Maznodrošināto iedzīvotāju dzīvnieku sterilizācija un eitanāzija, bezsaimnieka kaķu sterilizācija un negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāzija
Rīgas valstspilsētas pašvaldības bezsaimnieka kaķu kontroles programma „noķer – sterilizē – atlaiž”
Lai humāni samazinātu bezsaimnieka kaķu skaitu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības īsteno bezsaimnieka kaķu kontroles programmu „noķer – sterilizē – atlaiž”. Pēc sertificēta veterinārārsta veiktās apskates slimie kaķi tiek eitanazēti, bet veselie sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un nogādāti atpakaļ dzīvesvietās. Šīs programmas pamatā ir vienas no pasaules lielākajām dzīvnieku aizsardzības organizācijām WSPA (“World Society for the Protection of Animals”) izstrādātā metode. Tās būtība ir veikt bezsaimnieka kaķu koloniju sterilizāciju, lai novērstu koloniju nekontrolētu vairošanos, veiktu trakumsērgas profilaksi, izolētu slimos un ļoti vecos dzīvniekus, novērstu neērtības, ko rada kaķu pārošanās laiks un tieksme ar urīnu iezīmēt teritoriju.
- Dzīvnieku aizsardzības likums
- Veterinārmedicīnas likums
- Ministru kabineta 10.09.2013. noteikumiem Nr.768 „Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.768).
Pretendentam ir jāatbilst Noteikumiem Nr.768, kas nosaka, ka stacionārajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē papildus ambulatorajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē veicamajiem pasākumiem nodrošina dzīvnieku stacionāro aprūpi. Saskaņā ar 1987. gada 13. novembra Eiropas konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību (turpmāk – Konvencija) (Latvijas Republikas Saeima Konvenciju pieņēma 02.09.2010. ar likumu “Par Eiropas konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”, kas stājās spēkā 22.09.2010.) mājdzīvniekiem nedrīkst radīt nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai stresu. Konvencijā ir noteikts, ka mājas (istabas) dzīvnieku nedrīkst pamest un ikviena persona, kas tur mājas (istabas) dzīvnieku vai ir piekritusi par to rūpēties, ir atbildīga par tā veselību un labturību. Attiecībā uz klaiņojošiem dzīvniekiem Konvencija paredz – ja dalībvalsts uzskata, ka klaiņojošo dzīvnieku skaits tai rada problēmas, tā veic atbilstošus pasākumus to skaita samazināšanai izmantojot paņēmienus, kas dzīvniekiem rada pēc iespējas mazāk sāpju, ciešanu vai distresa, un sagūstītos dzīvniekus tur vai nogalina atbilstoši konvencijā noteiktajiem principiem. Konvencija paredz, ka suņu un kaķu neplānotas vairošanās samazināšanai jāveicina šo dzīvnieku sterilizācija.
Kas jādara, lai kaķus sterilizētu?
Pieteikt kaķus sterilizācijai var kā fiziska, tā juridiska persona. Personai jāaizpilda iesnieguma veidlapa, kas ir pieejama šeit. Pēc aizpildīšanas veidlapa jāiesniedz personīgi vai jānogādā pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā, Brīvības ielā 49/53, Rīgā, LV-1010, vai jānosūta uz e-pastu dmv@riga.lv. Kaķu sterilizācija tiek veikta iesniegumu saņemšanas secībā. Ārpus kārtas tiek apkalpotas valsts un pašvaldības iestādes.
Rīgas pilsētas maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju dzīvnieku sterilizācija un eitanāzija
Rīgas valstspilsētas pašvaldības jau vairākus gadus rīko Rīgas pilsētas maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem piederošo suņu un kaķu sterilizācijas un eitanāzijas akciju, nodrošinot bezmaksas pakalpojumu Rīgas pilsētas veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietās.
Nosacījumi:
- Katrs iedzīvotājs drīkst piegādāt ne vairāk kā 2 dzīvniekus;
- Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti: izziņa no Rīgas sociāla dienesta par atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam.
