Kopš 2011. gada Rīgas strūklakas ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārziņā – vienpadsmit darbojošās un pagaidām divas nedarbojošās, kam nepieciešama rekonstrukcija (strūklaka pie Brīvostas pārvaldes un baseins Dziesmusvētku parkā). 2015.gada vasarā Grīziņkalnā un Ziedoņdārzā tika atjaunoti divi ūdens objekti, kas veidoti kā bradājamie baseini.
Katru gadu maija sākumā pirmās tiek iedarbinātas strūklakas Bastejkalnā (kaskāde) un peldošās strūklakas operas kanālā, kas ieslēdzas plkst. 7.30. un darbojas līdz 1.00 naktī. Nedaudz vēlāk iedarbina Operas strūklaku, kas darbojas no plkst. 8.00. līdz 24.00. Gandrīz vienlaicīgi iedarbina Kongresa nama un Vērmaņdārza strūklakas. Pēc tam iedarbina tālāk no centra esošās strūklakas – Esplanādes un Ziedoņdārza strūklakas. Visu diennakti darbojas Esplanādes, Vērmanes dārza, Kongresu nama strūklakas, Bastejkalna kaskāde un Ziedoņdārzā esošā strūklakas. Ja notiks Kronvalda parka rekonstrukcija, tad tās ietvaros tiks atjaunota strūklaka „Sumpurnis, Bārenīte un Mātesmeita”.
Katrai strūklakai ir sava vēsture:
Valsts nozīmes mākslas piemineklis Latvijas Nacionālās operas strūklaka Nimfa – 3,5 m augsta uz klints stāvoša nimfa, kas izstieptās rokās virs galvas tur gliemežnīcu, bet pie kājām tai četri bērni rotaļājas ar delfīniem. Cinka oriģināls – 1887. g., tēlnieks Augusts Folcs, bronzas kopija – 1986.g., tēlniece Mirdza Lukaža. Strūklakas pamats 2014. gada pavasarī ir atjaunots.
Esplanādes strūklakas – divas simetriskas bronzas lējuma strūklakas ar apaļu slīpēta granīta baseinu vidū, izgatavotas ap 1950.- 1952. g., arhitekts K. Plūksne.
Vērmanes parka strūklaka Gadalaiki – apaļa baseina vidū uz betona postamenta novietota monumentāla vāze, uz kuras virsmas divi bērni rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens, bet vāzes pakājē izvietotas četras skulptūras, kas alegoriski attēlo četrus gadalaikus. Augstums 2,7 m, oriģināls – cinka lējums 1869.g., kopija – bronzas lējums 1978.g., tēlniece Mirdza Lukaža, restaurēta 2008., 2009. g.
Ziedoņdārza strūklaka – 20. gadsimta piecdesmito gadu dekoratīvās tēlniecības paraugs – apaļš betona baseins ar dekoratīvu vāzi un bronzas lējuma vardēm. Tēlniece Marta Lange, strūklaka 2008. g. restaurēta.
2015. gada vasarā tika rekonstruēta Ziedoņdārza bradājamā strūklaka.
Viesturdārza strūklaka kompleksā „Latvijas tauta Dziesmu svētku simtgadei 1873.-1973.” – taisnstūra betona baseins, kura malā uzcelta 27 m gara, lauztas konfigurācijas betona siena, kas apšūtas ar rozā dolomīta plāksnēm un kur izvietoti komponistu portretcilņi. Baseina malas apdarinātas ar kalna granīta plāksnēm. Kompleksa autori ir tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekts Georgs Baumanis. Piemineklis atklāts 1973.g., restaurēts un papildināts 2003.g., vide labiekārtota 2008.g. Pašlaik nedarbojas, nepieciešams kapitālais remonts.
Grīziņkalna strūklaka Lutausis, bērnu pasakas „Sprīdītis” varonis – tēlnieks Mārtiņš Šmalcs, 20. gs. piecdesmitie gadi, kalts Allažu šūnakmens, 3m augsts, 2m plats, novietots uz terases atbalsta sienas. Parka renovācijas projekta ietvaros 2015. gada vasarā atjaunots strūklakas bradājamais baseins un arī pati skulptūra Lutausis.
Bastejkalna kaskāde
Kongresu nama strūklaka
Peldošās strūklakas
