apdraudējums un tā sekas var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem.
Sportošanas laikā mūsu vielmaiņa pāatrinās un sākas svīšana, kas ir normāla organisma reakcija. Svīšanas procesā mūsu āda intensīvāk ne tikai izvada, bet arī uzsūc ķīmiskās vielas, kas var atrasties, piemēram, sporta tērpā. Tapēc, sportojot mitrumu absorbējošos sintētiskajos apģērbos un plastmasu audumā, mēs paši palielinām bīstamo vielu uzņemšanas varbūtību.
Īpaši daudz potenciāli kaitīgas vielas tiek izmantotas mīkstās plastmasas izstrādājumos. Tādas vielas kā, piemēram, reprotoksiskus plastifikatorus, noturīgos parafīnus vai kancerogēnus liesmas slāpētājus, joprojām var atrast dažādos izstrādājumos, ieskaitot sporta un atpūtas priekšmetus. To nesen pierādīja testi, kas veikti LIFE AskREACH projekta ietvaros.
Sporta aktivitātēs mēs mēdzam izmantot daudz dažādas preces – cimdus, siksnas, bumbiņas, paklājus utt. Lielākā daļa no šīm precēm ir izgatavotas no plastmasas izstrādājumiem. Plastmasu, kā mēs zinām, galvenokārt ražo no naftas ķimikālijām (fosilajiem avotiem), un, lai sasniegtu nepieciešamās īpašības, tiem tiek pievienotas dažādas ķīmiskās piedevas. Viena no pievienoto savienojumu grupām ir plastifikatori (piem. ftalāti), kas palīdz padarīt materiālu mīkstāku un elastīgāku. Elastīgums un mīkstums ir diezgan bieži tieši tas, ko mēs meklējam sporta aprīkojumā.
Piemēram, jogas paklāji bieži tiek izgatavoti no PVC ar tādām piedevām, kā ftalāti un parabēni, kas satur lielu koncentrāciju gaistošo organisko savienojumu (GOS), kas var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu un reiboni, deguna kairinājumu, alerģiskas reakcijas, neiroloģiskas problēmas, aknu un nieru bojājumus, vēzi un, iespējams, pat auglības problēmas un spontānā aborta risku. Lai samazinātu šo ķīmisko vielu iedarbību, jūs varat atvērt logus un izvēdināt savu jogas paklāju (it īpaši tad, ja tas ir nesen ticis nopirkts). Labāks variants būtu izvēlēties jogas paklāju, kas ir izgatavots no organiskās kokvilnas, vilnas, korķa, džutas vai pārstrādātas gumijas.
Varbūt jau ir kas dzirdēts par fitnesa bumbām un jogas paklājiem, taču bīstamas vielas var slēpties arī lecamauklās, pilates līdzsvara spilvenos, hantelēs un daudzās citās sporta aprīkojuma lietās.
Ko darīt, lai pasargātu sevi? Var pēc iespējas izmantot dabīgus materiālus, piemēram, lecamauklas, kas izgatavotas ar koka rokturiem un ar dabīgās šķiedras virvi, dzelzs hanteles utt. Ja nav pieejamas labākas alternatīvas, var pajautāt mazumtirgotājam vai ražotājam, vai produkts satur īpaši bīstamās vielas. Mums ir tiesības to zināt, un ar lietotnes Scan4Chem palīdzību var ērtāk un vieglāk iesniegt pieprasījumu mazumtirgotājam vai ražotājam. Patērētāju pieprasījums būs nozīmīgs signāls tirdzniecības un ražošanas sektoram – mēs vēlamies lietot drošas preces bez īpaši bīstamām ķīmiskām vielām un būt informēti par to sastāvu.
Vēl viena sporta preču grupa ir viss tas, kas ir saistīts ar ūdeni – peldcepures, niršanas šķēršļi un aprīkojums, peldēšanas nūdeles un visu veidu piepūšamie gumijas dzīvnieki vai citi priekšmeti.
Ļoti bieži, atverot sporta aprīkojuma iepakojumu var sajust stipru ķīmikāliju smaržu. Tā ir pirmā pazīme, ka mūsu nopirktais priekšmets var saturēt bīstamās vielas un to vajag rūpīgi izvēdināt. Vēl svarīgāk pirms pirkšanas ir pajautāt sev, vai šis priekšmets ir tiešām nepieciešams?
