Atkritumu apsaimniekošana

Liela izmēra atkritumu apsaimniekošana

Liela izmēra atkritumi ir atkritumi, kuri sava lielā izmēra dēļ neietilpst atkritumu konteinerā, bet nav bīstami videi. Šādus atkritumus nedrīkst ievietot sadzīves atkritumu konteinerā!

Liela izmēra atkritumi ir:

• Mēbeles – galdi, krēsli, gultas, dīvāni, skapji, visa veida kumodes un plaukti, tostarp matrači
• Gaismekļi, lustras (bez stiklojuma un spuldzēm)
• Durvis un koka/plastikāta logi (bez stiklojuma)
• Grīdas segums – lamināts, parkets, jebkāda veida paklāji
• Metāla sadzīves priekšmeti – bērnu rati, durvju slēdzenes, virtuves katli un pannas, spaiņi u.tml.

Savukārt stikls, stikla sadzīves priekšmeti (spuldzes, trauki, logu stikli, spoguļstikli, foto rāmju stikli un citi asi un plīstoši priekšmeti) jāizmet pie nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Arī nolietota elektrotehnika, automašīnu riepas, būvniecības atkritumi, tai skaitā santehnika (pods, izlietne), nav klasificējami kā liela izmēra atkritumi (skat. atbilstošo sadaļu par šāda veida atkritumu apsaimniekošanu).

❗Pie liela izmēra atkritumiem kategoriski aizliegts likt bīstamus atkritumus – lakas un krāsu bundžas, spuldzes, un atkritumus, kas ir ugunsnedroši vai sprādzienbīstami.

Individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem jāsazinās ar atkritumu apsaimniekotāju, kas apkalpo attiecīgo zonu (https://mvd.riga.lv/atkritumu-apsaimniekosanas-zonas/), lai vienotos par liela izmēra atkritumu izvešanu.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem (dzīvojamo māju apsaimniekotājiem) ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par liela izmēra atkritumu savākšanas un izvešanas biežumu un laiku, informējot par to iedzīvotājus. Ja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, klients atkritumus novieto to savākšanas vietā īsi pirms noteiktā savākšanas laika tādā veidā, kā to noteicis atkritumu apsaimniekotājs.

Ja dzīvojamo māju apsaimniekotāja līgums ar atkritumu apsaimniekotāju neparedz regulāru liela izmēra atkritumu izvešanu, tad iedzīvotājam jāsazinās ar savu mājas apsaimniekotāju un jāpiesaka liela izmēra atkritumu izvešana. Nama apsaimniekotājs informē iedzīvotāju par liela izmēra atkritumu izvešanas laiku, kas saskaņots ar atkritumu apsaimniekotāju un par  vietu, kur novietot izvedamos liela izmēra atkritumus. Atkritumu apsaimniekotājs rēķinu par liela izmēra atkritumu izvešanu nosūta namu apsaimniekotājam.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājs SIA Clean R un SIA Eco Baltia vide apkalpotajās atkritumu zonās (https://mvd.riga.lv/atkritumu-apsaimniekosanas-zonas/) var individuāli pieteikt atkritumu apsaimniekotājam, piemēram, izvest tikai savu dīvānu no dzīvokļa vienojoties par precīzu laiku un vietu, kur tas tiks novietots izvešanai. Atkritumu apsaimniekotājs pēc sava cenrāža nosaka summu, ko iedzīvotājs par saviem liela izmēra atkritumiem maksās.

Maksa par 1 m³ liela izmēra atkritumu izvešanu ir tāda pati kā maksa par 1 m³ nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu.

Liela izmēra atkritumus iedzīvotāji var nogādāt uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem arī individuāli. Pieņemšanas vietu karte: https://www.atkritumi.lv/lv/karte/lielgabarita/

❗Nedrīkst pieļaut liela izmēra atkritumu uzkrāšanos tam neparedzētās vietās, tajā skaitā pie atkritumu konteineriem!

