Atkritumu apsaimniekošana

Šodien vairs nepietiek tikai ar plastmasas, papīra un kartona, metāla, stikla un cita iepakojuma šķirošanu. Ņemot vērā, ka no sadzīves atkritumiem gandrīz puse ir bioloģiski noārdāmi, ļoti svarīgi ir arī šos atkritumus savākt atsevišķi un dot tiem “otru dzīvi”.

Jau šobrīd Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus (BNA).

Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja kompostēt BNA savā teritorijā vai vienoties ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju par speciālo konteineru uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu izvešanas regularitāti. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem BNA apsaimniekošanu organizē namu apsaimniekotājs, kurš ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju vienojas par speciālo konteinera uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu regularitāti.

2022. gada 20. aprīlī stājās spēkā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.1 pants, atbilstoši kuram bioloģiski norādāmo atkritumu (turpmāk – BIO) apsaimniekošanas maksa tiek noteikta 80% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.

BNA dalītā vākšana ir izdevīga, jo izvešanas maksa 1m³ ir zemāka nekā sadzīves nešķirotajiem atkritumiem:

Atkritumu veids / zona un atkritumu apsaimniekotājs	1. zona (Clean R)	2. zona (Clean R)	3. zona (Lautus Vide)	4. zona (Eco Baltia Vide)
Nešķirotie sadzīves atkritumi (ar PVN par m3)	25,74 eiro → 27.10 eiro	26,04 eiro → 27.41 eiro	22,41 eiro → 23.78 eiro	25,16 eiro → 26.47 eiro
Šķirotie BIO atkritumi (ar PVN par 1 m3)	20,49 eiro → 21,68 eiro	20,85 eiro → 21.93 eiro	17,98 eiro → 18.54 eiro	20,26 eiro → 20.74 eiro

Kompostējot BNA savā privātajā teritorijā, par to nav jāmaksā vispār.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” iedzīvotājiem, kas piedalās atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir iespēja divreiz samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu.

Lai dalīti savāktie BNA būtu pārstrādājami jaunajās atkritumu poligona “Getliņi” iekārtās un tiktu pārvērsti par kvalitatīvu kompostu, ļoti svarīgi šos atkritumus šķirot pareizi. BNA konteinerā ir jāizber bez jebkāda veida iepakojuma. BNA uzkrāšanai iedzīvotāji mājās var izmantot tvertnes ar stingri noslēdzamu vāku, vai arī uzkrāt atkritumus maisiņā, kuru pēc BNA izbēršanas speciālajā konteinerā jāizmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā.

Atkritumu šķirošanas ceļvedis un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par šķirošanu Rīgā pieejami mājas lapā https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis

BNA konteineros nav ievietojami:

• mežsaimniecības atlikumi, celmi, koku stumbri, lieli zari;
• tūju skujas un zari;
• lauksaimniecības atlikumi, siens, salmi;
• augsne, kūdra, smilts, grunts, pelni, akmeņi;
• kūtsmēsli;
• notekūdeņu dūņas;
• dabiskie tekstilizstrādājumi;
• papīrs, kartons;
• bioplastmasas izstrādājumi;
• vienreizējās lietošanas trauki, kafijas krūzītes, iepakojuma materiāli ēdiena līdzņemšanai (t.sk. no papīra un/vai bioplastmasas);
• koka iepakojums, koka vienreizējās lietošanas trauki (t.sk. bambusa), apstrādāta koksne (zāģmateriāli, izstrādājumi no koksnes – mēbeles, skaidu plates u.tml., impregnēta, krāsota vai piesūcināta koksne);
• pārtika, augļi un dārzeņi maisiņos, plastmasas iepakojumos, tetrapakās, alumīnija bundžās un citos iepakojumos.

BNA konteineros drīkst ievietot:

Dārzu un parku atkritumi, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:

• lapas;
• bojāti augļi un dārzeņi;
• nelieli zari (gari zari jāsalauž);
• grieztas krūmu atvases (izņemot tūjas);
• zāle;
• veci augi (gari augi jāsalauž);
• u.c. līdzīgi atkritumi.

