Saimnieciskās darbības veidi
Ja fiziskā persona izīrē dzīvokli, likumā par “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzētas divi veidi, kā tiek veikta šī saimnieciskā darbība un līdz ar to divas nodokļa nomaksas iespējas:
-
- var reģistrēties par saimnieciskās darbība veicēju, saņemot reģistrācijas apliecību. Šajā gadījumā pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā;
- dzīvokļa izīrētājs var nereģistrēt saimniecisko darbību tikai rakstveidā jānoslēdz īres līgums. Piecu dienu laikā pēc īres līguma noslēgšanas izīrētājam jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ka tiek veikta šāda saimnieciskā darbība, kas netiks reģistrēta – attiecīgi nebūs arī saimnieciskās darbības veicēja apliecības.
Nodokļu likmes un nosacījumi
Nodokļa likmes un nosacījumi arī ir atšķirīgi.
Reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji
Reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem iespējama fiksētā un standartlikme.
Fiksēto nodokli ieteicams tādiem izīrētājiem, kam ieņēmumi ir nelieli – līdz 14 000 eiro gadā. Tad šī nodokļa likme ir maza – tikai 5%.
Ja ienākumi no izīrēšanas taksācijas gadā pārsniedz 14 000 eiro, tad fiksētā nodokļa likme ir 12%, proti, par pārsniegto summu ir jāpiemaksā 7%.
Saimnieciskās darbības veicējam, kas maksā fiksēto nodokli, ir jāuzskaita visi ieņēmumi, kā arī jāmaksā nodokļa avanss – 36 eiro. Ja mēnesī ieņēmumi pārsniedz 940 eiro, ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Ja kā saimnieciskās darbības veicējs reģistrējusies fiziskā persona neizvēlas fiksēto nodokli, no ienākuma jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa standartlikme – 24%. Izīrētājs šajā gadījumā uzskaita visus ieņēmumus un izdevumus, un ar 24% likmi tiks aplikts ienākums (ieņēmumu un izdevumu starpība).
Ja saimnieciskās darbības veicējs darbojas šajā (parastajā) režīmā, jāmaksā arī nodokļa avanss, taču tā apmērs nav fiksēts, bet to nosaka atkarībā no iepriekšējā gada rezultātiem vai no prognozētajiem ienākumiem. Šim saimnieciskās darbības veicējam jāmaksā arī VSAOI, ja mēnesī ienākumi (ieņēmumi mīnus izdevumi) pārsniedz 285 eiro.
Ja saimniecisko darbību nereģistrē, izīrētājs paziņo VID par īres līgumu un maksā 10% nodokli.
Šo iespēju un tās priekšrocības var salīdzinoši izvērtēt tie izīrētāji, kam ienākumi gadā ir lielāki par 14 000 eiro. Nodoklis šajā gadījumā ir jāmaksā no visiem ieņēmumiem. Ja VID paziņo par īres līgumu (bet saimniecisko darbību nereģistrē), nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt saimnieciskās darbības izdevumus. Vienīgais izņēmums ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko pirms aplikšanas ar 10% nodokli var atskaitīt no ieņēmumiem.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 12.daļa (saskaņā ar kuru nodokļu maksātājs var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs) noteic, ka saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju.
Tādējādi nekustamā īpašuma izīrētāja nodokļa maksas iespējas ir:
- reģistrēt saimniecisko darbību un maksāt fiksēto 5% likmi vai IIN standartlikmi 24%;
- nereģistrēt saimniecisko darbību, bet iesniegt VID īres līgumu un maksāt 10%.
Gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan tiem izīrētājiem, kas pieteikuši VID tikai īres līgumu, ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Par taksācijas gadu (par pagājušo) deklarācija obligāti jāiesniedz ikgadu no 1.marta līdz 1.jūnijam. Visērtāk deklarāciju ir iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Izvēloties piemērotāko nodokļa režīmu, jāievēro, kādus attaisnotos izdevumus var ietvert deklarācijā katrā no izraudzītajiem nodokļa veidiem.
Saimnieciskās darbības veicējs, kurš maksā fiksēto nodokli, nepiemēro ne neapliekamo minimum un atvieglojumus, ne attiasnotos izdevumus par izglītību un medicīnas pakalpojumiem.
Saimnieciskās darbības veicējs, kurš darbojas parastajā režīmā, var piemērot visus atvieglojumus.