Nama apsaimniekotāja pienākums ir sekot līdzi, lai pie atkritumu konteineriem neuzkrājas liela izmēra atkritumi, bet ja tas to nedara, tad iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt namu apsaimniekotāja rīcību, lai nodrošinātu liela izmēra atkritumu savlaicīgu izvešanu.

Atkritumu apsaimniekotāju sniegtā informācija par liela izmēra atkritumu apsaimniekošanu:

https://lautusvide.lv/lv/pakalpojumi/lielgabarita-atkritumi/

Šodien vairs nepietiek tikai ar plastmasas, papīra un kartona, metāla, stikla un cita iepakojuma šķirošanu. Ņemot vērā, ka no sadzīves atkritumiem gandrīz puse ir bioloģiski noārdāmi, ļoti svarīgi ir arī šos atkritumus savākt atsevišķi un dot tiem “otru dzīvi”.

Jau šobrīd Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus (BNA).

Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja kompostēt BNA savā teritorijā vai vienoties ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju par speciālo konteineru uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu izvešanas regularitāti. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem BNA apsaimniekošanu organizē namu apsaimniekotājs, kurš ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju vienojas par speciālo konteinera uzstādīšanu un BNA izvešanu ar noteiktu regularitāti.

Kopš 23.02.2024. bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšana ir atļauta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos, ja tiek ievērotas Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” prasības.

🍃♻️ Ieteikumi bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv)

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.¹ pants, atbilstoši kuram bioloģiski norādāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa tiek noteikta 60% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.

BNA dalītā vākšana ir izdevīga, jo izvešanas maksa 1m³ ir zemāka nekā sadzīves nešķirotajiem atkritumiem:

Kompostējot BNA savā privātajā teritorijā, par to nav jāmaksā vispār.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” iedzīvotājiem, kas piedalās atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir iespēja divreiz samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu.

Lai dalīti savāktie BNA būtu pārstrādājami jaunajās atkritumu poligona “Getliņi” iekārtās un tiktu pārvērsti par kvalitatīvu kompostu, ļoti svarīgi šos atkritumus šķirot pareizi. BNA uzkrāšanai iedzīvotāji mājās var izmantot tvertnes ar stingri noslēdzamu vāku, vai arī uzkrāt atkritumus maisiņā, kuru pēc BNA izbēršanas speciālajā konteinerā jāizmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā.

Bioatkritumus drīkst izmest bioatkritumu konteinerā arī ievietotus papīra maisiņos (nebalināts, nelaminēts/neglancēts papīrs, bez plastmasas lodziņiem, rokturiem u.c. citu materiālu detaļām) vai bioloģiski noārdāmās plastmasas maisos, kuri ir piemēroti kompostēšanai un kuriem ir atbilstošs marķējums, piemēram:

Atkritumu šķirošanas ceļvedis par šķirošanu Rīgā pieejami šeit: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv).

BNA konteineros nav ievietojami:

• mežsaimniecības atlikumi, celmi, koku stumbri, lieli zari;
• tūju skujas un zari;
• lauksaimniecības atlikumi, siens, salmi;
• augsne, kūdra, smilts, grunts, pelni, akmeņi;
• kūtsmēsli;
• notekūdeņu dūņas;
• dabiskie tekstilizstrādājumi;
• papīrs, kartons;
• bioplastmasas izstrādājumi;
• vienreizējās lietošanas trauki, kafijas krūzītes, iepakojuma materiāli ēdiena līdzņemšanai (t.sk. no papīra un/vai bioplastmasas);
• koka iepakojums, koka vienreizējās lietošanas trauki (t.sk. bambusa), apstrādāta koksne (zāģmateriāli, izstrādājumi no koksnes – mēbeles, skaidu plates u.tml., impregnēta, krāsota vai piesūcināta koksne);
• pārtika, augļi un dārzeņi maisiņos, plastmasas iepakojumos, tetrapakās, alumīnija bundžās un citos iepakojumos.