2025. gadā maznodrošināto iedzīvotāju dzīvnieku sterilizāciju un eitanāziju, bezsaimnieka kaķu sterilizāciju un negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāziju nodrošina sekojošas veterinārās klīnikas:
Pakalpojuma sniedzējs | Pakalpojuma sniedzēja adrese, tālrunis | Darba laiks |
Zemgales priekšpilsēta SIA „Fel-Can” |
Codes iela 3A, t.67436060, 29255069 |
I-VII 10.00-…(pēc pieraksta) |
Latgales priekšpilsēta SIA „Dr.Beinerts” |
Ģertrūdes iela 101, t. 67288539 |
I-VII 24h |
Negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāzija
Negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku (suņu, kaķu, putnu) eitanāzija ietver bezmaksas pakalpojumu iedzīvotājiem, kas nogādājuši cietušu dzīvnieku (suni, kaķi, putnu) Rīgas pilsētas veterinārajās klīnikās:
Pakalpojuma sniedzējs | Pakalpojuma sniedzēja adrese, tālrunis | Darba laiks |
Zemgales priekšpilsēta SIA „Fel-Can” |
Codes iela 3A, t.67436060, 29255069 |
I-VII 10.00-…(pēc pieraksta) |
Latgales priekšpilsēta SIA „Dr.Beinerts” |
Ģertrūdes iela 101, t. 67288539 |
I-VII 24h |
Klaiņojošu suņu un bez saimnieka palikušu suņu un kaķu izķeršana un nogādāšana uz patversmi
Situācijās par klaiņojošu suņu un bez saimnieka palikušu suņu un kaķu notveršanu un nogādāšanu dzīvnieku patversmē iedzīvotajiem jāzvana uz Rīgas pašvaldības vienoto zvanu centru 80001201. Informācija par klaiņojošiem suņiem un suņiem un kaķiem, kas palikuši bez saimnieka, tiek nodota dzīvnieku ķērājiem – pakalpojuma sniedzējam SIA “Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv”, kas veic suņu un kaķu izķeršanu/paņemšanu un nogādāšanu uz dzīvnieku patversmi “Dzīvnieku pansija Ulubele”, ar kuru Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam ir noslēgti pakalpojuma līgumi. Pēc dzīvnieka nogādāšanas dzīvnieku patversmē Rīgas valstspilsētas pašvaldība apmaksā dzīvnieka 14 dienu uzturēšanu. Pēc 14 dienām dzīvnieki tiek atdoti atrastajiem īpašniekiem vai privātai patversmei, kura turpina meklēt tiem jaunas mājas. Neārstējami slimi dzīvnieki pēc sertificēta veterinārārsta slēdziena tiek eitanazēti.
Dzīvnieku patversme nodrošina:
- uzņemšanu un uzturēšanu, kā arī aprūpi atbilstoši labturības prasībām;
- esošo vai jaunu saimnieku meklēšanu;
- nodošanu adopcijai.
Infekciju slimību riska, un ierobežotās kapacitātes dēļ bezsaimnieka kaķi un kaķēni dzīvnieku patversmēs netiek pieņemti.
Gadījumos par Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu un kaķu izmitināšanu un aprūpes sniegšanu dzīvnieku patversmē iedzīvotājiem jāzvana uz tālruni 20203333. Pakalpojumu nodrošina SIA “Sociālais uzņēmums Ulubele” un biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”.
Neatliekamās palīdzības sniegšana negadījumos cietušiem suņiem un kaķiem stacionārā
Par negadījumos cietušiem kaķiem un suņiem iedzīvotājiem jāzvana uz Rīgas pašvaldības vienoto zvanu centru 80001201, kas nodod tālāk šo informāciju dzīvnieku ķērājam, ar ko pašvaldībai ir noslēgts pakalpojuma līgums, kas, savukārt nogādā negadījumā cietušo suni vai kaķi uz stacionāru neatliekamās palīdzības sniegšanai. Šī pakalpojuma nodrošināšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam ir noslēgts līgums ar SIA “KAVET”. Negadījumā cietušu dzīvnieku (suni, kaķi) uz stacionāru nogādā dzīvnieku ķērājs vai dienests (piemēram, Rīgas valstpilsētas pašvaldības
policija, Valsts policija). Dzīvnieku uzņemšana Stacionārā notiek septiņas dienas nedēļā no 08:00 līdz 00:00, bet laikā no 00:00 līdz 08:00 tikai pēc izsaukuma ārkārtas gadījumos (ceļu satiksmes negadījums). Stacionārā dzīvniekam tiek sniegta pirmā veterinārmedicīniskā palīdzība. Ja dzīvnieka veselības stāvoklis nav savienojams ar dzīvību, tam nodrošina eitanāziju dzīvnieka ciešanu atvieglošanai. Pēc stacionārā veiktās pirmās veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanas un/vai vienas diennakts uzturēšanās stacionārā, pēc tam dzīvnieku uz patversmi nogādā dzīvnieku ķērājs. Stacionārā, izmantojot pašvaldības finansējumu, dzīvnieks tiek turēts ne ilgāk kā 1 (vienu) diennakti.
