Palīdzības sniegšanas kārtība
Ja dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā avārija vai avārijas situācija ir radusies:
- nakts laikā,
- brīvdienā vai svētku dienā
un līdz ar to Dzīvokļu pārvaldei nav iespēju risināt jautājumu par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu personai, attiecīgā Rīgas izpilddirekcija un Rīgas pašvaldības policijas Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības nodaļa pieņem lēmumu par personas un ar viņu kopā dzīvojošo personu pagaidu izmitināšanu uz noteiktu laiku saskaņā ar Rīgas domes līgumiem, kuri noslēgti ar viesnīcu uzņēmumiem. Ar pagaidu telpu personu nodrošina līdz brīdim, kamēr Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Departaments) Dzīvokļu pārvalde personai piedāvā dzīvojamo telpu, taču ne ilgāk par piecām dienām.
Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un persona:
- šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu;
- tai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja,
- tā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas Departamentā iesniedz:
- rakstveida iesniegumu;
- dzīvojamās telpas īres līgumu;
- valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) sastādītu aktu par stihiskās nelaimes vai avārijas fakta konstatāciju (ja stihiskās nelaimes vai avārijas likvidēšanā piedalījies VUGD);
- vai Valsts policijas vai Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – policija) sastādītu aktu par avārijas fakta konstatāciju (ja avārijas fakta konstatācijā piedalījusies policija).
Departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija (turpmāk – Komisija) trīs darba dienu laikā:
- apseko cietušās personas lietoto dzīvojamo telpu;
- vizuāli novērtē tās tehnisko stāvokli;
- sniedz atzinumu par to, vai dzīvojamā telpa ir neatjaunojama, atjaunojama vai cietusi: salieta, nokvēpusi, bojāti logi vai durvis, ir pārtraukta inženierkomunikāciju darbība, kā rezultātā netiek nodrošināta pamatpakalpojumu sniegšana, ir bojāta elektroinstalācija, nav ekspluatējamas koplietošanas telpas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar dzīvojamo telpu.
Komisija dzīvojamās telpas apsekošanas aktā norāda, vai cietušajai personai nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa.
Neatjaunojamas dzīvojamās telpas īrniekam vai īpašniekam, kā arī daļēji sagruvušas, bet atjaunojamas pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īrniekam, izīrē dzīvojamo telpu, ievērojot nosacījumu, ka cietušajai personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas istabu skaitam.
Ja Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas (turpmāk tekstā – Izīrēšanas komisija) sēde nenotiek piecu darba dienu laikā pēc cietušās vai apdraudētās personas iesnieguma saņemšanas un Komisija sastādījusi aktu un iesniegti nepieciešamie dokumenti vai arī saņemts Būvvaldes lēmums, Departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšnieks divu darba dienu laikā pieņem lēmumu par neatliekamas dzīvojamās telpas izīrēšanu vai pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanu.
Atjaunojamas dzīvojamās telpas remontam piešķir vienreizēju pabalstu un nosaka pabalsta apmēru.
Cietušās dzīvojamās telpas remontam piešķir vienreizēju pabalstu un nosaka pabalsta apmēru:
- atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām;
- par 1. vai 2.grupas invalīdu atzītām personām;
- maznodrošinātām ģimenēm.
Ja Komisija dzīvojamo telpu atzinusi par atjaunojamu, pēc cietušās personas iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas Departamenta direktors divu darba dienu laikā pieņem lēmumu, izdodot administratīvo aktu par:
- neatliekamās palīdzības sniegšanu, ja persona lieto atjaunojamu dzīvojamo telpu;
- neatliekamās palīdzības sniegšanu, ja persona lieto cietušo dzīvojamo telpu;
- par atteikumu sniegt neatliekamo palīdzību.
Ja Departamenta direktors pieņēmis lēmumu par neatliekamas palīdzības sniegšanu, cietusī persona piecu darba dienu laikā Departamentā iesniedz:
- Departamenta speciālista klātbūtnē parakstītu vienošanos, kas noslēgta starp atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas īpašnieku un/vai īrnieku un šajā dzīvoklī uz tiesiska pamata deklarētām pilngadīgām personām vai starp dzīvokļa kopīpašniekiem par to, kurš kļūs par pabalsta saņēmēju;
- Departamenta speciālista klātbūtnē parakstītu vienošanos par pabalsta izmantošanu, kuru paraksta pabalsta saņēmējs un Departamenta direktors;
- dzīvojamās telpas remontam nepieciešamo izmaksu tāmi, kuru sastādījis Departamenta tāmētājs.
Atjaunojamas dzīvojamās telpas gadījumā pabalsta apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz tāmi, ar nosacījumu, ka viena dzīvojamās telpas kopējās platības m2 remontdarbu izmaksu apmērs nepārsniedz 215 euro, bet kopējās pabalsta summas apmērs nepārsniedz 10 000 euro.
Cietušas dzīvojamās telpas gadījumā pabalsta apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz tāmi, ar nosacījumu, ka viena kopējās platības m2 remontdarbu izmaksu apmērs nepārsniedz 70 euro, bet kopējās pabalsta summas apmērs nepārsniedz 1400 euro. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu cietušajai personai, kā arī piešķirtā pabalsta pārskaitīšanu personas norādītajā norēķinu kontā pieņem Departamenta direktors. Ja zuduši apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt pabalstu, personas pienākums ir par to nekavējoties paziņot Departamentam.
Izīrēšanas komisijas faktisko rīcību un lēmumus var apstrīdēt Rīgas domē, Rīgas domes lēmumu par apstrīdēto faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