BNA konteineros drīkst ievietot:

Dārzu un parku atkritumi, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:

• lapas;
• bojāti augļi un dārzeņi;
• nelieli zari (gari zari jāsalauž);
• grieztas krūmu atvases (izņemot tūjas);
• zāle;
• veci augi (gari augi jāsalauž);
• u.c. līdzīgi atkritumi.

Pārtikas un virtuves atkritumi:

• Augu izcelsmes
  • augļi, dārzeņi, to mizas, kauliņi;
  • graudaugi, to produkti;
  • kafijas, tējas biezumi (tēja maisiņos un kafijas filtri jāmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā);
  • augu izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
  • u.c. līdzīgi atkritumi
• Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no mājsaimniecībām, kuru izmērs nepārsniedz 80 mm:
  • gaļas produkti, to atlikumi, t.sk. kauli;
  • piena produkti;
  • zivis, to atlikumi, jūras produkti;
  • olu čaumalas;
  • dzīvnieku izcelsmes gatavās pārtikas atlikumi;
  • u.c. līdzīgi atkritumi.

Par iespējām dalīti vākt BNA un papildus informācijai aicinām interesēties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja vai sazināties ar Rīgas valstspilstētas pašvadības Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 67474700 vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.

Papildus informācija mājas lapā https://skirobio.lv/

Savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus atkritumu apsaimniekotāji nogādā uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apglabāšanas poligonu SIA „Getliņi EKO”.. Getliņu poligons rūpējas par videi drošu atkritumu apsaimniekošanu Rīgas reģionā. Nepārstrādājamie atkritumi tiek noglabāti videi drošās noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās neiekļūst ne gaiss, ne lietus ūdens. Poligona gāze, kas veidojas šūnās, tiek aizvadīta uz Getliņu energobloku, sadedzināta un pārvērsta elektriskajā enerģijā un siltumenerģijā, bet visi notekūdeņi tiek savākti un attīrīti. Tādējādi atkritumu ietekme uz vidi tiek samazināta līdz minumam.

Ja privātmāju iedzīvotāji vēlas savā mājsaimniecībā šķirot atkritumus, tad jāvēršas pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstāda nepieciešamo šķirotajiem atkritumiem paredzēto konteineru.

Savukārt, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā. Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp Rīgas valstspilstētas pašvadības un atkritumu apsaimniekotājiem, šķiroto atkritumu izvešana un konteineru uzstādīšana plastmasas, kartona/papīra, stikla un metāla iepakojumam) ir bez maksas.

Informējam, ka saskaņā ar Rīgas domes 29.11.2019. saistošo noteikumu Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” 17.4. punktu ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā un izmantot tai paredzētos konteinerus, savukārt 25.6.1 un 25.6.2 punkts nosaka prasību izvietot konteinerus vieglajam iepakojumam pie mājām, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi un konteinerus stiklam pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi. Kā arī 25.8. punkts paredz, ka  nama apsaimniekotāja pienākums ir būt atbildīgam par tā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu savākšanas, atkritumu dalītās vākšanas organizēšanu, informējot un brīdinot atkritumu radītājus par pieejamo pakalpojumu, kā arī regulāri (ne retāk kā divas reizes gadā) informējot iedzīvotājus par to, kā pareizi veicama atkritumu dalīta vākšana un apsaimniekošana.

Atkritumu šķirošanas ceļvedis  par šķirošanu Rīgā pieejami šeit: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv)

Sadzīves bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos jānodod sadzīvē radītie bīstamie atkritumi (to nodošana ir bez maksas):

• eļļas;
• eļļas filtri;
• laku un krāsu atkritumi;
• dzīvsudraba atkritumi;
• luminiscētās spuldzes;
• organiskie šķīdinātāji;
• neizlietoti ārstnieciskie preparāti;
• ķimikālijas;
• izlietotas baterijas;
• printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
• piesārņotā tara.

