Pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldīšanas uzraudzība

Dzīvokļu īpašuma privatizācijas galvenais mērķis bija nevis veidot jaunu nekustamo īpašumu īpašnieku skaitu, bet gan motivēt dzīvokļu īpašniekus pārņemt dzīvojamo māju apsaimniekošanu, lai veidotu savu īpašumu/kopīpašumu sev, apkārtējai sabiedrībai un videi patīkamu un drošu. Tāpēc dzīvokļa īpašums – tas ir ne tikai dzīvokļa īpašnieka un viņa ģimenes mājvieta, bet arī jaunas tiesības, bet, jo īpaši, arī jauni pienākumi.

Privatizācijai nodotajās mājās dzīvokļu īpašniekiem pieder arī dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemes gabala kopīpašuma domājamās daļas. Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

• dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas);
• arhitektūras elementi;
• jumts;
• koplietošanas telpu logi un durvis (arī ārdurvis);
• iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas);
• starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi);
• koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas);
• dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);
• dzīvojamās mājas palīgēkas un būves;
• zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Pārvaldīšanas kārtību privatizācijai nodotajās dzīvojamajās mājās nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, Civillikums, likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kā arī citi normatīvie akti. Saskaņā ar tiem:

• lēmumus par mājas pārvaldīšanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība (attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Dzīvojamās mājas pārvaldnieku izvēlas paši dzīvokļu īpašnieki;
• uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt šī uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem – Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants (arī gadījumos, kad dzīvojamo māju pārvalda pašvaldības uzņēmums).

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Līdz tam jautājumus, saistītus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu, risina dzīvokļu īpašnieki un mājas pārvaldnieks, savstarpēji vienojoties.

Noteikumu Nr.408 14.punkts paredz, ka ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu nākamajam kalendārajam gadam, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par:

• dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu;
• par dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu.

Ja dzīvokļu īpašnieki minētajā termiņā nepieņem lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, vai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, dzīvojamās mājas pārvaldnieka aprēķinātā maksa stājas spēkā ar kalendārā gada 1.janvāri.

Uzmanību! Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nevar atteikties no obligāto pārvaldīšanas darbību nodrošināšanas, no dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā ietverto dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas.

Daudzi pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieki nav vēlējušies īrēto dzīvojamo telpu privatizēt, tādēļ to īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība.

Rīgas pilsētas pašvaldība ir īpašnieks arī tām dzīvojamām telpām, kuras tiek izīrētas personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai. Šādām telpām ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu noteikts privatizācijai nenododamas telpas statuss.

Rīgas pilsētas pašvaldības kā iepriekšminēto telpu īpašnieka pārstāvību daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopībās realizē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes Īres un sociālo dzīvokļu pārvaldīšanas nodaļa, saskaņā ar Rīgas domes 18.01.2011. nolikumu Nr.92 „Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta nolikums” un pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora izsniegto pilnvaru.

Dzīvokļu īpašniekiem – dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas iniciatoriem un dzīvojamās mājas pārvaldniekiem, sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, veicot rakstveida aptauju vai citādi pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, dzīvojamā mājā, kurā ir Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošs dzīvokļa īpašums, uz lēmuma pieņemšanu jāaicina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes Īres un sociālo dzīvokļu pārvaldīšanas nodaļas darbinieks, sūtot rakstisku uzaicinājumu pa pastu: Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, Brīvības ielā 49/53, Rīgā, LV-1010, vai e-pastu: dmv@riga.lv.

Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot likuma Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli.

Rīgas pilsētā ir 17 sociālās dzīvojamās mājas, kuru kopējā platība ir 73 174 m2. 2020.gadā Rīgas pilsētas pašvaldība iegūs vēl 3 jaunas sociālās dzīvojamās mājas Bolderājā.

SOCIĀLĀS DZĪVOJAMĀS MĀJAS RĪGĀ

• Aglonas iela 35 k-1
• Aglonas iela 35 k-3
• Biešu iela 6
• Dolomīta iela 1
• Emmas iela 3
• Garozes iela 15
• Gobas iela 20 k-1
• Imanta 8.līnija 1 k-1
• Imantas 8.līnija 1 k-2
• Imantas 8.līnija 1 k-3
• Aiviekstes iela 14
• Lubānas iela 48
• Lubānas iela 129 k-3
• Mazā Lubānas iela 8
• Ūnijas iela 49
• Zandartu iela 2A
• Ziepju iela 13

Sociālajās dzīvojamās mājās izvietoti 1427 dzīvokļi, no tiem:

• 1319 vienistabas dzīvokļi, no tiem 39 servisa dzīvokļi;
• 108 divistabu dzīvokļi, no tiem 5 servisa dzīvokļi.

Visu Rīgas pilsētas pašvaldības sociālo dzīvojamo māju pārvaldnieks ir SIA „Rīgas pilsētbūvnieks”.

Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajās dzīvojamās mājās īrniekiem:

• īres maksa ir noteikta 0,06 EUR/m²;
• maksa par ūdeni un kanalizāciju īrniekiem tiek samazināta par 50%;
• maksa par apkuri īrniekiem tiek samazināta par 25%.

Sociālo dzīvojamo māju budžeta izlietojumu veido:

• sociālo dzīvojamo māju pārvaldīšanas izdevumi, tai skaitā diennakts dežurantu atalgojums;
• īres maksas un maksas par pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, apkure) kompensācija pārvaldniekam;
• remontdarbi;
• zemes nomas maksas kompensācija, ja sociālā dzīvojamā māja atrodas uz fiziskai personai piederošas zemes;
• citi nepieciešamie izdevumi.

Sociālās dzīvojamās telpas statuss

Rīgas pašvaldība atsevišķas sociālās dzīvojamās telpas statusu noteikusi arī apmēram 300 dzīvojamām telpām, kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās vai dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās, ja tās īrniekiem ir tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu. Arī šajos gadījumos īrniekam pienākas maksas par īri, apkuri, ūdens patēriņu un kanalizācijas pakalpojumu attiecīgs atvieglojums, starpību dzīvojamās mājas pārvaldniekam apmaksājot no pašvaldības budžeta.