Pārtikas un virtuves atkritumi:

• Augu izcelsmes
  • augļi, dārzeņi, to mizas, kauliņi;
  • graudaugi, to produkti;
  • kafijas, tējas biezumi (tēja maisiņos un kafijas filtri jāmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā);
  • augu izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
  • u.c. līdzīgi atkritumi
• Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no mājsaimniecībām, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:
  • gaļas produkti, to atlikumi, t.sk. kauli;
  • piena produkti;
  • zivis, to atlikumi, jūras produkti;
  • olu čaumalas;
  • dzīvnieku izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
  • u.c. līdzīgi atkritumi.

Par iespējām dalīti vākt BNA un papildus informācijai aicinām interesēties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja vai sazināties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 67474700 vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.

Papildus informācija mājas lapā https://skirobio.lv/

Savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus atkritumu apsaimniekotāji nogādā uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apglabāšanas poligonu „Getliņi”. Getliņu poligons rūpējas par videi drošu atkritumu apsaimniekošanu Rīgas reģionā. Nepārstrādājamie atkritumi tiek noglabāti videi drošās noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās neiekļūst ne gaiss, ne lietus ūdens. Poligona gāze, kas veidojas šūnās, tiek aizvadīta uz Getliņu energobloku, sadedzināta un pārvērsta elektriskajā enerģijā un siltumenerģijā, bet visi notekūdeņi tiek savākti un attīrīti. Tādējādi atkritumu ietekme uz vidi tiek samazināti līdz minumam.

Starp Rīgas pašvaldību un atkritumu apsaimniekotājiem noslēgtie līgumi paredz, ka divu gadu laikā Rīgā tiks izveidoti ~1050 publiskie dalīti vākto jeb šķiroto atkritumu savākšanas punkti, kā arī Rīgas pašvaldība tuvāko gadu laikā izveidos vismaz astoņus šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumus. Tāpat arī informējam, ka privātmāju iedzīvotāji var vērsties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstādīs nepieciešamo atkritumu konteineri. Savukārt, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā. Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp Rīgas domi un atkritumu apsaimniekotājiem, šķiroto atkritumu izvešana un konteineru uzstādīšana (plastmasa/PET, papīrs/kartons, metāls un stikls) ir bez maksas.

Atkritumu šķirošanas ceļvedis un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par šķirošanu Rīgā pieejami mājas lapā https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis

Sadzīves bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos jānodod sadzīvē radītie bīstamie atkritumi (to nodošana ir bez maksas):

• eļļas;
• eļļas filtri;
• laku un krāsu atkritumi;
• dzīvsudraba atkritumi;
• luminiscētās spuldzes;
• organiskie šķīdinātāji;
• neizlietoti ārstnieciskie preparāti;
• ķimikālijas;
• izlietotas baterijas;
• printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
• piesārņotā tara.

Atkritumu apsaimniekotājs SIA “Eco Baltia vide” piedāvā savākt un bezmaksas izvest nolietotās un nederīgās elektrotehnikas iekārtas (no visām Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonām), iepriekš iedzīvotājam pašam par šo pakalpojumu sazinoties ar uzņēmumu.
Vairāk par nolietotās elektrotehnikas savākšanu var uzzināt SIA “Eco Baltia vide” mājas lapā: Nolietotās elektrotehnikas savākšana.

Iedzīvotājiem ir dota iespēja nolietoto elektroniku novietot speciālos konteineros pie tirdzniecības centriem: MOLS, ALFA, SPICE.

Aptiekās jānodod mājsaimniecībā radītie farmaceitiskie atkritumi (to nodošana ir bez maksas):

• zāles, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuras netiek lietotas;
• aerosolu iesaiņojumi;
• asie priekšmeti (šļirces, adatas, skalpeļi) u.c.;
• dzīvsudraba termometri.