Atkritumu apsaimniekotājs SIA “Eco Baltia vide” piedāvā savākt un bezmaksas izvest nolietotās un nederīgās elektrotehnikas iekārtas (no visām Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonām), iepriekš iedzīvotājam pašam par šo pakalpojumu sazinoties ar uzņēmumu.
Vairāk par nolietotās elektrotehnikas savākšanu var uzzināt SIA “Eco Baltia vide” mājas lapā: Nolietotās elektrotehnikas savākšana.

Iedzīvotājiem ir dota iespēja nolietoto elektroniku novietot speciālos konteineros pie tirdzniecības centriem: MOLS, ALFA, SPICE.

Aptiekās jānodod mājsaimniecībā radītie farmaceitiskie atkritumi (to nodošana ir bez maksas):

• zāles, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuras netiek lietotas;
• aerosolu iesaiņojumi;
• asie priekšmeti (šļirces, adatas, skalpeļi) u.c.;
• dzīvsudraba termometri.

• Ķīšezera iela 31, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Šampētera iela 180,  Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Gunāra Astras iela 7, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Emmas iela 45, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• Kaudzīšu iela 57, Rumbula, SIA “Getliņi EKO ” sadzīves atkritumu poligons – atkritumu savākšanas laukums, darba dienās no 7:00 līdz 17:00
• Buļļu iela 72A, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00
• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukums, Vietalvas ielā 5, Rīga, darba dienās un sestdienās no 10:00 līdz 19:00
• Mūkusalas iela 78, Rīga, AS ‘’ VIADA Baltija ‘’ degvielas uzpildes stacijas teritorijā, darba dienās no 9:00 līdz 17:00

Bezmaksas riepu nodošana:

• 4 vieglā auto riepas (komplekts) var nodot bez maksas SIA “Clean R” šķirošanas laukumos (Vietalvas iela 5 un Spilves iela 8e), tikai līdzi ir jāņem automašīnas tehniskā pase. Riepām ir jābūt bez diskiem;
• Autoservisā, riepu nomaiņas laikā;
• Riepas bez maksas var nodot arī iegādājoties jaunas riepas tirdzniecības vietās, kur darbojas “Riepa ar rītdienu” vairāk informācijas: LRAA (riepaarritdienu.lv).

Riepu nodošana par maksu:

• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukumā, Vietalvas ielā 5, Rīgā, darba laiks:
  P: 08.00 – 17.00
  O: 08.00 – 17.00
  T: 08.00 – 17.00
  C: 10.00 – 19.00
  Pk: 08.00 – 17.00
  S: 10.00 – 16.00
  Sv: Slēgts
• SIA “CleanR” atkritumu šķirošanas laukumā, Spilves ielā 8e, Rīgā, darba laiks:
  P: 10.00 – 17.00
  O: 08.00 – 17.00
  T: 10.00 – 19.00
  C: 10.00 – 17.00
  Pk: 10.00 – 17.00
  S: 10.00 – 15.00
  Sv: Slēgts
• Tvaika ielā 39
• Radžu ielā 18
• Getliņu ielā 5

Kāpēc pieaug atkritumu apsaimniekošanas izmaksas?

Tarifu kāpums saistīts ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. Apglabāt atkritumus poligonā ir dārgi. Aug un turpinās pieaugt Dabas resursu nodoklis. Vietas poligonā atkritumu apglabāšanai kļūst aizvien mazāk, bet vides prasības – aizvien stingrākas. Par atkritumu noglabāšanu būs jāmaksā arvien vairāk visā pasaulē, ne tikai Latvijā.

Izmaksas aug arī tādēļ, ka poligona SIA “Getliņi EKO” apglabāšanas šūnas piepildās, kā arī bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apsaimniekoti jaunajā pārstrādes kompleksā. Tajā veiktais process atbilst ES normām, bet tā izveidošanai un uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi.

Kā veidojas atkritumu apsaimniekošanas tarifs?