Arī šajā kategorijā tiek pētītas iespējas izmantot bioplastmasu, un patērētāji arī ir ieinteresēti sporta aprīkojumā, kas būtu veidots uz bioloģiskās bāzes. Bet, kā zināms, bioplastmasa ne vienmēr ir risinājums, ja runājam par bīstamām vielām – pievienotās ķīmiskās vielas joprojām paliek sastāvā un nemainās.
Diemžēl, mūsu izmantotajā sporta un atpūtas aprīkojumā var būt slēpti draudi. Tāpēc mums, kā patērētājiem jāapzinās, ka pastāv tāda iespēja un jāizvēlas drošākas alternatīvas. Vissvarīgākais ir padomāt pirms pirkšanas!
Autore: Kai Klein kai.klein@bef.ee
19.05.2021.
Tekstils/Toksiskā mode
Apģērbs tiek izgatavots arvien lētāk un arvien lielākos daudzumos, atbilstoši tā saucamajai “ātrās modes tendencei”. Kopā ar strauju apģērbu nozares izaugsmi, sintētiskās šķiedras kļuva arvien populārākas, un tagad pat 70% saražotu apģērbu ir sintētiski. Visizplatītākie šķiedru veidi ir poliesters, poliamīds, elastāns un poliakrils.
Sintētiskās šķiedras sastāv no sintētiskiem polimēriem, citos vārdos – no plastmasas. Sintētiskās šķiedras tiek izgatavotas no izejvielām, piemēram, naftas, uz ķimikāliju vai naftas ķīmijas bāzes. Vēlāk tiek pievienotas ķīmiskās piedevas, lai nodrošinātu vēlamo krāsu, formu un citas īpašības šķiedrai un, kā rezultātā, gatavam apģērbam. Visizplatītākās piedevas, kuras izmanto apģērbu industrijā ir krāsvielas, balinātāji, šķīdinātāji, mīkstinātāji un impregnētāji. Dažas no šīm ķīmiskajām vielām var būt bīstamas un kaitēt cilvēka veselībai un apkārtējai videi.
Starp citu, tādas šķiedras kā vilna, kokvilna, zīds, lins un kaņepes, tieši otrādi, pieder pie dabīgām šķiedrām un tiek iegūtas no atjaunojamiem dzīvnieku vai augu izcelsmes materiāliem. Neskatoties uz to, ka ražošanas process atšķiras no sintētisko šķiedru ražošanas, šeit arī tiek izmantotas vairākas ķīmiskās vielas, piemēram: kokvilna tiek audzēta monokultūrās un izmantojot pesticīdus; aitu vilna tiek stipri balināta. Apģērbs no dabīgām šķiedrām arī tiek bagātināts ar ķīmiskajām vielām, lai sasniegtu vēlamās īpašības, vai arī lai pasargātu to no pelējuma pārvadāšanas konteineros transportēšanas laikā.
Kā apģērbs var apdraudēt mūsu veselību?
Mēs varam absorbēt ķīmiskās vielas caur ēdienu, ādu un elpceļiem. Kad mēs uzvelkam apģērbu, kas apstrādāts ar daudzām ķīmiskām vielām, šīs vielas mūsu organismā nonāk caur ādu, jo neatkarīgi no dabiskās vai sintētiskās šķiedras, ķīmiskās piedevas ar laiku izšķīst no mūsu apģērba, it īpaši ar ķermeņa siltumu palīdzību.
Kāpēc sintētiskās šķiedras ir īpaši problemātiskas?
Plastmasa ir polimērs kurš ir bagātināts ar piedevām. Jūs varat iedomāties, ka polimēra struktūra ir kā režģis un piedevas ir kā mazie punktiņi uz tā režģa. Tie nav iesaistīti struktūrā kā stabili komponenti, bet var arvien ātrāk izšķīst biežas lietošanas rezultātā. Ilgstošs kontakts ar ādu, svīšana un spēcīga siltuma iedarbība var krietni pastiprināt efektu.
Kādi ir veselības riski?