• Ķīšezera iela 31, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Mūkusalas ielā 78, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Šampētera iela 180,  Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Gunāra Astras iela 7, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Emmas iela 45, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Getliņu sadzīves atkritumu poligons – atkritumu savākšanas laukums, darba dienās no 7:00 līdz 17:00
• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukums, Spilves ielā 8e, Rīga, pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, no 10:00 līdz 17:00, trešdienās no 10:00 līdz 19:00 un piektdienās no 10:00 līdz 15:00
• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukums, Vietalvas ielā 5, Rīga, darba dienās un sestdienās no 10:00 līdz 19:00

Bezmaksas riepu nodošana:

• 4 vieglā auto riepas (komplekts) var nodot bez maksas SIA “Clean R” šķirošanas laukumos (Vietalvas iela 5 un Spilves iela 8e), tikai līdzi ir jāņem automašīnas tehniskā pase. Riepām ir jābūt bez diskiem;
• Autoservisā, riepu nomaiņas laikā;
• Riepas bez maksas var nodot arī iegādājoties jaunas riepas tirdzniecības vietās, kur darbojas “Riepa ar rītdienu” vairāk informācijas: LRAA (riepaarritdienu.lv).

Riepu nodošana par maksu:

• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukumā, Vietalvas ielā 5, Rīgā, darba laiks:
  P: 08.00 – 17.00
  O: 08.00 – 17.00
  T: 08.00 – 17.00
  C: 10.00 – 19.00
  Pk: 08.00 – 17.00
  S: 10.00 – 16.00
  Sv: Slēgts
• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukumā, Spilves ielā 8e, Rīgā, darba laiks:
  P: 10.00 – 17.00
  O: 08.00 – 17.00
  T: 10.00 – 19.00
  C: 10.00 – 17.00
  Pk: 10.00 – 17.00
  S: 10.00 – 15.00
  Sv: Slēgts
• Tvaika ielā 39
• Radžu ielā 18
• Getliņu ielā 5

Kāpēc pieaug atkritumu apsaimniekošanas izmaksas?

Tarifu kāpums saistīts ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. Apglabāt atkritumus ir dārgi. Aug un turpinās pieaugt dabas resursu nodoklis. Vietas atkritumu apglabāšanai kļūst aizvien mazāk, bet vides prasības – aizvien stingrākas. Par atkritumu noglabāšanu būs jāmaksā arvien vairāk visā pasaulē, ne tikai Latvijā.

Izmaksas aug arī tādēļ, ka SIA Getliņi EKO apglabāšanas šūnas piepildās un poligonā notiek jaunas poligona infrastruktūras izbūve un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas ekspluatācijas sākšana – bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apsaimniekoti jaunajā pārstrādes kompleksā. Tajā veiktais process atbilst ES normām, bet tā izveidošanai un uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi.

Kā veidojas atkritumu apsaimniekošanas tarifs?

Samaksa par sadzīves nešķiroto un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu veidojas no divām daļām:

• maksa, ko saņem atkritumu poligons (Getliņi EKO). Atkritumu poligona maksa, savukārt, veidojas no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām poligonā un dabas resursu nodokļa,
• maksa, ko saņem atkritumu apsaimniekotājs (Clean R, Eco Baltia Vide un Lautus Vide) par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Tarifu, ko saņem iedzīvotāji, ietekmē arī koeficients. Cilvēki izvešanas brīdī maksā par apjomu, bet atkritumu apsaimniekotājs atkritumu poligonā maksā par ievesto atkritumu svaru. Lai atkritumu apjomu pārvērstu svarā, atkritumu apsaimniekotājs nosaka koeficientu – viena kubikmetra atkritumu pieņemto svaru.

Sadzīves nešķirotie atkritumi tiek regulāri svērti, lai pārliecinātos par šī koeficienta atbilstību realitātei un to pielāgotu. Sadzīves nešķirotie atkritumi ir vieglāki, bioloģiski noārdāmie atkritumi – smagāki.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju izmaksas par atkritumu izvešanu ietekmē arī dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaits.

Par cik pieaug atkritumu apsaimniekošanas tarifs par to apglabāšanu? 