Par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvā teritorijā jāzvana Rīgas pašvaldības vienotajam zvanu centram pa tālruni 80001201!
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam ir noslēgts līgums ar SIA “Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv” par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpi Rīgas pilsētā. Pakalpojuma sniedzējs organizē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpi, diennakts režīmā, nodrošinot:
- sertificēta veterinārārsta izbraukšanu uz notikuma vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2 (divu) stundu laikā;
- dzīvnieka apskati;
- imobilizējošā līdzekļa dozēšanu dzīvnieka neitralizēšanai;
- pirmās veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu dzīvniekam;
- savvaļas dzīvnieka eitanāziju.
VĒRŠAM UZMANĪBU!
Par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nav uzskatāms putna mazulis, kas mācās lidot, vai kas ir izkritis, vai izmests no ligzdas šī paša iemesla dēļ, un nav traumēts.
Atbilstoši veterinārārstu viedoklim, ja putnam ir spārna lūzums, putns vairs nekad nevarēs lidot vai labākajā gadījumā tas spēs pacelties un paplanēt, jo vietā, kur veidojas saaugums, spārns būs smagāks, bieži vien tas nokarājas. Tas nozīmē, ka saārstētais putns agrāk vai vēlāk kļūs par barību kādam citam dzīvniekam. Mēs iesakām putnu iemidzināt.
Papildus informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes:
Kad palīdzēt? – Neizdzēs Dzīvību
Palīdzība nepieciešama tikai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem, un dzīvnieku VAR uzskatīt par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu, ja:
- dzīvniekam ir redzami ievainojumi;
- dzīvnieks ir iesprostots (iekritis bedrē, iesprūdis žogā, iekļuvis ēkā, sapinies, ielūzis ledū u.tml.);
- ir skaidri zināms, ka dzīvnieka mazulim nav vecāku.
To, ka dzīvnieka mazulis ir palicis bez vecākiem, nedrīkst balstīt uz pieņēmumu. Dzīvnieku mazuli var uzskatīt par palikušu bez vecākiem tikai gadījumā, ja ir pierādījumi par dzīvnieka vecāku nāvi vai ievainojumu, kurš traucētu tam turpināt rūpēties par savu mazuli (vai mazuļiem).
Dzīvnieks NAV uzskatāms par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu gadījumā, ja:
- dzīvniekam ir netipiska uzvedība, taču tam nav redzamu ievainojumu;
- ir aizdomas par to, ka dzīvniekam ir kāda infekcijas slimība;
- dzīvnieks uzturas apdzīvotā vietā – daudzi dzīvnieki, piemēram, lapsas, stirnas, eži plašās urbanizācijas rezultātā ir pielāgojušies dzīvei pilsētā;
- dzīvnieka mazulis izskatās bezpalīdzīgs, taču nekas neliecina par to, ka dzīvnieks būtu zaudējis vecākus. Piemēram, stirnēnam un zaķa mazulim, kas atstāti vienatnē, cilvēku palīdzība nav vajadzīga.