Bīstamās ķīmiskās vielas var izraisīt visdažādākās slimības mūsu ķermenī. Piemēram, tie bieži ietekmē mūsu jūtīgo hormonālo sistēmu. Tas savukārt var izraisīt dažāda veida veselības problēmas, tādas kā neauglību, imūndeficītu vai attīstības traucējumus bērniem un zīdaiņiem. Hormonu darbību traucējošas īpašības piemīt, piemēram, azokrāsvielai, kas ir populārs sintētiski ražots līdzeklis apģērbu krāsošanai.
Vēl viens bīstamo ķīmisko vielu piemērs apģērbā ir biocīdi un nanosidrabs, kam piemīt baktērijas iznīcinoša īpašība. Tādēļ, tos bieži izmanto kā piedevu sintētiskai šķiedrai – akrilam, kuru izmanto sporta drēbju ražošanā.
Kāpēc likums mūs neaizsargā?
Eksistē vadlīnijas, kuras regulē ķīmisko vielu lietošanu drēbēs, bet tikai uz vienu apģērba gabalu. Netiek ņemts vērā, ka mēs ikdienā kontaktējam ar vairākiem ķīmisko vielu veidiem (ne tikai no apģērba), daži no kuriem uzkrājas mūsu organismā. Turklāt, pastāv risks, ka šīs ķīmiskās vielas mijiedarbojas. Šīs efekts saucās “kokteiļa efekts” un konkrēta ilgtermiņa iedarbība uz mūsu organismu pašlaik tiek izmeklēta.
Ko es varu darīt?
Kopumā, ieteicams izvēlēties dabīgas šķiedras drēbes sintētisko šķiedru vietā, lai samazinātu ķīmisko vielu nokļūšanas risku organismā. Turklāt, jāizvēlas produkti ar ekomarķējumiem, lai pasargātu sevi no bīstamām ķīmiskām vielām. Jaunās drēbes pirms pirmās valkāšanas ir ieteicams izmazgāt, jo daudzas ķīmiskās vielas izšķīst jau pēc pirmās mazgāšanas reizes. Šī paša iemesla dēļ, un ne tikai ekoloģisko iemeslu dēļ, ir jēdzīgi pirkt lietotus apģērbus, jo tie jau ir mazgāti vairākas reizes. Jebkurā gadījumā, pirmais noteikums ir – kvalitāte, nevis daudzums. Tas pasargās ne tikai jūsu veselību, bet arī apkārtējo vidi!
26.02.2019.
Ir izstrādāts Rīgas pašvaldības bīstamo vielu samazināšanas rīcības plāna projekts
27.10.2018.
Izaicini “Zaļo brigādi”!
Iepazīsties ar ekomarķējuma gidu:
20.07.2018.
Izaicini “Zaļo brigādi”!
Gribi uzzināt, vai tiešām dzīvo “zaļi” un vai tavā kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu un trauku plauktā, kā arī rotaļlietu kastē nav iezagušies nepatīkami ķīmiski viesi? Sūti pieteikumu Zaļās brigādes izaicinājumam uz bef@bef.lv un gaidi ciemos piekasīgo brigādi.
Bet vispirms noskaties video, kā mūsu Zaļajai brigādei gāja, ciemojoties jaukā ģimenē kādā Teikas apkaimes mājā.
2 pieaugušie, 2 bērni (+ trešais vēl gaidāms) un 2 suņi ļāva Zaļajai brigādei – vides, ķīmijas un dabas aizsardzības gudrajiem prātiem – izrevidēt savu saimniecību.
Vai Zaļā brigāde kaut ko atrada un ko par to domā mājinieki, lūko īsfilmā!
25.04.2018.
Vai veikalos nopērkamas “zaļākas” remontpreces?
Jā, šis tas ir gan. Skatāmies kopā, kas nopērkams ekomarķēts, bet kurā kategorijā būs vienkārši jāizvēlas labākais no piedāvātā.
Sienām un griestiem
- Tādus celtniecības materiālus kā ģipškartonu, cementu, špakteli veikalos ekomarķētus nemanījām, tāpēc to izvēlē svarīgākais: pērc iekšdarbiem paredzētos; ja vien nav īpaša vajadzība, dod priekšroku tiem, kas ir bez speciālām piedevām, piemēram, pret pelējumu. Bieži vien tieši piedevas arī ir tās kaitīgās vielas, no kurām vērts izvairīties.