Dabas resursu nodokļa likums paredz, ka katru gadu tiek palielināta dabas resursu nodokļa (DRN) likme.
DRN palielināšanās ietekmē maksu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā.
2022. gadā tā bija 124,60 eiro par tonnu bez PVN, savukārt 2023. gadā tā ir 135,50 eiro par tonnu bez PVN.
Liela izmēra atkritumiem 2022. gadā 135,00 eiro par tonnu bez PVN, bet 2023. gadā 150,00 eiro par tonnu bez PVN.
2022. gadā bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem 62,00 eiro par tonnu bez PVN, savukārt 2023. gadā 64,50 eiro par tonnu bez PVN.

Kā atkritumu poligons var tik vienkārši paaugstināt atkritumu apglabāšanas tarifu?

Atkritumu poligons nevar tā vienkārši paaugstināt sadzīves nešķiroto atkritumu apglabāšanas tarifu. Tas ir jāpamato un to apstiprina organizācija, ar ko iedzīvotāji ikdienā nesaskaras – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Ir skaidri noteikts, kuras izmaksas tarifā var tikt iekļautas.

Vai savas izmaksas ir paaugstinājuši arī atkritumu apsaimniekotāji? Ceļas taču arī elektrības un degvielas cenas.

Nē. Neraugoties uz elektrības, degvielas un citu cenu pieaugumu, Rīgā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi – Clean R, Eco Baltia Vide un Lautus Vide – savas izmaksas nav paaugstinājuši un šis tarifu pieaugums saistīts ar poligona radītajām izmaksām un dabas resursu nodokļa pieaugumu.

Detalizētu informāciju iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanas izmaksas izmaiņām un jauno atkritumu apsaimniekošanas maksu saviem klientiem nosūtīs atkritumu apsaimniekotājs.

Kā samazināt savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu?

Vienīgā izeja no šī sadārdzinājuma ir atkritumu šķirošana un radīto atkritumu daudzuma samazināšana, jo par šķiroto atkritumu – iepakojuma, papīra un stikla – izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā, bet bioloģisku noārdāmo atkritumu (BIO) izvešana ir lētāka nekā sadzīves nešķiroto atkritumu izvešana.

Atkritumu apsaimniekotāju aprēķini liecina, ka, atbildīgi un rūpīgi šķirojot, rēķinus par atkritumu izvešanu var samazināt vismaz par trešo daļu vai teju uz pusi, tāpēc aicinām pievērsties atkritumu šķirošanai ikvienu, kurš to vēl nedara.

Kā lai šķiroju atkritumus un samazinu savas izmaksas, ja pie manas mājas nav šķirošanas konteineru?

Varam iepriecināt, situācija drīz mainīsies. No pašvaldības puses jau ir gādāts par obligātu jauktā iepakojuma (papīra, plastmasas, metāla) šķirošanas konteineru izvietošanas noteikšanu daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 5 dzīvokļi, un stikla iepakojuma konteinera izvietošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Tas stāsies spēkā pēc grozījumu apstiprināšanas saistošajos noteikumos “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” Vides reģionālās aizsardzības ministrijā (VARAM).

Pašlaik privātmāju iedzīvotāji var vērsties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstādīs nepieciešamo atkritumu konteineru. Savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā.

Kāpēc tik strauji pieaug bioloģiski noārdāmo atkritumu (BIO) cena?

Rīgas pašvaldībā noslēgtie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem paredz, ka BIO izvešanai vienmēr ir jābūt izdevīgākai nekā sadzīves nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai.

Tomēr BIO ir smagi – smagāki nekā sadzīves nešķirotie atkritumi. Tiem tiek piemērots augstāks koeficients tilpuma pārvēršanai svarā. Pirmajā brīdī izskatās, ka SIA Getliņi EKO BIO tarifs ir uz pusi zemāks nekā nešķirotu sadzīves atkritumu tarifs. Diemžēl koeficienta piemērošana (tilpuma pārvēršana svarā) BIO izvešanas izmaksas pārlieku pietuvina nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas izmaksām.

Jāpiezīmē, ka tarifu izmaiņas ir saistītas arī ar jaunas poligona infrastruktūras izbūvi un ekspluatāciju.

Kā mainīsies BIO izmaksas turpmāk?

