Izrādās, putekļi nav tikai nevainīgi pūku kumšķi, kas virpuļo pa kaktiem. Zinātnieki tajos atrod desmitiem bīstamu vielu, arī tādas, kas var kaitēt hormonālajai sistēmai vai veicināt vēzi. Piedāvājam lasītāju uzmanībai noderīgus padomus cīņai ar putekļiem. Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Domes mājokļu un vides departamentu Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas atbalstītā projekta NonHazCity (Nr. R010) ietvaros.
Kā vielas nonāk putekļos?
Mājas putekļus veido mūsu un mājdzīvnieku ādas plēksnītes, mati, spalvas, auduma šķiedras, augsnes, plastmasas u.c. materiālu daļiņas. Tie ne tikai sagulst grūti aizsniedzamos stūros, bet arī uzņem dažādas telpā esošās vielas, kuras izdala mūsu mitekļa iekārtojums – sākot ar elektroprecēm un mēbelēm, beidzot ar spēļmantām. Piemēram, no televizora un citu elektroierīču plastmasas daļām mēdz izgarot kaitīgie liesmu slāpētāji. Tie var tieši nonākt uz ierīces esošajos putekļos vai pieķerties smalkajām daļiņām gaisā un pēc tam piebiedroties jau esošajai putekļu saimei. Tāpat vielas izdalās no uzsiluša televizora vai datora un kondensējas kādā vēsākā telpas vietā, kur parasti krājas arī putekļi. Dažas vielas neizgaro, bet nonāk putekļos, pateicoties tam, ka mēs tās tīri mehāniski atdalām, saskrāpējot, ieskrambājot kādu lietu.
Kad putekļus iztraucē, tie paceļas gaisā un savāc vēl arī citas vielas. Tā kā no visiem putekļiem atbrīvoties nav iespējams, tajos atklāj jau ilgu laiku aizliegts vielas, piemēram, bēdīgi slaveno kukaiņu indi DDT.
Kāda daļa vielu ar apaviem un apģērbu tiek ienesta no āra. Arī no mums izgaro smaržās, dezodorantos un citos skaistumproduktos esošās vielas. Ķimikālijas telpās sadalās lēni, jo tur nav to dabisko ienaidnieku – mitruma un saules gaismas.
Kādas vielas slēpjas putekļos?
Ftalāti
Daudzos pētījumos godpilno uzvarētāja troni ieņem ftalāti. Tos galvenokārt izmanto dažādu plastmasas izstrādājumu mīkstināšanai. Linolejs, vannas aizkari, vaskadrānas un citi vinila izstrādājumi var parūpēties par to, lai putekļos sakrājas ievērojams daudzums ftalātu, kurus saista ar astmu, diabētu, uzvedības un attīstības traucējumiem, vēzi, reproduktīvajiem traucējumiem, vīriešu neauglību un citiem kaitējumiem veselībai.
Visizplatītākais ftalāts putekļos ir di(2-etilheksil) ftalāts jeb DEHP. Tas ir toksisks reproduktīvajai sistēmai. Sastopams ne tikai linolejā un citos vinila izstrādājumos, bet, neskatoties uz aizliegumu, arī mīkstās plastmasas rotaļlietās.
Fenola savienojumi
Tā ir mazāk zināma ķimikāliju grupa, taču daži tās pārstāvji ir visai slaveni, piemēram, cietajā plastmasa un konservu kārbās esošais bisfenols A vai parabēni, ko izmanto kosmētikā. Šīs ķimikālijas var kaitēt hormonālajai sistēmai.
Liesmu slāpētāji
Tā kā dabiskos materiālus galvenokārt ir nomainījuši sintētiski un ļoti degoši materiāli, tad liesmu slapētājus pievieno tūkstošiem ikdienas lietu, t.sk., mēbelēm, elektroprecēm, tekstilizstrādājumiem, rotaļlietām, lai mazinātu to aizdegšanās risku. Arī starp liesmu slāpētājiem ir vēzi veicinošas un reproduktīvajai un nervu sistēmai kaitīgas vielas.
Smaržviela
Interesanti, bet putekļi ir arī sasmaržinājušies – tie bieži satur sintētisko smaržvielu galaksolīdu, kam ir saldens muskusa, ziedu un koksnes aromāts. To plaši izmanto sadzīves ķīmijā, kosmētikā, gaisa atsvaidzinātājos. Vielas ietekme uz cilvēku vēl nav izpētīta.