- Grunts krāsas izvēle ir samērā vienkārša – pērc ekomarķēto, jo veikalos tādas pieejamas. Ja tomēr neatrodi, izvēlies uz ūdens bāzes un ar zemu gaistošo savienojumu (GOS) saturu. Ja vien nav īpašas vajadzības, neizvēlies gruntis ar pretpelējuma un citām piedevām.
Uz visām pārdošanā esošām krāsām un lakām ir norādīts gaistošo organisko savienojumu jeb GOS saturs gramos uz litru (g/l). Likums ir viens – jo mazāk GOS, jo labāk.
- Izvēlies ekomarķētu krāsu. Mūsu veikalos pieejamas krāsas gan ar Ekopuķīti, gan Ziemeļvalstu gulbi,gan Vācijas Zilo eņģeli. Ja tomēr tev padomā ir cita krāsa, raugi, lai tā ir paredzēta iekšdarbiem, ir uz ūdens bāzes un ar zemu GOS saturu.
ES ekomarķējums
Ziemeļvalstu gulbis
Zilais eņģelis
- Tapetes neiesakām, jo gaumīgas papīra tapetes nav pieejamas, bet lieka plastmasa (vinils) nav vajadzīga: sienas neelpo, pelējums uzdzīvo, putekļi krājās. Tiesa, starp vinila tapetēm ir labāki eksemplāri ar Émissions dans l’air intérieur marķējumu un piebildi Phthalate free (bez ftalātiem).
Grīdām
Grīdas seguma izvēlē princips “ka tik lētāk” nederēs, jo grīdai jākalpo daudz gadu. Ja no tās garos kaut kas kaitīgs, tad, visticamākais, uz ilgu laiku. Turklāt kur bērni pavada visvairāk laika? Pareizi, uz grīdas.
- Koka dēļu grīda būtu laba izvēle, taču uzmanīgi jāizvēlas arī tas, ko klās zem dēļiem un ar ko dēļus krāsos. Grīdas krāsai likums tas pats – jo mazāk GOS, jo labāk.
- Kaut parkets un lamināts ir līmētie koksnes izstrādājumi un tieši līmēs mēdz būt kaitīgās vielas, tomēr veikalos šie grīdas segumi pieejami ar Vācijas ekomarķējumu Zilais eņģelis. Svarīgi zem ekomarķētā lamināta paklāt atbilstošu apakšklāju, piemēram, no korķa.
- Paklāji, īpaši, tie, ko ieklāj no sienas līdz sienai, nebūs laba izvēle. Arī ne tie, uz kuriem sazīmētas autotrases un mīlīgi dzīvnieciņi. Tie nelāgi ož jau veikalā. Pārsvarā pieejami tikai sintētiskie, turklāt daudzi no tiem apstrādāti ar ”sliktām” vielām, lai atgrūstu ūdeni un netīrumus, kā arī nedegtu. Var meklēt dabisko šķiedru, piemēram, vilnas vai sizala paklājus, taču arī tos mēdz apstrādāt ar ķimikālijām vai apakšu noklāt ar kādu sintētisku materiālu. Celtniecības preču veikalos paklājus ar ekomarķējumu atrast neizdevās.
- Parastais (PVC) linolejs ir sliktāka izvēle, jo no tā izdalīsies vesela buķete bīstamu vielu.
- Dabiskais linolejs, kas varētu būt noturīga un nekaitīga alternatīva, būs jāmeklē specializētos veikalos, jo lielajos to pašlaik nepiedāvā.
Celtniecības preču veikalos uz daudziem materiāliem uzķeksēts eco, eko, ekoloģisks. Neuzticies šādiem apgalvojumiem, ja nav to apliecinoša oficiāla marķējuma. Bez pierādījumiem tā ir tikai ražotāja pašslavināšanās. Tāpat zaļa krāsas bundža nenozīmē, ka tās saturs ir “zaļš”.
Ar mēbelēm nemaz nav vienkārši. Nekādu īpašu marķējumu, kas palīdzētu orientēties piedāvājumā, pagaidām nav. Tādējādi ir tikai divi ieteikumi: mazāk ir labāk un dabiskāk ir labāk. Askētisks mēbelējums istabu piesārņos mazāk. Masīvkoka mēbeles ķimikāliju ziņā tomēr būs drošākas. Ja tās šķiet pārāk dārgas, vienmēr var izlīdzēties ar otro roku masīvkoka mēbelēm.