Samaksa par sadzīves nešķiroto un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu veidojas no divām daļām:

• maksa, ko saņem atkritumu poligons (Getliņi EKO). Atkritumu poligona maksa, savukārt, veidojas no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām poligonā un dabas resursu nodokļa,
• maksa, ko saņem atkritumu apsaimniekotājs (Clean R, Eco Baltia Vide un Lautus Vide) par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Tarifu, ko saņem iedzīvotāji, ietekmē arī koeficients. Cilvēki izvešanas brīdī maksā par apjomu, bet atkritumu apsaimniekotājs atkritumu poligonā maksā par ievesto atkritumu svaru. Lai atkritumu apjomu pārvērstu svarā, atkritumu apsaimniekotājs nosaka koeficientu – viena kubikmetra atkritumu pieņemto svaru.

Sadzīves nešķirotie atkritumi tiek regulāri svērti, lai pārliecinātos par šī koeficienta atbilstību realitātei un to pielāgotu. Sadzīves nešķirotie atkritumi ir vieglāki, bioloģiski noārdāmie atkritumi – smagāki.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju izmaksas par atkritumu izvešanu ietekmē arī dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaits.

Kā atkritumu poligons var tik vienkārši paaugstināt atkritumu apglabāšanas tarifu?

Atkritumu poligons nevar tā vienkārši paaugstināt sadzīves nešķiroto atkritumu apglabāšanas tarifu. Tas ir jāpamato un to apstiprina organizācija, ar ko iedzīvotāji ikdienā nesaskaras – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Ir skaidri noteikts, kuras izmaksas tarifā var tikt iekļautas.

Kā samazināt savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu?

Vienīgā izeja no šī sadārdzinājuma ir atkritumu šķirošana un radīto atkritumu daudzuma samazināšana, jo par šķiroto atkritumu – plastmasas, kartona/papīra, stikla un metāla iepakojuma izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā, bet bioloģisku noārdāmo atkritumu (BIO) izvešana ir lētāka nekā sadzīves nešķiroto atkritumu izvešana.

Atkritumu apsaimniekotāju aprēķini liecina, ka, atbildīgi un rūpīgi šķirojot, rēķinus par sadzīves atkritumu izvešanu var samazināt vismaz par trešo daļu vai teju uz pusi, tāpēc aicinām pievērsties atkritumu šķirošanai ikvienu, kurš to vēl nedara.

Kā lai šķiroju atkritumus un samazinu savas izmaksas, ja pie manas mājas nav šķirošanas konteineru?

Rīgā ir obligāta jauktā iepakojuma (papīra, plastmasas, metāla) šķirošana daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 5 dzīvokļi, un stikla iepakojuma šķirošana daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Tādēļ nama apsaimniekotājiem ir jānodrošina šķiroto atkritumu konteineru izvietošana. Ja daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs nenodrošina atkritumu šķirošanas iespēju – iedzīvotājiem jāvēršas Mājokļu un vides departamentā.

Privātmāju iedzīvotāji var vērsties pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja, lai noslēgtu līgumu par atkritumu šķirošanu un pēc līguma noslēgšanas atkritumu apsaimniekotājs uzstādīs nepieciešamo atkritumu konteineru. Savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanu savā mājā.

Kāpēc tik strauji pieaug bioloģiski noārdāmo atkritumu (BIO) cena?

Rīgas pašvaldībā noslēgtie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem paredz, ka BIO izvešanai vienmēr ir jābūt izdevīgākai nekā sadzīves nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai.

Tomēr BIO ir smagi – smagāki nekā sadzīves nešķirotie atkritumi. Tiem tiek piemērots augstāks koeficients tilpuma pārvēršanai svarā. Pirmajā brīdī izskatās, ka SIA Getliņi EKO BIO tarifs ir uz pusi zemāks nekā nešķirotu sadzīves atkritumu tarifs. Diemžēl koeficienta piemērošana (tilpuma pārvēršana svarā) BIO izvešanas izmaksas pārlieku pietuvina nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas izmaksām.