Rīgas pašvaldība aktīvi atbalsta un rosina steidzamas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz BIO atkritumu šķirošanu padarīt lētāku un izdevīgāku, jo tie sastāda vidēji pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Brīdī, kad šie grozījumi tiks apstiprināti, pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji varēs mainīt tarifus. Rīgas pašvaldība būs gatava pielāgoties, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšana būtu tiešām izdevīga.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.¹ pantam maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 80 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas.

Lai BIO vākšana iedzīvotājiem būtu vēl ērtāka, SIA Getliņi EKO tagad ļauj nodot šos atkritumus arī papīra un bioplastmasas maisiņos. Tas atvieglo atkritumu savākšanu un izmešanu. Ja BIO tiek vākti maisiņos, slikto smaku risks BIO konteineram ir pat zemāks nekā sadzīves atkritumu konteineram, jo BIO konteineri tiek izvesti biežāk.

Kāda jēga šķirot, jo šādi tiek radīta papildu peļņa atkritumu apsaimniekotājam?

Vislabākais veids, kā radīt atkritumu apsaimniekotājiem vieglu un drošu peļņu, ir atkritumus nešķirot – atkritumu apsaimniekotājs piemēro pilnu maksu par sadzīves atkritumu izvešanu. Savukārt pareizi sašķirotu iepakojumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas un dalīti vāktu BIO atkritumu izvešana ir lētāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana, kas ļauj ietaupīt tieši mājsaimniecībām.

2022. gadā Rīgā dalīti savāca 29,2% atkritumu, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā 2020. gadā, kad tika savākti 19,9% šķiroto atkritumu. 2021. gadā dalīti savāca 24% atkritumu. Visstraujāk ir pieaudzis dalīti vāktā vieglā iepakojuma un stikla apjoms.

Šķirojot vieglo iepakojumu un stiklu, kopumā rīdzinieki 2022. gadā ir ietaupījuši vairāk nekā 14 miljonus eiro – tā ir nauda, ko iedzīvotāji būtu samaksājuši, ja šķirotie atkritumi būtu izvesti un apsaimniekoti kā nešķiroti sadzīves atkritumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, papildus ietaupīti gandrīz pieci miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka iepakojuma un stikla konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2023. gadā būs sašķirots pareizi un tiks izvests kā iepakojuma konteiners, samazinās mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus par aptuveni 24 līdz 27 eiro atbilstoši attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja tarifam.

Ko vēl dara Rīgas pašvaldība, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un attiecīgi – izmaksu samazinājumu iedzīvotājiem?

Rīgas pašvaldībā sākta astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana, notiek darbs pie publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas, kā arī kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem tiek izstrādāts vienots dalīto atkritumu šķirošanas ceļvedis galvaspilsētā. Rīga arī plāno kļūt par sertificētu Zero Waste jeb bezatkritumu pilsētu.

No 2023. gada galvaspilsētā paplašinātas iespējas nodot tekstila izstrādājumus – dažādās apkaimēs būs 65 jauni specializēti konteineri, no kuriem liela daļa jau ir izvietoti. Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot turpmākai lietošanai derīgu dažāda veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu.

Latvijā no 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana būs obligāta, tāpēc Rīgas pašvaldība plāno 2023. gadā turpināt bio atkritumu dalītās vākšanas veicināšanu, nosakot šos konteinerus kā obligātus pie noteiktām mājām.

Kur iegūt papilu informāciju par atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu Rīgā?

Papildus jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 67474700 darba laikā (pirmdien no plkst. 8.30 līdz 18.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst. 8.30 līdz 17.00 un piektdien no plkst. 8.30 līdz 16.00) vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.

Tāpat varat meklēt informāciju Rīgas atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās šeit: www.cleanr.lv, www.ecobaltiavide.lv un . www.lautusvide.lv.

Citas noderīgas vietnes informācijai par atkritumu šķirošanu: www.bao.lv,  www.atkritumi.lv, www.zalais.lv, www.skirobio.lv,  www.skiroviegli.lv un www.varam.gov.lv.