Par atrastiem notriektiem, ievainotiem un kritušiem medījamiem dzīvniekiem (stirna, alnis, staltbriedis u.c.) ikviens var ziņot Valsts meža dienestam (turpmāk – VMD), izmantojot Latvijā radīto bezmaksas mobilo lietotni “Mednis” vai kontakttālruni 67226600. Šī lietotne ir savienota ar VMD informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs”. VMD saņemto informāciju izvērtē, apstrādā un reģistrē faktu par bojā gājušo dzīvnieku, kā arī pieņem lēmumu par tālāko rīcību ar to. VMD norāda, ka paziņošana par notriektu dzīvnieku lietotnē “Mednis” nenozīmē paziņošanu Valsts policijai par notikušu ceļu satiksmes negadījumu. Arī šajā gadījumā notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst. Lietotne “Mednis” bez maksas pieejama gan “Android”, gan “Apple iOS” ierīcēm. Lai paziņotu par notriektu vai kritušu dzīvnieku, lietotnē jāatver sadaļa “Novērojumi”, tālāk jāizvēlas veids “Bojā gājis”, jāatzīmē dzīvnieka suga un cita norādītā informācija. Tāpat nepieciešams augšupielādēt bojā gājušā dzīvnieka fotoattēlu. Jāņem vērā, ka par bojā gājušo dzīvnieku jāziņo, atrodoties tieši notikuma vietā, jo lietotne automātiski nolasa ierīces atrašanās vietas koordinātes. Tādēļ mobilajā ierīcē jābūt iespējotai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai.
Ja ir aizdomas, ka atrastais dzīvnieks nobeidzies no infekcijas slimības, par to nekavējoties jāziņo gan VMD, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība “Drauga spārns” sniedz palīdzību bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas putniem, konsultējot un nodrošinot medicīnisko aprūpi un rehabilitāciju. Kontakttālrunis 29420665.
Bojā gājušo bezsaimnieka mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku savākšanu no pilsētas sabiedriskajām vietām Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās
Saskaņā ar veterinārmedicīnas normatīvajiem aktiem beigtā dzīvnieka aizvākšanu organizē pašvaldība, kuras teritorijā dzīvnieks atrasts. Šobrīd pakalpojumu nodrošina SIA “SIA 1960”.
Normatīvie akti: Veterinārmedicīnas likuma 21.1 pants paredz, ka pašvaldības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nav savas dzīvnieku kapsētas, tādēļ pašvaldība organizē bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu no dzīvnieku patversmēm, kā arī no pilsētas sabiedriskajām vietām ar ārpakalpojuma palīdzību tādējādi ierobežojot slimības, kas bīstamas arī cilvēkiem, samazinot trakumsērgas draudus un uzlabojot pilsētas vidi.
Dzīvnieku līķu savākšana un utilizācija Rīgas pilsētā veicama saskaņā ar (kā arī citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē minētā pakalpojuma sniegšanu):
- 21.10.2009. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009
- Veterinārmedicīnas likumu
- Ministru kabineta 17.04.2012 noteikumiem Nr.275 “Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”
- Ministru kabineta 29.09.2009. noteikumiem Nr.1114 „Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām”
- Ministru kabineta 23.02.2010. noteikumiem Nr.178 “Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”
- Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumiem Nr.83 “Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”
Pakalpojumu sniegšanas pārbaude
Pakalpojuma sniedzēji katru mēnesi Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamentam grāmatvedības sistēmā www.eriga.lv iesniedz rēķinus par iepriekšējā mēnesī faktiski paveiktajiem darbiem katram pakalpojumam atsevišķi, kā arī atbilstoši katra konkrētā spēkā esošā līgumā noteiktajām atskaitēm un pieņemšanas – nodošanas aktiem par paveikto darbu.
Rēķinos un atskaitēs minētie dati tiek pārbaudīti, veikti matemātiskie aprēķini, papildus tiek veikta iedzīvotāju apzvanīšana, lai pārbaudītu un precizētu informāciju par izsaukumiem (kopš vienotā zvanu centra 1201 izveides tas vairs nav nepieciešams).
Nepilnību un kļūdu gadījumos pakalpojuma sniedzēji tiek aicināti veikt skaidrojumus un nepieciešamības gadījumā arī labojumus. Šādos gadījumos rēķini tiek noraidīti un iesniegti no jauna.
Gadījumos, kad ir bijis izsaukums par lielu dzīvnieku skaitu, kas palikuši bez saimnieka, un izsaukums bijis no pašvaldības policijas, mēs sūtam pieprasījumu policijai, lai saņemtu apstiprinājumu šādam gadījumam.