Savukārt, ja grasies kādu no mēbelēm atjaunināt, tad veikalos meklē īpaši bērnu mēbelēm paredzētas krāsas.
10.04.2018.
Vecās rotaļlietas var kaitēt bērniem
Pētījumi rāda, ka vecajās rotaļlietās, īpaši, plastmasas daudz biežāk sastopamas bērna veselībai kaitīgas vielas. Tas ir labs iemesls, lai pavasara tīrīšanas laikā pārskatītu arī mantu kasti.
Izpētot 80 lietotas rotaļlietas bērnudārzos, Stokholmas pilsētas pašvaldība atklāja, ka vairāk nekā 60% satur vismaz vienu no hormonālajai sistēmai bīstamajiem ftalātiem. Atsevišķos gadījumos ftalātu līmenis pat 30 un vairāk reizes pārsniedza pašlaik noteiktās normas. Šādas spēļmantas šobrīd vispār nedrīkstētu tirgot.
Ftalāti bērnu rotaļlietas nedrīkst pārsniegt 0,1% no masas, un tie ir iekļauti īpaši bīstamo vielu sarakstā. Tie kaitē hormonālajai sistēmai, auglībai un nedzimušam bērnam. Ftalāti tiek saistīti arī ar bērnu astmu, uzvedības un attīstības traucējumiem, 2.tipa diabētu un citām slimībām.
“Iespējamā ftalātu piesārņojuma dēļ 10 un vairāk gadu vecas mīkstās plastmasas rotaļlietas nevajadzētu dot maziem bērniem, kuri visu cenšas “nogaršot”. Tolaik ftalātu kaitīgā ietekme vēl nebija pierādīta un nekādu ierobežojumu to lietošanai nebija. Kopš 2007.gada vairāki ftalāti rotaļlietās ir ierobežoti. Vecās plastmasas spēļmantas labāk glabāt plauktā kā piemiņas lietas,” atzīst Baltijas Vides foruma vides eksperts Valters Toropovs.
Ja neesat pārliecināti par plastmasas rotaļlietas vecumu, var apskatīt lelles vai rotaļu dzīvnieka pēdu/apakšpusi, kur var būt iespiests izgatavošanas gads. Ja manta izgatavota pirms 2007.gada, to nevajadzētu atstāt mantu kastē. Tāpat mīkstās plastmasas rotaļlietas, kuru virsma šķiet tāda kā lipīga, eļļaina, visticamākais satur ftalātus.
To, ka lietotās spēļmantas diemžēl nav drošas ķimikāliju ziņā, apliecina arī Lielbritānijā, Plimutas Universitātē veiktais pētījums. 200 lietotās plastmasas rotaļlietās atrada virkni dažādu smago metālu, piemēram, svinu, hromu, kadmiju, kas ir toksiski bērniem. Dažas mantas ne tikai saturēja, bet arī izdalīja tādu smago metālu daudzumu, ko nepieļauj šobrīd spēkā esošās normas.
Citas rotaļlietas, kurām nevajadzētu būt mantu kastē
– bojātas elektrorotaļlietas
– koka rotaļlietas ar atlupušu krāsu
– rotaļlietas ar spēcīgu smaržu vai smaku
– spēļmantu iepakojums
– mīkstās mantas, kuras pildītas ar porolonu vai uz kurām ir atzīme, ka tās nedeg
– suvenīrus, kas atgādina rotaļlietas
– dažādas mantas, piemēram, atslēgas, kas nav paredzētas kā rotaļlietas
01.12.2017.
Informācijas diena – drošāku produktu izvēle
2017.gada novembrī NonHazCity projekta ietvaros notika divi semināri Rīgas pašvaldības bērnudārzu pārstāvjiem par drošāku ikdienas produktu izvēli bērnudārzu darba nodrošināšanai. Semināra mērķis bija informēt par tādu bērnudārzos lietotu preču un produktu izvēli, kas radītu pēc iespējas mazāku veselības risku, kā arī par Zaļā Publiskā Iepirkuma prasībām, kuras stājušās spēkā šajā gadā.
Semināra dalībnieki tika informēti par bīstamām vielām šādās bērnudārzu ikdienas preču un produktu grupās: rotaļlietas, sadzīves ķīmija, iekštelpu renovācijas materiāli. Tika detalizēti apskatītas iespējamās bīstamās vielās dažādu materiālu – koka, plastmasas, elektroniskās, mīkstās – rotaļlietu grupās, kā arī par to, kā pareizi būtu jāizvēlas rotaļlietas bērnudārziem.
