Pagājušajā sestdienā, 9. septembrī, Raiņa kapsētas kantorī sirsnīgā gaisotnē, piedaloties ģimenei un Kapsētu pārvaldes pārstāvjiem, tika sveikta Rita Bērziņa, pirmā Raiņa kapu pārziņa mazmeita, kurai šī bija atgriešanās dzimtajās mājās pēc 73 gadu pārtraukuma.
Ar savdabīgu lūgumu – iespēju vecmāmiņas 85 gadu jubilejas svinību laikā apmeklēt Raiņa kapus un kapu kantora ēku – pagājušajā nedēļā Kapsētu pārvaldē vērsās gaviļnieces mazdēls. Tieši šeit atradās jubilāres dzimtās mājas un veidojušās skaistākās bērnības atmiņas.
Ritas Bērziņas mazdēls Uģis Bērziņš stāsta: „Bijām nedaudz pārsteigti, kad ome 85 gadu jubilejā vēlējās apmeklēt Raiņa kapus, jo iepriekš nezinājām, ka ar šo vietu viņai saistās vissiltākās bērnības atmiņas. Omes Ritas Bērziņas tēvs Jēkabs Jansons bija pirmais Raiņa kapu pārzinis un kopā ar sievu Olgu saimniekoja tagadējā Raiņa kapu kantora ēkā, Aizsaules ielā 1a.”
Kā norāda Gints Zēla, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs: „Vēsturiski daudzas no tagadējām kapsētu kantoru ēkām tika veidotas kā dzīvojamās mājas, kurās, līdztekus mirušo reģistrācijai un amata pienākumu veikšanai, kapsētu pārvaldnieku ģimenes audzināja bērnus, iekopa piemājas dārzus un vadīja ikdienišķu dzīvi.”
Savās atmiņās Ritas kundze šobrīd ārēji necilo ēku atceras kā daudz lielāku ģimenes māju. Lai arī iekštelpas piedzīvojušas pārmaiņas un pielāgotas dzimtsarakstu nodaļas un Kapsētu pārvaldes vajadzībām, kundze pavisam skaidri atceras kādreizējo telpu izvietojumu un iekārtojumu. Pirmās atmiņas saistās ar tēva un mātes darba kabinetu, kurā goda vieta bija ierādīta Raiņa ģīmetnei. Uzmetot aci masīvajiem šūnakmens iebraucamajiem vārtiem, kundze atminas, kā tēvs šai vietā ik reizi sagaidījis Aspaziju, piebraucot ormaņu ratos, un vienmēr viņu pavadījis līdz Raiņa kapam.
Lai arī vairumam kapi saistās ar skumjām, Ritas kundze Raiņa kapu kantora ēkā pavadīto laiku atceras kā priekpilnu mirkļu piepildītu – šeit notikušas balles un piedzīvots ne mazums jautru notikumu.
„Mūsu mājās allaž skanēja dziesmas, kaprači bija ar labu humoru un ļoti „pigorīgi”, kā biežs viesis ieradās Ēvalds Valters,” stāsta kundze. „Mūsmājās vislielākie svētki notika 11. novembrī – Lāčplēša dienā, jo tēvs bija strēlnieks, un šeit pēc Brāļu kapu apmeklējuma pulcējās visi Rīgas strēlnieki.”
Ēku Jansonu ģimene, baidoties no represijām, pameta 1944. gada 9. oktobrī, lai dotos bēgļu gaitās uz Drēzdeni, tomēr vēlāk ģimene izlēma palikt Latvijā un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē.
Ritas Bērziņas ģimenes vēsturiskās fotogrāfijas ļauj ielūkoties kādreizējā kapu pārvaldes darbā un liecina, ka jau tolaik kapu kantoris piedāvāja plašu pakalpojumu klāstu, tostarp arī kapu apkopšanu.
Šobrīd Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina 20 kapsētu apsaimniekošanu un uzturēšanu 452,35 ha platībā. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde savas kompetences ietvaros veic šādas funkcijas:
• kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas organizēšana un kontrole;
• kapu rakšanas un apbedīšanas pakalpojumu nodrošināšana;
• jaunu kapsētu ierīkošanas plānošana un darbu organizēšana;
• precīzas, pārskatāmas un drošas apbedījumu uzskaites, kā arī apbedījuma vietu kartēšanas nodrošināšana;
• apbedījuma vietu elektroniskās datu bāzes izveidošana un uzturēšana;
• komersantu, kuri sniedz pakalpojumus kapsētās saskaņā ar Departamenta noslēgtajiem līgumiem, sniegto pakalpojumu kvalitātes kontrole un to darbības koordinēšana;
• bezpiederīgo vai par tādiem atzīto mirušo kremēšanas un apbedīšanas organizēšana.
Plašāka informācija par Kapsētu pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem pieejama sadaļā Pakalpojumi