Suņu un kaķu kontrolei, kā arī esošo vai jaunu īpašnieku meklēšanai ir izveidota mājas lapa www.ridzivnieki.lv, kur sadaļā – atrastie dzīvnieki – pakalpojuma sniedzēji ievada informāciju par katru noķerto dzīvnieku ar foto attēlu, kas tiek pārbaudīts, vai tas sakrīt ar iesniegtajām atskaitēm, tiek minēts datums, laiks, adrese, mikroshēmas numurs (ja tāds ir). Savukārt sadaļā – kā rīkoties – informācija iedzīvotājiem, lai pēc iespējas ātrāk atrastu savu nozaudēto mājdzīvnieku, kā arī zināt par rīcību, sastopot Rīgas valstpilsētas pašvaldības teritorijā negadījumā cietušu mājdzīvnieku.
Papildus jāatzīmē, ka, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto obligāto suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu, patversmei katru uzņemto suni 72 h laikā jāreģistrē Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, kas tiek pārbaudīts. Pakalpojuma sniedzēji iesniedz katru mēnesi Dzīvnieka kartītes (skatīt 2. pielikumu saitē zemāk) eksemplāru par darbībām un veiktajiem pakalpojumiem par katru noķerto vai patversmē uzņemto suni.
Dzīvnieka kartītes tiek pārbaudītas, tiek apkopotas, tiek pārbaudītas apmaksas un vēlāk tiek veikti zvani iedzīvotājiem ar atgādinājumiem veikt apmaksu, vēlāk tie izsūtītas arī brīdinājuma vēstules.
Savukārt, par kaķu reģistrāciju un apzīmēšanu ar mikroshēmu ir daudz izņēmumu, kad kaķis nav obligāti jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē LAD, piemēram, ja kaķis brīvi neuzturas ārpus sava īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas, tas ir bezsaimnieka kaķis, tas nav ievietots dzīvnieku patversmē.
- Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi”
- Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 19. punkts
- Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 478 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība””
- Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 412 “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām”
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, īstenojot klaiņojošu dzīvnieku populācijas kontroles programmu, piedāvā iedzīvotājiem zvanīt uz Rīgas valstpilsētas pašvaldības vienoto zvanu centru 80001201, lai sniegtu informāciju par negadījumos cietušiem suņiem un kaķiem, kā arī bez saimnieka palikušiem kaķiem un suņiem, par bojā gājušo dzīvnieku savākšanu no sabiedriskām vietām Rīgas valstpilsētas administratīvās teritorijas robežās. Informatīvais tālrunis darbojas 24/7 režīmā.
Informācija par negadījumos cietušiem suņiem un kaķiem, kā arī bez saimnieka palikušiem kaķiem un suņiem tiek nekavējoties izanalizēta un nodota dzīvnieku ķērājiem, kuri veic suņu un kaķu nogādāšanu uz dzīvnieku patversmi “Dzīvnieku pansija Ulubele”, ar kuru Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis pakalpojuma līgumu. Pēc dzīvnieka nogādāšanas dzīvnieku patversmēs Rīgas valstspilsētas pašvaldība apmaksā dzīvnieka 14 dienu uzturēšanu. Pēc 14 dienām dzīvnieki tiek atdoti atrastajiem īpašniekiem vai privātai patversmei, kura turpina meklēt tiem jaunas mājas. Neārstējami slimi dzīvnieki pēc sertificēta veterinārārsta slēdziena tiek eitanazēti.
Dzīvnieku patversme nodrošina:
- uzņemšanu un uzturēšanu, kā arī aprūpi atbilstoši labturības prasībām;
- esošo vai jaunu saimnieku meklēšanu;
- nodošanu adopcijai.
Infekciju slimību riska, un ierobežotās kapacitātes dēļ bezsaimnieka kaķi un kaķēni dzīvnieku patversmēs netiek pieņemti. Gadījumos par Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu un kaķu izmitināšanu un aprūpes sniegšanu dzīvnieku patversmē jāzvana uz 20203333. Pakalpojumu nodrošina biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”.
