Mākoņi un gaisa kvalitāte

Gaisa kvalitāte

Tīrs gaiss ir vitāli svarīgs Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem – ja bez ēšanas cilvēks var iztikt 40 dienas, bez dzeršanas – 3 dienas, tad bez gaisa neiztiks pat 3 minūtes. Kur Rīgā var tikt pie svaiga gaisa? Parkos? Pilsētas zaļajās zonās un mežos? Ne vienmēr. Pilsētas saimnieciskā darbība un aktīvā transporta plūsma galvenajās transporta maģistrālēs dienās ar nelielu vēju un temperatūras inversiju rada piesārņojuma uzkrāšanos un izplatību visā pilsētā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošina gaisa monitoringu pašvaldības līmenī ar trim nepārtrauktas darbības monitoringa stacijām: viena ir novietota centrā Brīvības ielā, otra – Sarkandaugavā, Mīlgrāvja ielas sākumā, un trešā – Pārdaugavā, privātmāju teritorijā Kantora–Amulas ielu krustojumā. Stacijas mēra Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteikto gaisu piesārņojošu un cilvēku veselībai kaitīgu vielu koncentrāciju:

  • slāpekļa oksīdus (NO, NO2);
  • sēra dioksīdu SO2;
  • ozonu O3;
  • ogļūdeņražus (benzolu, toluolu, ksilolu);
  • putekļus PM10 un PM2.5.

Rīdzinieki un pilsētas viesi var aktīvi sekot līdzi gaisa kvalitātei vietās, kur notiek gaisa monitorings, jo dati automātiski tiek apkopoti Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā un attēloti gaisa kvalitātes indeksa lapā diennakts griezumā (dati atjaunojas katru stundu).

Tāpat iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ir iespēja redzēt gaisa piesārņojuma, UV starojuma, ziedputekšņu un gaisa temperatūras prognozes trīs turpmākajām dienām gaisa kvalitātes prognozēšanas sistēmā Riga airTEXT.

Tā kā gaisa piesārņojums Rīgas administratīvās teritorijas „karstajos” punktos (Rīgas centra ielas ar intensīvu transporta plūsmu) pārsniedz Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktos robežlielumus slāpekļa dioksīdam un daļiņām PM10, Rīgas valstspilsētas pašvaldība ik pēc 5 gadiem izstrādā rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Rīcības programmās ietverto pasākumu izpilde apliecina, ka plānotie un īstenotie pasākumi ir palīdzējuši samazināt gaisa piesārņojumu. Veiktais nepārtrauktais gaisa monitorings apliecina, ka panākts būtisks daļiņu PM10 diennakts pārsniegumu skaita samazinājums pilsētas centrā (Brīvības ielā).

Daļiņu PM10 monitorings Brīvības ielā

Daļiņu PM10 monitorings Brīvības ielā

Atbilstoši gaisa kvalitātes normatīviem, daļiņu PM10 pieļaujamo 24 stundu robežvērtību cilvēka veselības aizsardzībai 50 µg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendārajā gadā.

Pēc Stacijas “Brīvības iela” datiem 2023. gadā daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai 50 µg/m3 tika pārsniegta 15 reizes, 2024. gadā – 5 reizes, savukārt 2025. gadā – 12 reizes no 35 pieļaujamajām reizēm kalendārajā gadā.

PM10 daļiņu līmenis un atbilstība normatīvajām prasībām

PM₁₀ daļiņu līmenis un atbilstība normatīvajām prasībām 2023/ 2024/ 2025. gadā

Rīgas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam

Gaisa kvalitātes monitoringa dati liecina par pakāpenisku gaisa kvalitātes uzlabošanos Rīgas valstspilsētā. Tomēr 2020.–2024. gadā joprojām reģistrēti vairāku piesārņojošo vielu normatīvu un augšējo piesārņojuma novērtēšanas sliekšņu pārsniegumi.

Lai plānotu turpmākus gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus, ir izstrādāta Rīgas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam. Tā ir jau piektā šāda veida programma Rīgā.

Rīcības programmu pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, sadarbojoties ar pašvaldības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm.

2024. gada 10. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2881 (2024. gada 23. oktobris) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. Tā nosaka būtiski stingrākas gaisa kvalitātes prasības, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāiestrādā nacionālajā likumdošanā līdz 2026. gada 11. decembrim, savukārt atbilstība jaunajiem robežlielumiem jānodrošina no 2030. gada 1. janvāra.

2020.–2024. gada gaisa kvalitātes monitoringa dati liecina, ka Rīga pagaidām neatbilst šīm prasībām, tādēļ Rīcības programmā paredzēti mērķtiecīgi pasākumi atbilstības nodrošināšanai.

Rīcības programma paredz emisiju samazināšanu piecām vielām, kuru pārsniegumi konstatēti monitoringa stacijās pēdējo piecu gadu laikā:

  • slāpekļa dioksīds (NO₂);
  • PM₁₀ cietās daļiņas;
  • PM2,5 cietās daļiņas;
  • benzols;
  • benz(a)pirēns.

Rīcības programmas izstrādes laikā apzināti līdz 2030. gadam īstenojamie pasākumi, kas iekļauti pašvaldības, reģionālajos un valsts attīstības plānošanas dokumentos. Tie iedalīti četrās tematiskajās grupās:

  • privātais un kravas transports;
  • sabiedriskais transports;
  • siltumapgādes iekārtas;
  • gaisa kvalitātes pārvaldība, sabiedrības izglītošana un informēšana.

Plānotie risinājumi līdz 2030. gadam

  • zemās emisiju zonas un iebraukšanas ierobežojumu ieviešana
  • Park & Ride stāvparku attīstība Rīgā un aglomerācijas teritorijās
  • koplietošanas auto un taksometru pāreja uz elektrotransportu (mērķis – 15% no kopējā skaita līdz 2030. gadam)
  • komercpārvadājumu pāreja uz bezemisiju transportu (mērķis – 15% līdz 2030. gadam)
  • mājsaimniecību pieslēgšanas veicināšana centralizētajai siltumapgādei un zemu emisiju apkures risinājumiem

Aplēstais emisiju samazinājums līdz 2030. gadam

  • NO₂ – 6,1%
  • PM2,5 – 3,1%
  • PM₁₀ – 3,2%
  • benzols – 8,9%
  • benz(a)pirēns – 11%

Mērķis – veselīgāka pilsētvides kvalitāte

Rīcības programma izstrādāta kā ilgtermiņa instruments, lai Rīga spētu sasniegt Eiropas Savienības noteiktos gaisa kvalitātes mērķrādītājus un nodrošinātu veselīgāku dzīves vidi pilsētas iedzīvotājiem.