Jāpiezīmē, ka tarifu izmaiņas ir saistītas arī ar jaunas poligona infrastruktūras izbūvi un ekspluatāciju.

Kā mainīsies BIO izmaksas turpmāk?

Rīgas pašvaldība aktīvi atbalsta un rosina steidzamas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz BIO atkritumu šķirošanu padarīt lētāku un izdevīgāku, jo tie sastāda vidēji pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Brīdī, kad šie grozījumi tiks apstiprināti, pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji varēs mainīt tarifus. Rīgas pašvaldība būs gatava pielāgoties, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšana būtu tiešām izdevīga.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.¹ pantam maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 80 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas.

Lai BIO vākšana iedzīvotājiem būtu vēl ērtāka, SIA Getliņi EKO tagad ļauj nodot šos atkritumus arī papīra un bioplastmasas maisiņos. Tas atvieglo atkritumu savākšanu un izmešanu. Ja BIO tiek vākti maisiņos, slikto smaku risks BIO konteineram ir pat zemāks nekā sadzīves atkritumu konteineram, jo BIO konteineri tiek izvesti biežāk.

Kāda jēga šķirot, jo šādi tiek radīta papildu peļņa atkritumu apsaimniekotājam?

Vislabākais veids, kā radīt atkritumu apsaimniekotājiem vieglu un drošu peļņu, ir atkritumus nešķirot – atkritumu apsaimniekotājs piemēro pilnu maksu par sadzīves atkritumu izvešanu. Savukārt pareizi sašķirotu iepakojumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas un dalīti vāktu BIO atkritumu izvešana ir lētāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana, kas ļauj ietaupīt tieši mājsaimniecībām.

2022. gadā Rīgā dalīti savāca 29,2% atkritumu, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā 2020. gadā, kad tika savākti 19,9% šķiroto atkritumu. 2021. gadā dalīti savāca 24% atkritumu. Visstraujāk ir pieaudzis dalīti vāktā vieglā iepakojuma un stikla apjoms.

Šķirojot vieglo iepakojumu un stiklu, kopumā rīdzinieki 2022. gadā ir ietaupījuši vairāk nekā 14 miljonus eiro – tā ir nauda, ko iedzīvotāji būtu samaksājuši, ja šķirotie atkritumi būtu izvesti un apsaimniekoti kā nešķiroti sadzīves atkritumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, papildus ietaupīti gandrīz pieci miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka iepakojuma un stikla konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2023. gadā bija sašķirots pareizi un tika izvests kā iepakojuma konteiners, samazināja mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus par aptuveni 24 līdz 27 eiro atbilstoši attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja tarifam.

Ko vēl dara Rīgas pašvaldība, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un attiecīgi – izmaksu samazinājumu iedzīvotājiem?

Rīgas pašvaldībā sākta astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir izstrādāts vienots dalīto atkritumu šķirošanas ceļvedis galvaspilsētā, kas pieejams: Dokumenti | Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (riga.lv).

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot turpmākai lietošanai derīgu dažāda veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu.

Latvijā no 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir obligāta.

Kur iegūt papilu informāciju par atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu Rīgā?

Papildus jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Rīgas valstspilstētas pašvadības Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 67474700 darba laikā (pirmdien no plkst. 8.30 līdz 18.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst. 8.30 līdz 17.00 un piektdien no plkst. 8.30 līdz 16.00) vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.

Tāpat varat meklēt informāciju Rīgas atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās šeit: www.cleanr.lv, www.ecobaltiavide.lv un . www.lautusvide.lv.

Citas noderīgas vietnes informācijai par atkritumu šķirošanu: www.bao.lv,  www.atkritumi.lv, www.zalais.lv, www.skirobio.lv,  www.skiroviegli.lv un www.varam.gov.lv.