Lai suņu un kaķu īpašnieki varētu ātrāk atrast savus mājdzīvniekus, mājas lapā www.ridzivnieki.lv sadaļā – “Atrastie dzīvnieki” tiek ievietota aktuālā informācija par patversmē nonākušajiem kaķiem un suņiem, kas izķerti/paņemti Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās. Iedzīvotājs ierodoties pēc sava dzīvnieka saņem Dzīvnieka kartītes (skatīt 2. pielikumu saitē https://likumi.lv/ta/id/287964-par-pasvaldibas-nodevu-par-suna-turesanu-riga-un-suna-registracijas-kartibas-uzraudzibu-un-kontroli) eksemplāru par darbībām un veiktajiem pakalpojumiem ar noķerto vai patversmē uzņemto suni. Gadījumos, ja ir nepieciešama neatliekamās palīdzības sniegšana negadījumos cietušiem suņiem un kaķiem, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz Rīgas pašvaldības vienoto zvanu centra tālruni 80001201. Negadījumā cietušu dzīvnieku (suni, kaķi) uz stacionāru nogādā dzīvnieku ķērājs, ar kuru pašvaldībai noslēgts pakalpojuma līgums vai dienests (piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija, Valsts policija). Dzīvnieku uzņemšana stacionārā notiek septiņas dienas nedēļā no 08:00 līdz 00:00, bet laikā no 00:00 līdz 08:00 tikai pēc izsaukuma ārkārtas gadījumos (ceļu satiksmes negadījums). Stacionārā dzīvniekam tiek sniegta pirmā veterinārmedicīniskā palīdzība. Ja dzīvnieka veselības stāvoklis nav savienojams ar dzīvību, tam nodrošina eitanāziju dzīvnieka ciešanu atvieglošanai. Stacionārā, izmantojot pašvaldības finansējumu, dzīvnieks tiek turēts ne ilgāk kā 1 (vienu) diennakti.
Bojā gājušo bezsaimnieka mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku savākšanu no pilsētas sabiedriskajām vietām Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās nodrošina SIA “SIA 1960”.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības bezsaimnieka kaķu kontroles programma „noķer – sterilizē – atlaiž”
Lai samazinātu bezsaimnieka kaķu skaitu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īsteno bezsaimnieka kaķu kontroles programmu „noķer – sterilizē – atlaiž”. Pēc sertificēta veterinārārsta veiktās apskates slimie kaķi tiek eitanazēti, bet veselie sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un nogādāti atpakaļ dzīvesvietās.
Kas jādara, lai kaķus sterilizētu?
Pieteikt kaķus sterilizācijai var kā fiziska, tā juridiska persona. Personai jāaizpilda iesnieguma veidlapa, kas ir pieejama šeit. Pēc aizpildīšanas veidlapa jāiesniedz personīgi vai jānogādā pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā, Brīvības ielā 49/53, Rīgā, LV-1010, vai jānosūta uz e-pastu dmv@riga.lv. Kaķu sterilizācija tiek veikta iesniegumu saņemšanas secībā. Ārpus kārtas tiek apkalpotas valsts un pašvaldības iestādes.
Negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāzija
Negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku (suņu, kaķu, putnu) eitanāzija ietver bezmaksas pakalpojumu iedzīvotājiem, kas nogādājuši cietušu dzīvnieku (suni, kaķi, putnu) Rīgas pilsētas veterinārajās klīnikās:
Pakalpojuma sniedzējs | Pakalpojuma sniedzēja adrese, tālrunis | Darba laiks |
Zemgales priekšpilsēta SIA „Fel-Can” |
Codes iela 3A, t.67436060, 29255069 |
I-VII 10.00-…(pēc pieraksta) |
Latgales priekšpilsēta SIA „Dr.Beinerts” |
Ģertrūdes iela 101, t. 67288539 |
I-VII 24h |
Par suņa turēšanas nodevu
Suņa īpašniekam, sunim sasniedzot 6 mēnešu vecumu, katru gadu līdz 1. martam ir jāmaksā ikgadējā suņa turēšanas nodeva. Suņa turēšanas nodeva ir 10,00 euro.
No suņa turēšanas nodevas ir atbrīvotas:
- personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti
- personas ar 3.grupas redzes vai dzirdes invaliditāti
- valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi
Suņa turēšanas nodeva 50% apmērā ir maksājama:
- par suni, kura reģistrēts īpašnieks ir pensionārs;
- par sterilizētu suni.
