Gaisa kvalitāte

Tīrs gaiss ir vitāli svarīgs Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem – ja bez ēšanas cilvēks var iztikt 40 dienas, bez dzeršanas – 3 dienas, tad bez gaisa neiztiks pat 3 minūtes. Kur Rīgā var tikt pie svaiga gaisa? Parkos? Pilsētas zaļajās zonās un mežos? Ne vienmēr. Pilsētas saimnieciskā darbība un aktīvā transporta plūsma galvenajās transporta maģistrālēs dienās ar nelielu vēju un temperatūras inversiju rada piesārņojuma uzkrāšanos un izplatību visā pilsētā.

Rīgas dome nodrošina gaisa monitoringu pašvaldības līmenī ar trim nepārtrauktas darbības monitoringa stacijām: viena ir novietota centrā Brīvības ielā, viena – Sarkandaugavā, Mīlgrāvja ielas sākumā, un trešā Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā. Stacijas mēra LR Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteikto gaisu piesārņojošu un cilvēku veselībai kaitīgu vielu koncentrāciju:

  • slāpekļa oksīdus (NO, NO2);
  • sēra dioksīdu SO2;
  • ozonu O3;
  • ogļūdeņražus (benzolu, toluolu, ksilolu);
  • putekļus PM10 un PM5

Rīdzinieki un pilsētas viesi var aktīvi sekot līdzi gaisa kvalitātei vietās, kur notiek gaisa monitorings, jo dati automātiski tiek apkopoti Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, un attēloti gaisa kvalitātes indeksa lapā diennakts griezumā (dati atjaunojas katru stundu).

Ar Lielbritānijas un Latvijas vides konsultāciju uzņēmumu CERC un EL&LE realizētā Eiropas Savienības Kopernika Atmosfēras Monitoringa Servisa CAMS palīdzību Rīga ir iesaistījusies gaisa kvalitātes prognozēšanas pakalpojuma servisā “airTEXT” – saite uz Rīgas gaisa kvalitātes prognožu lapu: http://www.rigaairtext.lv/ . Tāds jau darbojas Londonā un Lielbritānijas dienvidaustrumu reģionā, un ir ieguvis iedzīvotāju un viesu atzinību.

Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr.97 „Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu” atbilstoši piesārņojošo vielu NO2 un PM10 noteiktajiem normatīviem – gada vidējai koncentrācijai un tās augšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju iedala gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās. Visās gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās ir noteikti ierobežojumi siltumapgādes veida izvēlei. Saistošajos noteikumos Nr.97 ir ņemts vērā piesardzības un izvērtēšanas princips, paredzot stingrākas prasības arī tajās teritorijās, kurās slāpekļa dioksīda NO2 un daļiņu PM10  gada vidējā koncentrācija tuvojas robežlielumam un pārsniedz šīm vielām noteiktos augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus.

Gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu izmanto Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija, izskatot jautājumus par siltumapgādes veida izvēli, un Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde, sagatavojot nosacījumus projektēšanai vides aizsardzības jomā.

NO2 un PM10 zonu kartes ir jāatjauno ne retāk kā reizi piecos gados.

Gaisa piesārņojuma ar slāpekļa dioksīdu (NO2) un daļiņām PM10 zonējuma kartes

Tā kā gaisa piesārņojums Rīgas administratīvās teritorijas „karstajos” punktos (Rīgas centra ielas ar intensīvu transporta plūsmu) pārsniedz Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktos robežlielumus slāpekļa dioksīdam un daļiņām PM10, Rīgas dome ik pēc 5 gadiem izstrādā rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Rīcības programmās ietverto pasākumu izpilde apliecina, ka plānotie un īstenotie pasākumi ir palīdzējuši samazināt gaisa piesārņojumu. Nepārtrauktā gaisa monitoringa rezultāti no 2004. gada rāda, ka ir panākts diezgan būtisks daļiņu PM10 diennakts pārsniegumu skaita samazinājums pilsētas centrā Brīvības ielā (attēlā):

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam

Rīgas dome 20. decembrī apstiprināja Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam. To laikā no 2015. gada 21. augusta līdz 2016. gada 20. septembrim izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (Latvija) sadarbībā ar „Cambridge Environmental Research Consultants Limited” (CERC) (Apvienotā Karaliste). Programmas izstrādē tika iesaistītas vairākas valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi, lai izvēlētos optimālākos un jau programmas izstrādes laikā saskaņotu visus programmā piedāvātos pasākumus. Tie paredz attīstīt tādus videi draudzīgus transporta veidus kā velosipēdus un elektromobīļus. Nozīmīgu ieguldījumu gaisa tīrības uzlabošanai dos arī Rīgas ostas darbības pārcelšana no centra uz Krievu salu. Plānotie gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi saistīti ar transporta un satiksmes infrastruktūras pilnveidi, kas paredz tādas aktivitātes kā Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai pabeigšanu, satiksmes pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga – Skulte ar pievadceļiem izbūvi, stāvparku un elektromobiļu publisko uzlādes punktu izveidi, bezizmešu transportlīdzekļu skaita palielināšanu, regulāru ielu tīrīšanu, izmantojot putekļus uzsūcošās iekārtas. Sabiedriskā transporta jomā paredzēts samazināt autobusu radītās emisijas, nomainot tos pret modernākiem transportlīdzekļiem, paplašināt elektrotransporta tīklu. Virkne pasākumu tiks veikta, lai attīstītu velotransporta izmantošanu, piemēram, paredzēts ierīkot drošas velonovietnes, palielināt velonomas punktu skaitu, ierīkot jaunus veloceliņus un velojoslas. Plānoti arī apkures un energoefektivitātes pasākumi, kas vērsti uz plašāku centralizētās siltumapgādes izmantošanu, daudzdzīvokļu māju siltināšanu, privātmāju iedzīvotāju atteikšanos no akmeņogļu izmantošanas apkurē, pievēršanos atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām (zemes dzīļu siltums, saules un vēja enerģija). Tāpat paredzēts pilnveidot gaisa kvalitātes pārvaldības sistēmu, sagatavot un pieņemt virkni normatīvu dokumentu, tostarp, izveidot arī rīcības programmas vadības grupu, kura uzraudzīs rīcības programmas izpildi.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam

Interaktīvās piesārņojuma izkliedes kartes

Lejuplādējamie materiāli:

 

Rīgas gaisa kvalitātes gada kopsavilkumi