Tika apskatītas preču ķīmiskā sastāva verifikācijas metodes, tādas kā ekomarķējumi un ķīmisko līdzekļu tehniskā dokumentācija (drošības datu lapas), kā arī Zaļā Publiskā iepirkuma ķīmiskās prasības, lai izvairītos no precēm kas var saturēt bīstamās vielas.
11.10.2017.
Tiešraide: Bīstamo vielu sastopamības skrīnings Baltijas jūras reģionā – galvenie atklājumi
Visi interesenti tiek laipni aicināti pievienoties tiešraidei “NonHazCity: bīstamo vielu sastopamības skrīnings Baltijas jūras reģionā – galvenie atklājumi”, kas notiks 19. oktobrī, plkst. 11.00. Pasākums notiks Igaunijā, Pērnavā (Pärnu), Eiropas Savienības Padomes Igaunijas prezidentūras ietvaros.
Pievienojieties tiešsaistē var tīmekļa vietnē: http://nonhazcity.eu/live-broadcast-key-findings/
Kas tiks apspriests?
NonHazCity projekta ietvaros tika ņemti un analizēti notekūdeņu paraugi dzīvojamajās un rūpnieciskajās teritorijās, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, lietusūdens un notekūdens nogulsnēs šādās sešās Baltijas jūras reģiona pašvaldībās: Pērnava (Igaunija); Kauņa (Kaunas) un Šilale (Šilalė) (Lietuva); Rīga; Gdaņska (Gdańsk) (Polija) un Turku (Turku) (Somija). Salīdzinājumam tiks izmantoti esošie dati no Stokholmas un Vesterosas (Zviedrija).
19. oktobrī pasākumu atklās projekta vadītāja vietniece Haidruna Fammlere (Heidrun Fammler) (Baltijas Vides forums), īsumā aprakstot Baltijas jūras reģiona projektu NonHazCity. Pēc tam projekta vadītāja Tonija Vikmane (Tonie Wickman) (Stokholmas pilsētas dome) prezentēs rezultātus un secinājumus, kas iegūti vielu skrīninga un to avota apsekošanas darbību gaitā. Viņa izcels arī iespējamos pasākumus, kurus var veikt pati pašvaldība, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi pilsētās un visi iedzīvotāji, lai mazinātu šo vielu izmešu daudzumu kanalizācijas sistēmā un arī Baltijas jūrā.
Pērnavas pilsētas, kas ir iesaistīta vielu skrīninga pasākumos, mēra vietnieks Rainers Āviks (Rainer Aavik) apkopos secinājumus par skrīninga rezultātiem Pērnavā. Viņš arī paskaidros, kā starptautiskā sadarbība un NonHazCityprojekts var vairot “zaļās” domāšanas un “zaļās” ekonomikas vērtību, kā arī celt sabiedrības informētību vietējā līmenī.
Pasākums ilgs ne vairāk kā 45 minūtes.
17.08.2017.
Rīgas svētku laikā aicinām apmeklēt mūsu projekta informatīvo telti
Rīgas svētku laikā 18. un 19. augustā Esplanādē pretī 1.ģimnāzijai darbosies projekta NonHazCity informatīvā telts «Atrodi ķīmi-baiso ģīmi!», kuru sagatavoja Baltijas vides foruma Latvijā projekta dalībnieki. Tur būs pieejama informācija par to, kādas bīstamas vielas mēs sanesam mājās ar nopirktajām lietām, ikviens varēs patrenēties sadzīt rokās ķīmjus-baisos ģīmjus lielā spēļu mājā un uzzināt, kā no tiem tikt vaļā savā mājā.
04.08.2017.
Teikas apkaimes svētkos aicinām apmeklēt mūsu projekta informatīvo telti
Šī gada 12.augustā Rīgas Teikas vidusskolas teritorijā (stadiona pusē) notiks pirmo Teikas apkaimes svētku svinēšana. No plkst. 11.00 Teikas apkaimes biedrība aicina ikvienu apkaimes iedzīvotāju saturīgi pavadīt laiku, “Teikojot” un līksmojot kopā!