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- Reģ. Nr.: LV90011524360
- Konta numurs: LV89RIKO0023300000000
- Banka: Luminor Bank AS Latvijas filiāle
- Kods: RIKOLV2X
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- Reģ. Nr.: LV90011524360
- Konta numurs: LV74UNLA0023300000000
- Banka: AS “SEB banka”
- Kods: UNLALV2X
Veicot maksājumu, ir norādāms suņa īpašnieka uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs un suņa identitātes numurs, kas norādīts sunim implantētajā mikroshēmā.
Rīgas pilsētas maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju dzīvnieku sterilizācija un eitanāzija
Rīgas valstspilsētas pašvaldības jau vairākus gadus rīko Rīgas pilsētas maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem piederošo suņu un kaķu sterilizācijas un eitanāzijas akciju, nodrošinot bezmaksas pakalpojumu Rīgas pilsētas veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietās.
Īpaši nosacījumi:
- katrs iedzīvotājs drīkst piegādāt ne vairāk kā 2 dzīvniekus.
Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:
- Izziņa no Rīgas sociāla dienesta par atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam.
Maznodrošināto iedzīvotāju dzīvnieku sterilizāciju un eitanāziju, bezsaimnieka kaķu sterilizāciju un negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāziju nodrošina sekojošas veterinārās klīnikas:
Pakalpojuma sniedzējs | Pakalpojuma sniedzēja adrese, tālrunis | Darba laiks |
SIA „Fel-Can” | Codes iela 3A, t.67436060, 29255069 |
I-VII 10.00-…(pēc pieraksta) |
SIA „Dr.Beinerts” | Ģertrūdes iela 101, t. 67288539 |
I-VII 24h |
Pakalpojums tiks nodrošināts gadam paredzētā finansējuma ietvaros.
Savvaļas dzīvnieki – kā rīkoties
Par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāji aicināti zvanīt uz Rīgas pašvaldības vienoto zvanu centra tālruni 80001201.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam ir noslēgts līgums ar SIA “Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv” par pirmās veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušam savvaļas dzīvniekam Rīgā. Pakalpojuma sniedzējs organizē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpi, diennakts režīmā, nodrošinot:
- sertificēta veterinārārsta izbraukšanu uz notikuma vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2 (divu) stundu laikā;
- dzīvnieka apskati;
- imobilizējošā līdzekļa dozēšanu dzīvnieka neitralizēšanai;
- pirmās veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu dzīvniekam;
- savvaļas dzīvnieka eitanāziju.
Par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nav uzskatāms putna mazulis, kas mācās lidot, vai kas ir izkritis, vai izmests no ligzdas šī paša iemesla dēļ, un nav traumēts.
Atbilstoši veterinārārstu viedoklim, ja putnam ir spārna lūzums, putns vairs nekad nevarēs lidot vai labākajā gadījumā tas spēs pacelties un paplanēt, jo vietā, kur veidojas saaugums, spārns būs smagāks, bieži vien tas nokarājas. Tas nozīmē, ka saārstētais putns agrāk vai vēlāk kļūs par barību kādam citam dzīvniekam. Mēs iesakām putnu iemidzināt.
Mājokļu un vides departaments aicina iedzīvotājus iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavoto informāciju.
Kad palīdzēt? – Neizdzēs Dzīvību
Palīdzība nepieciešama tikai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem, un dzīvnieku VAR uzskatīt par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu, ja:
- dzīvniekam ir redzami ievainojumi;
- dzīvnieks ir iesprostots (iekritis bedrē, iesprūdis žogā, iekļuvis ēkā, sapinies, ielūzis ledū u.tml.);
- ir skaidri zināms, ka dzīvnieka mazulim nav vecāku.
To, ka dzīvnieka mazulis ir palicis bez vecākiem, nedrīkst balstīt uz pieņēmumu. Dzīvnieku mazuli var uzskatīt par palikušu bez vecākiem tikai gadījumā, ja ir pierādījumi par dzīvnieka vecāku nāvi vai ievainojumu, kurš traucētu tam turpināt rūpēties par savu mazuli (vai mazuļiem).
