Personu reģistri

Vēršam uzmanību, ka tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā tiek atzītas tikai tām personām, kuru faktiskā un tiesiskā situācija atbilst visiem normatīvajos tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem.

Palīdzības saņemšanai reģistrē :

1. maznodrošinātas personas ar nosacījumu, ka:

1.1. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu;

1.2. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta pirmo daļu, 28.4panta otro daļu;

1.3. tā ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu;

1.4. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

1.5. tā ir persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē Rīgā tādu dzīvojamo telpu, kurā nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai pienākas saskaņā ar saistošo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu;

1.6. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā;

1.7. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kurai pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

1.8. tā ir persona, kura pastāvīgi dzīvo sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē un kura nevar atgriezties agrāk lietotajā dzīvojamā telpā Rīgā, ja sniegts Sociālā dienesta atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

1.9. tā bijusi bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš dzīvo grupu dzīvoklī un pirms ievietošanas tajā bija reģistrēts palīdzības saņemšanai, ja sniegts Sociālā dienesta atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

1.10. tā ir persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti, pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē vai lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kurā bērns ar invaliditāti nav nodrošināts ar atsevišķu istabu.

2. pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura ir denacionalizētās mājas īrnieks ar noteiktiem ienākumiem 1, tai skaitā ja šī persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otro daļu, 28.2panta pirmo daļu.

3. personu, kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā, īrē vai lieto savā vai ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā.

4. politiski represētu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā.

Palīdzības saņemšanai reģistrē personas:

1. kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

1.1. maznodrošinātas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti, maznodrošinātas ģimenes, kuras audzina nepilngadīgu bērnu;

1.2. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar noteiktiem ienākumiem;

1.3. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem 2.

2. kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, parādiem un ja tās ir maznodrošinātas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti, maznodrošinātas ģimenes, kuras audzina nepilngadīgu bērnu.

3. kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

3.1. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar noteiktiem ienākumiem;

3.2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

3.3. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

4.kuras tiek izliktas no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša dzīvokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ja tās ir ievietojušās minētajā dzīvojamā telpā līdz prasības celšanai, kā arī to dzīvesvieta pēdējos piecus gadus deklarēta Rīgā un tās ir:

4.1 maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns;

4.2. maznodrošinātas atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas vai atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti.

Palīdzības saņemšanai reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Palīdzības saņemšanai reģistrē personas, kuras ieniegušas notariālā kārtībā apliecinātu priekšlīgumu par izvēlēto pirkuma, īres vai nomas objektu, ja tā ir:

1. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2, 28.4, 28.5 pantā paredzētajos gadījumos;

2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

3. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

Palīdzības saņemšanai reģistrē:

1. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2, 28.4, 28.5 pantā paredzētajos gadījumos;

2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

3. denacionalizēto māju īrnieki, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

Palīdzības saņemšanai reģistrē maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas un kuras nevar atgriezties iepriekš lietotajā dzīvojamā telpā .

Palīdzības saņemšanai reģistrē maznodrošinātas ģimenes, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērnu, ja tās pēdējos piecus gadus deklarējušas savu dzīvesvietu Rīgā un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1. īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, bet ne lielāku kā divistabu dzīvokli vai ne vairāk kā divas istabas, vai arī tādas dzīvojamās telpas, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām, kuras vecākas par septiņiem gadiem (izņemot laulātos);

2 .īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

3. lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli, kurā deklarēta dzīvesvieta un kuru pēc palīdzības saņemšanas piekrīt atsavināt pašvaldībai.

Palīdzības saņemšanai reģistrē:

1. repatriantus;

2. maznodrošinātas politiski represētas personas un politiski represētas personas, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;

3. personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;

4. maznodrošinātas personas ar sevišķiem nopelniem, ar nosacījumu, ka vismaz piecus gadus dzīvesvietu deklarējušas Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

5. personas ar sevišķiem nopelniem, kas ir denacionalizēto māju īrnieki.