Teikas apkaimes biedrība veicina zaļu dzīvesveidu, tādēļ svētku laikā darbosies arī projekta «Padomā, pirms pērc» informatīvā telts «Atrodi ķīmi-baiso ģīmi!». Tur būs pieejama informācija par to, kādas bīstamas vielas mēs sanesam mājās ar nopirktajām lietām, ikviens varēs patrenēties sadzīt rokās ķīmjus-baisos ģīmjus lielā spēļu mājā un uzzināt, kā no tiem tikt vaļā savā mājā.
Tāpat svētku ietvaros būs iespēja iesaistīties dažādās radošās darbnīcās: tiks darināti kroņi un mauči, atjaunotas sagurušās lietas (apģērbs) tās apdrukājot vai dekorējot, rotaļu darbnīcas bērniem, Teikas vēstures darbnīca, u.c. Pasākumu vadīs Teicinieks, aktieris Imants Vekmanis. Būs dažādas spēlēs, balvas un atrakcijas. Atnākušos dančos un rotaļās iesaistīs Teikas muzikanti, kā arī būs iespēja piedalīties muzikālā piedzīvojumā, ko piedāvās mūziķu apvienība Jauno Jāņu orķestris Jura Kaukuļa vadībā.
Pulksten 11.20 tiks dots starts līdzsvara jeb DipDap riteņu sacensībām, kur aicinām piedalīties pašus mazākos, kā arī pasākuma laikā ikviens aicināts piedalīties velo veiklības braucienā. Skatītājus priecēs triāla kluba «Karters» paraugdemonstrējumi.
Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties Teikā tapušas uzkodas. Svētku noslēgumā piedāvājam gida pavadībā doties nelielā ekskursijā pa Teikas vēsturē nozīmīgām vietām.
Pasākumu organizē Teikas apkaimes biedrība, pasākums tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un ar biedrības ziedotāju atbalstu. Vairāk informācijas un svētku programma pieejama: facebook.com/Teikasapkaime
24.04.2017.
Padomā pirms pērc
Bez krāsām, lakām, līmēm, šķīdinātājiem, medikamentiem un elektroierīcēm, bīstama var būt arī sadzīves ķīmija, visa veida baterijas, halogēnās un luminiscentās spuldzes. Vietnē padomapirmsperc.lv Jūs atradīsiet daudz informācijas par bīstamām vielām mūsu sadzīvē un kā tās kontrolēt.
10.04.2017.
Lai izzināt iedzīvotāju informētību par bīstamām vielām mūsu sadzīvē, aicinām Jūs aizpildīt anonīmu aptaujas anketu.
25.11.2016.
7. EUSBSR forums Stokholmā
Šī gada 8.novembrī NonHazCity projekts sadarbībā ar Stokholmas pilsētas pašvaldību organizēja paneļdiskusija “Pilsētu bīstamās vielas – lielāks drauds Baltijas jūrai nekā eitrofikācija?”, kas notika “Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam” (EUSBSR) 7. stratēģiskā foruma ietvaros.
Pieci paneļdiskusijas dalībnieki no Baltijas jūras reģiona valstīm padalījās ar savu pieredzi un atspoguļoja pilsētu lomu bīstamo vielu emisijas Baltijas jūrā kontrolē. Galvenie paneļdiskusijas secinājumi bija:
- bīstamās vielas var būt lielāks drauds Baltijas jūrai nekā eitrofikācija;
- pilsētas un pašvaldības var būt par līderiem bīstamo vielu kontrolēšanā;
- kad pilsētas kļūst par piemēru, valstis tām sekos;
- katrs iedzīvotājs var sniegt savu ieguldījumu bīstamo vielu emisijas samazināšanā.
Paneļdiskusijas dalībnieki arī vienojās, ka viena no nozarēm, kura var palīdzēt veidot kopējo izpratni par bīstamo vielu emisijas apjomu samazināšanu Baltijas jūrā, ir pašvaldību iepirkumi. Sabiedrības informēšanas kampaņas, t.sk. tās kas tiktu veidotas priekš ūdens transporta īpašniekiem, arī var palīdzēt samazināt bīstamo vielu radītās sekas Baltijas jūrā.
Vai Jūs zinājāt?
2014.gadā Eiropas Savienības 28 valstis kopumā saražoja 328,5 miljonus tonnu ražošanas un patēriņa ķīmisko vielu.