Dzīvnieks NAV uzskatāms par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu gadījumā, ja:
- dzīvniekam ir netipiska uzvedība, taču tam nav redzamu ievainojumu;
- ir aizdomas par to, ka dzīvniekam ir kāda infekcijas slimība;
- dzīvnieks uzturas apdzīvotā vietā – daudzi dzīvnieki, piemēram, lapsas, stirnas, eži plašās urbanizācijas rezultātā ir pielāgojušies dzīvei pilsētā;
- dzīvnieka mazulis izskatās bezpalīdzīgs, taču nekas neliecina par to, ka dzīvnieks būtu zaudējis vecākus. Piemēram, stirnēnam un zaķa mazulim, kas atstāti vienatnē, cilvēku palīdzība nav vajadzīga.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112 jāzvana:
- ja dzīvnieks ir iesprūdis, sapinies, iesprostots, iekritis, ielūzis un pats nespēj atsvabināties vai izkļūst no sprosta;
- ja pilsētvidē manīti netipiski/neiederīgi lielie dzīvnieki – vilks, lācis, mežacūka, staltbriedis, alnis, stirna.
Pašvaldībai jāzvana:
- ja dzīvnieks ir savainots un tam nepieciešama palīdzība;
Pārtikas un veterinārajam dienestam jāzvana, ja manītas:
- beigtas mežacūkas;
- vienkopus lielāks skaits jebkuru citu dzīvnieku, putnu, zivju.
Par atrastiem notriektiem, ievainotiem un kritušiem medījamajiem dzīvniekiem ikviens var ziņot Valsts meža dienestam (turpmāk – VMD), izmantojot Latvijā radīto bezmaksas mobilo lietotni “Mednis”. Šī lietotne ir savienota ar VMD informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs”. VMD saņemto informāciju izvērtē, apstrādā un reģistrē faktu par bojā gājušo dzīvnieku, kā arī pieņem lēmumu par tālāko rīcību ar to. VMD norāda, ka paziņošana par notriektu dzīvnieku lietotnē “Mednis” nenozīmē paziņošanu Valsts policijai par notikušu ceļu satiksmes negadījumu. Arī šajā gadījumā notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst. Par savvaļas medījamiem dzīvniekiem iedzīvotāji aicināti ziņot Valsts meža dienestam. Kontakttālrunis 67226600. Lietotne “Mednis” bez maksas pieejama gan “Android”, gan “Apple iOS” ierīcēm. Lai paziņotu par notriektu vai kritušu dzīvnieku, lietotnē jāatver sadaļa “Novērojumi”, tālāk jāizvēlas veids “Bojā gājis”, jāatzīmē dzīvnieka suga un cita norādītā informācija. Tāpat nepieciešams augšupielādēt bojā gājušā dzīvnieka fotoattēlu. Jāņem vērā, ka par bojā gājušo dzīvnieku jāziņo, atrodoties tieši notikuma vietā, jo lietotne automātiski nolasa ierīces atrašanās vietas koordinātes. Tādēļ mobilajā ierīcē jābūt iespējotai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai.
Ja uz ceļa notriektais dzīvnieks traucē satiksmes drošībai, to, ja ir iespējams, novāc no ceļa braucamās daļas, taču tas nav noteikts kā pienākums. Galvenais šādā situācijā ir nepakļaut briesmām pašam sevi.
Ja ir aizdomas, ka atrastais dzīvnieks nobeidzies no infekcijas slimības, par to nekavējoties jāziņo gan VMD, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība “Drauga spārns” sniedz palīdzību bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas putniem, konsultējot un nodrošinot medicīnisko aprūpi un rehabilitāciju. Kontakttālrunis 29420665.
Roņi liedagā – kā rīkoties
Katru pavasari Latvijas piekrastē sastopami roņa mazuļi, kuri izlīduši no ūdens, lai liedagā sauļotos un atpūstos. Šādās situācijās tie ir ļoti neaizsargāti un pakļauti dažādiem riskiem, no kuriem būtiskākais – dzīvniekus traucē un sakož savā vaļā palaisti suņi.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments un Dabas aizsardzības pārvalde aicina, pastaigājoties liedagā, suni turēt pavadā.
Plašāka informācija par to, kā rīkoties, sastopot pludmalē roni, pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē: Plašāka informācija un biežāk uzdotie jautājumi (daba.gov.lv)