Palīdzības saņemšanai reģistrē:

1. personas ar noteiktiem ienākumiem un politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki, ar kuriem noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos;

2. personas, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu un Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par iedzīvotaju izvietošanu vai Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta dzīvojamo telpu apsekošanas komisija sastādījusi aktu ar atzinumu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu.

Palīdzības saņemšanai reģistrē personas, kuras:

1. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām pret mazāku šāda tipa dzīvojamo telpu (izņemot vienu istabu) vai arī veselības stāvokļa dēļ nepieciešma dzīvojamā telpa zemākā stāvā;

2. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (atsevišķu dzīvokli, sociālo dzīvokli, sociālo dzīvojamo telpu) pret mazāku dzīvojamo telpu (izņemot vienistabas dzīvokli), pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā;

3. veselības stāvokļa dēļ vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli pret servisa dzīvokli;

4. īrē servisa dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats,

5. īrē sociālo dzīvokli pēc nepilngadīgas personas (personu) iekļaušanas īres līgumā, – apmaiņai pret līdzvērtīgu sociālo dzīvojamo telpu;

6. īrē servisa dzīvokli un kurām palielinājies ģimenes locekļu skaits – apmaiņai pret lielāku servisa dzīvokli;

7. īrē sociālo dzīvojamo telpu ar ērtībām vai sociālo dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats;

8. īrē sociālo dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ja ir samazinājies ģimenes locekļu skaits;

9. īrē sociālo dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats, turklāt persona bija reģistrēta 7.reģistrā.

Reģistrā reģistrētas personas, kuras palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrētas līdz 20.07.2010.

Personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, tiek reģistrētas palīdzības reģistros atbilstoši izvēlētajam palīdzības veidam.

Jūsu kārtas numurs dzīvokļu reģistrā

Uzzināt savu kārtas numuru attiecīgajā dzīvokļu reģistrā varat portālā www.eriga.lv sadaļā Rīgas pašvaldības Dzīvokļu rindu reģistrs. Ievadot pieprasīto informāciju (reģistra numuru, vārdu, uzvārdu), parādīsies šifrēta informācija par visām attiecīgajā reģistrā reģistrētajām personām ar tādiem pašiem iniciāļiem kā Jums. Savu kārtas numuru attiecīgā reģistrā varat atrast pēc divām pazīmēm: lietas numura vai reģistrācijas datuma, piemēram, lietas numurs ir 2009-638, reģistrācijas datums 1. reģistrā – 05.09.2014.

Reģistrēto personu pienākumi

Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums ir viena mēneša laikā pēc Sociālā dienesta izziņas termiņa beigām atkārtoti deklarēt ienākumus un savu materiālo stāvokli. Palīdzības reģistrā reģistrētām personām Departamentā ir jāiesniedz:

  • īres līguma kopija, ja veikti īres līguma grozījumi vai noslēgts jauns īres līgums;
  • dokumentu kopijas par izmaiņām ģimenes sastāvā;
  • informācija par personas faktisko un deklarēto dzīvesvietu, tālruņa numurs, ja tas mainījies vai iepriekš nav norādīts;
  • informācija, ja iegādāts nekustamais īpašums.

Iesniedzot dokumentu kopijas jāuzrāda oriģināli. Personām ar invaliditāti papildus jāiesniedz lēmuma par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopija.

Īres līgumu pagarināšana

Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz diviem gadiem. Īrniekam ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda īres līguma nosacījumus. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņš tiek pagarināts ik pa sešiem mēnešiem, ja persona pilda īres līguma nosacījumus. Īrnieka iesniegums īres līguma pagarināšanai jāiesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā Brīvības ielā 49/53, 501. vai 503. kabinetā. Papildus jāiesniedz apsaimniekotāja izsniegta izziņa, ka nav īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parāda. Parāda gadījumā – vienošanās par parāda nomaksu.