Vai putekļi var kaitēt?
Skaidrs ir viens – putekļu mums apkārt ir daudz. Var teikt, ka iekštelpās staigājam tādā kā putekļu mākonī. Tāpat zinātnieki ir tikuši skaidrībā, ka putekļi satur virkni ķimikāliju, kas veselībai var kaitēt. No putekļiem vielas var uzsūkties caur ādu, tās varam ieelpot un arī norīt, ja nu sanāk mutē ielikt kaut ko putekļainu. Ar dažām vielām, piemēram, liesmu slāpētājiem saskaramies galvenokārt tikai caur putekļiem. Taču pagaidām nav izpētīts, cik lielu devu vielu uzņemam, pateicoties putekļiem, un kā mūsu organismu ietekmē šis ķimikāliju kokteilis. Visvairāk satrauc tas, kā putekļos esošās vielas ietekmē bērnu veselību. Mazuļi taču gandrīz visu dienu pavada iekštelpās, rāpo pa putekļaino grīdu un nogaršo visu, ko atrod savā ceļā. Tāpēc, ja pamani kārtējo putekļu virteni vārtāmies pa grīdu, ķer to ciet – vislabāk ar putekļsūcēju vai mitru lupatu. Bet citus putekļu pakarošanas padomus lasi tālāk.
Kā apkarot putekļus?
- Regulāri izsūc māju. Vēl labāk, ja izmanto putekļsūcēju ar HEPA filtru, kas spēj notvert arī mazās putekļu daļiņas. Regulāri tīri putekļsūcēju filtrus, lai tie labi pilda savu uzdevumu. Un neaizmirsti izsūkt arī mīkstās mēbeles.
- Regulāri mazgā māju. Ņem talkā mitru lupatu (jo slota tikai izdzenās putekļus pa stūriem) un izmazgā grīdas.
- Noslauki putekļus.Mitra mikrošķiedras lupatiņa (un nekādi tīrīšanas līdzekļi piedevā) palīdzēs savākt putekļus no plauktiem, skapjaugšām un citām mēbelēm. Ja nav mikrošķiedras, derēs arī kokvilnas lupatiņa. Tikai mitra.
- Samazini putekļu slēpņus. Plaisas un šķirbas ir laba mājvieta putekļiem. Ja plāno veikt remontdarbus, neaizmirsti tos likvidēt.
- Tīras elektroierīces. No tām izdalās gan liesmu slāpētāji, gan citas bīstamas vielas, tāpēc neļauj uz tām krāties putekļiem.
- Uzmanību – istabā mazulis! Ar dubultu rūpību iztīri tās vietas, kur rāpo un spēlējas tavs bērns. Tu taču negribi, lai mazais nogaršo toksiskos pūku zaķus.
- Mazāk mantu, mazāk ķīmijas. Arī tas ir risinājums.
- Piesardzīgi ar retro. Polsterētās mēbeles un dekoratīvie spilveni, kas ražoti no 1970. līdz 2000.gadu sākumam visdrīzāk saturēs dažus īpaši nejaukus liesmu slāpētājus. Ja mēbeles nomainīt nevar, raugi, lai audums nav saplīsis un polsterējums nebūtu redzams.
- Nē – vinilam. Polivinilhlorīda (PVC) izstrādājumi ir nozīmīgākais ftalātu avots, tāpēc tiem mājās nav vietas.
- Izvēlies no bromētajiem liesmu slāpētājiem brīvas elektroierīces. Vairāki labi zināmi zīmoli ir skaļi paziņojuši, ka vairs neizmanto šīs vielas savos izstrādājumos.
- Dabiski labāks. Ja vien tev ir iespēja, izvēlies dabiskus materiālus – koku, vilnu, kokvilnu utt.
- Atstāj kurpes pie durvīm. Uzvilkt mīļās mājas čības tūliņ, kā pārkāp mājokļa slieksni, it nemaz nav peļams paradums.
Citus noderīgus padomus par videi draudzīgu dzīvesveidu iespējams atrast portālā padomapirmsperc.lv
Avoti:
http://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/acs.est.6b02023
http://www.ewg.org/research/healthy-home-tips/tip-8-get-rid-toxic-dust
https://www.theguardian.com/science/2016/sep/14/toxic-chemicals-household-dust-health-cancer-infertility
