Rīgas pašvaldības policija aicina iedzīvotājus atpūtai pie ūdens izvēlēties kādu no deviņām Rīgas peldvietām, kurās strādā glābēji. Pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzrauga katru dienu no plkst.10.00 līdz 22.00.
Savukārt, naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību var saņemt sešās glābšanas stacijās (Vecāķu, Vakarbuļļu, Lucavsalas, Rumbulas, Bābelītes un Ķīšezera), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.
Kā uzvesties ūdenī: ko drīkst un ko nedrīkst darīt?
Labākais glābiņš no karstuma – pludmale un vēss ūdens. Rīgā ir deviņas peldvietas, kurās darbojas glābēji. Papildus tam, rīdzinieki peldas arī citās vietās, kurās nav glābšanas staciju un kuras neuzrauga policija. Pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus un viesus ievērot drošības noteikumus, atpūšoties pie ūdens.
Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes vecākais speciālists Jānis Skrims intervijā ar portālu riga.lv teica, ka par drošību uz ūdens varētu runāt stundām ilgi.
„Peldēšanās jau kopumā ir bīstama, bet nevajadzētu ieiet galējībās. Ir tikai jāapzinās riska faktori, kur un kā no tiem izvairīties. Piemēram, kad esi ļoti sakarsis saulē, nedrīkst uzreiz mesties ūdenī – organisms nespēj tik ātri pielāgoties temperatūras izmaiņām. Var saraut krampjus, var notikt strauja asinsvadu sašaurināšanās. Piemēram, cilvēks, noskrienot krosu, nolēmis atvēsināties. Ielēcis aukstā ūdenī – organismam tas ir spēcīgs šoks, kas var beigties letāli,” pastāstīja Skrims.
Ūdens kļūdas nepiedod. Tāpēc glābēju ieteikumi jāuztver nopietni. Piemēram, nedrīkst peldēt uzreiz pēc ēšanas – organisms var neizturēt slodzi. Attiecībā uz alkoholu – iedzēris cilvēks nevar saprātīgi izvērtēt savas spējas. Tomēr arī skaidrā prātā ne vienmēr iespējams novērtēt savas spējas – piemēram, cilvēks mēģina pierādīt apkārtējiem savu meistarību, bet tomēr nespēj aizpeldēt līdz otram krastam.
Vislabāk peldēties tam īpaši paredzētās vietās – tur iedzīvotāju drošībai uzstādītas bojas. Kam tās ir paredzētas? Pirmkārt, tās norobežo drošas peldvietas zonu, jo šajā zonā glābēji pagūs doties palīgā. Šajā zonā nedrīkst atrasties laivas, katamarāni un citi ūdens transporta līdzekļi. Pie bojas iespējams pieturēties gadījumā, ja cilvēks ir noguris un iespējams padot glābējam signālu, lai tas dodas palīgā. Drošu jums vasaru!
Lai pelde nebeigtos ar traģēdiju, jāatceras par šiem punktiem:
VIENMĒR:
✔️ ziņojiet līdzcilvēkiem, ka esat devies peldēties (līdz cikiem, kur un ar ko)
✔️ peldei izvēlieties pārskatāmas vietas
✔️ tiem, kas dodas kopā ar jums, pastāstiet, cik ilgi jūs plānojat peldēt un vai plānojat ienirt
✔️ ūdenī jāieiet lēni, pakāpeniski
✔️ laikā, kad nodarbojaties ar ūdenssportu, valkājiet glābšanas vesti (piemēram, kad vizināties ar katamarānu)
✔️ ja redzat kādu, kas dīvaini uzvedas, atrodoties ūdenī, pievērsiet uzmanību šim cilvēkam. Ja viņam nepieciešama palīdzība – nekavējoties zvaniet uz numuru 112
NEKAD:
❗ nepeldieties alkohola reibumā
❗ nedodieties ūdenī, ja esat pārkarsuši vai slikti jūtaties
❗ nepeldieties, ja pēc pēdējās ēdienreizes ir pagājušas mazāk par divām stundām
❗ nepeldieties un neienirstiet vienatnē
❗ neleciet ūdenī no tiltiem un konstrukcijām, kas tam nav paredzētas
❗ nekad nekliedziet „Palīgā, slīkstu!”, ja tas ir tikai joks. Var gadīties, ka nopietnā gadījumā jums neviens nepievērsīs uzmanību
❗ nirstot, nelaidiet no plaušām ārā gaisu
❗ nepeldiet aiz bojām
❗ netuvojoties ūdens transporta līdzekļiem (laivām, katamarāniem, ūdensmotocikliem, un tamlīdzīgi)
❗ neizmantojiet nejauši izvēlētus ūdens transportlīdzekļus
❗ nepeldiet pāri ūdenstilpnēm, nepeldiet dziļumā
