Vēršam uzmanību, ka tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā tiek atzītas tikai tām personām, kuru faktiskā un tiesiskā situācija atbilst visiem normatīvajos tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem.
Palīdzības saņemšanai reģistrē :
- maznodrošinātu mājsaimniecību, ja tā ir:
1.1. persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpas ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai atzīta par lietošanai nederīgu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);
1.2. atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti vai atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);
1.3. ģimene, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti;
1.4. persona, kura izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi;
1.5. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti vai vairākas šādas personas, kuras īrē sociālo dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni;
1.6. tā ir persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura lieto tādu dzīvojamo telpu, kurā nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai nepieciešama saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā minēto slimību;
- personu ar noteiktiem ienākumiem – pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, tai skaitā, ja šī persona, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, tiek izlikta no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24.pantā noteiktajā gadījumā.
- maznodrošinātu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai atsevišķi dzīvojošu personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura lieto sev piederošu dzīvokļa īpašumu, kuru vēlas dāvināt pašvaldībai pēc palīdzības saņemšanas.
- atsevišķi dzīvojošu politiski represētu personu, kas ir pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti. personu, kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā, īrē vai lieto savā vai ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā.
5. personu, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, un kura lieto dzīvojamo telpu Rīgā un sniegts sociālā dienesta atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību.
Palīdzības saņemšanai reģistrē personas:
- no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, Dzīvojamo telpu īres likuma 24.panta noteiktajā gadījumā, ja tās ir:
1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai personas ar invaliditāti;
1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;
1.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;
1.4. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības;
1.5. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar noteiktiem ienākumiem.
- no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:
2.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai personas ar invaliditāti;
2.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;
2.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.
- no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša dzīvokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei vai/un remontam, saistību nepildīšanu, ja tās ievietojušās minētajā dzīvojamā telpā līdz prasības celšanai, kā arī to dzīvesvieta pēdējos piecus gadus deklarēta Rīgā un tās ir:
3.1 maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
3.2. maznodrošinātas atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas vai atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, vai vairākas šādas personas;
3.3. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.
Palīdzības saņemšanai reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības.
Pabalsta saņemšanai reģistrē:
1. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai tiek izliktas no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajos gadījumos;
2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;
3. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.
Palīdzības saņemšanai reģistrē maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas un kuras nevar atgriezties iepriekš lietotajā dzīvojamā telpā .
Palīdzības saņemšanai reģistrē maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni, ja tās pēdējos piecus gadus deklarējušas savu dzīvesvietu Rīgā un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
- īrē pašvaldības dzīvokli ar ērtībām ne lielāku kā divistabu vai tādu dzīvokli ar ērtībām, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām, kuras vecākas par septiņiem gadiem (izņemot laulātos);
- īrē pašvaldības dzīvojamo telpu bez ērtībām, ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;
- lieto dzīvojamo telpu Rīgā;
4. lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli, kurā deklarēta dzīvesvieta un kuru pēc palīdzības saņemšanas piekrīt dāvināt pašvaldībai.
Palīdzības saņemšanai reģistrē:
1. repatriantus;
2. maznodrošinātas politiski represētas personas un politiski represētas personas, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;
3. personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;
4. maznodrošinātas personas ar sevišķiem nopelniem, ar nosacījumu, ka vismaz piecus gadus dzīvesvietu deklarējušas Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā;
5. personas ar sevišķiem nopelniem, kas ir denacionalizēto māju īrnieki.
Palīdzības saņemšanai reģistrē maznodrošinātas mājsaimniecības, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, un ja:
1.pašvaldība pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;
2. Departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija atzinusi, ka attiecīgā pašvaldības dzīvojamā telpa neatbilst likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16.panta trešās daļas nosacījumiem.
Palīdzības saņemšanai reģistrē personas, kuras:
1. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli ar divām vai vairāk istabām pret mazāku tāda paša labiekārtojuma dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli;
2. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli pret tāda paša labiekārtojuma dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ja ārsta izziņā apliecināts, ka personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamā telpa dzīvojamās mājas pirmajā, otrajā stāvā;
3. īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli un kurām samazinājies ģimenes locekļu skaits un kuru īrētā dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis neatbilst saistošo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem;
4. īrē servisa dzīvokli vai sociālo dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats un kuras ir:
4.1. pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti;
4.2. ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti;
4.3.maznodrošinātas mājsaimniecības;
5. īrē servisa dzīvokli un kurām palielinājies ģimenes locekļu skaits, – apmaiņai pret lielāku servisa dzīvokli;
6. īrē dzīvojamo telpu pašvaldības kopējā dzīvokli, kurā ir neizīrētas dzīvojamās telpas un netiek izīrētas tajā dzīvojošiem īrniekiem.
Reģistrā reģistrētas personas, kuras palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrētas līdz 20.07.2010.
Personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, tiek reģistrētas palīdzības reģistros atbilstoši izvēlētajam palīdzības veidam.
Jūsu kārtas numurs dzīvokļu reģistrā
Uzzināt savu kārtas numuru attiecīgajā dzīvokļu reģistrā varat portālā www.eriga.lv sadaļā Rīgas pašvaldības Dzīvokļu rindu reģistrs. Ievadot pieprasīto informāciju (reģistra numuru, vārdu, uzvārdu), parādīsies šifrēta informācija par visām attiecīgajā reģistrā reģistrētajām personām ar tādiem pašiem iniciāļiem kā Jums. Savu kārtas numuru attiecīgā reģistrā varat atrast pēc divām pazīmēm: lietas numura vai reģistrācijas datuma, piemēram, lietas numurs ir 2009-638, reģistrācijas datums 1. reģistrā – 05.09.2014.
Reģistrēto personu pienākumi
Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums ir viena mēneša laikā pēc Sociālā dienesta izziņas termiņa beigām atkārtoti deklarēt ienākumus un savu materiālo stāvokli jaunas Sociālā dienesta izziņas saņemšanai. Palīdzības reģistrā reģistrētām personām Departamentā ir jāiesniedz:
- informācija par izmaiņām ģimenes sastāvā;
- informācija par personas faktisko un deklarēto dzīvesvietu, tālruņa numurs, ja tas mainījies vai iepriekš nav norādīts;
- informācija, ja iegādāts nekustamais īpašums.
Dokumentus iespējams iesniegt: klātienē, pa pastu, elektroniski, parakstoties ar elektronisku parakstu (e-pasta adrese: dmv@riga.lv) vai izmantojot internetbankas autorizāciju (www.latvija.lv).
Īres līgumu pagarināšana
Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz diviem gadiem. Īrniekam ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda īres līguma nosacījumus. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņš tiek pagarināts ik pa sešiem mēnešiem, ja īrnieks pilda īres līguma nosacījumus.
Nosacījumi tiesībām prasīt īres līguma pagarināšanu:
- īrnieks un viņa ģimenes locekļi pilda īres līguma nosacījumus;
- īrnieka un viņa ģimenes locekļu dzīvesvieta deklarēta izīrētās dzīvojamās telpas adresē;
- īrniekam, viņa ģimenes loceklim nepieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja.