Apsaimniekots mežs ir skaists. Biķernieki

admin.rLV, Pub

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži”

Rīgas mežu apsaimniekotājs SIA „Rīgas meži” jau četrus gadus veic sanitārās, krājas kopšanas un izlases cirtes Biķernieku mežā. Nosaukumi ir dažādi, un katram cirtes veidam ir sava specifika un sasniedzamie mērķi, taču vienkāršoti to var dēvēt par meža retināšanu, kuras nolūks ir veidot koptu un rīdzinieku rekreācijai piemērotu, bet joprojām dabīgu meža vidi.

Jauni, spēcīgi koki ražo vairāk skābekļa

Koku ciršana šajā periodā notikusi tikai vietās, kur saskaņā ar MK noteikumiem “Noteikumi par koku ciršanu mežā” to pieļauj audzes biezība. Kopšanas laikā tika izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kas bija nepieciešams, pirmkārt, meža veselībai. Vienlaikus krājas kopšanas ietvaros  tika samazināta audzes biezība tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem.

Sabiedrības izpratnes līmenis par to, kas ir vidi saudzējošs un ekoloģisks, bieži ir visai primitīvs: “Koks – labi, cirst – slikti”, taču patiesībā spēcīgs augošs koks ar plašu vainagu ražo daudz vairāk skābekļa, nekā divi nīkuļojoši. Vai esat redzējuši ceļu, kuram abās pusēs aug koku alejas? Koku vainagi virs ceļa it kā sadodas rokās, veidojot ko līdzīgu tunelim. Arī Biķernieku mežā pēc retināšanas notiek tas pats. Ieguvuši augšanas telpu, koku vainagi kuplo un sadodas rokās, paplašinot fotosintēzes “darba virsmu” – piesaistot ogļskābo gāzi un ražojot pilsētā mums tik nepieciešamo skābekli.

Vietās, kur notika meža kopšanas darbi, tika izkopts arī pamežs. Tas tika darīts divu iemeslu dēļ – pirmkārt, zāģēšanas darbu norises laikā meža tehnikas operatoriem bija nepieciešama laba pārredzamība, lai krūmu aizsegā meža apmeklētāji sevi neapdraudētu, bīstami pietuvojoties darbu zonai. Otrkārt, tas bija nepieciešams no sabiedrības drošības viedokļa, jo biezs pamežs pilsētas teritorijā  kļūst par aizsegu dažādām nelikumīgām darbībām un apdraud meža apmeklētājus. Gar pastaigu celiņiem izkoptajās meža teritorijās turpmāk tiks organizēta ikgadēja pameža kopšana.

Pēc ciršanas notiek pastiprināta pameža sazelšana, un augošie krūmi ir vēl viens svaiga gaisa avots.

Atvērumos jau pavasarī tiks stādītas jaunas priedītes

Pēc meža speciālistu novērtējuma Biķernieku meža stāvoklis lika pielietot īpašas meža kopšanas metodes, tādēļ pirmo reizi Rīgas pilsētas teritorijā tika īstenots izlases cirtes veids – atvērumu veidošana. Atsevišķās vietās mežaudzē tika veidotas 37 īpašas apļveida izcirtumu vietas, ne lielākas par 0,2 ha, lai mežā veicinātu bioloģisko daudzveidību un meža atjaunošanos, kas gadu gaitā mežā veidos estētisku meža vidi ar vienuviet augošām dažāda vecuma priedēm.

Jau pavasarī šajās izcirtuma vietās kopumā apmēram 7 hektāru platībā tiks stādītas SIA “Rīgas meži” kokaudzētavā izaudzētās jaunās priedītes. Tie būs vairāk nekā 20 000 jauno kociņu.

Priedes ir gaismu un sauli mīloši koki, tādēļ atvērumos priedītes augs daudz straujāk, nekā tās, kuras pašas iesējušās lielāko koku paēnā. Turklāt atvēruma vidū ar lielāku izgaismojumu tās augs straujāk, nekā atvēruma malā, tādējādi veidojot jau minēto interesanto un estētisko meža reljefu.

Visasākos pārmetumus mēs kā meža apsaimniekotāji izpelnāmies par it kā bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Patiesībā ar šādu atvērumu veidošanu mēs radām jaunu mežmalu pa katru nelielā  atvēruma riņķa līnijas malu. Un tie ir vairāk nekā 5 kilometri jaunas mežmalas. Katrā mežmalā, kur saskaras neskartais mežs un izcirtums, ir vislielākā dzīvības daudzveidība. Tieši ekosistēmu saskares joslā vislabāk jūtas daudzas dzīvnieku un augu sugas. Mežmalās ir vislielākā dzīvība, tur ir daudz krūmu sugu, tā ir labvēlīga vide putnu ligzdošanai. Izveidojot šādus nelielus izcirtumus, pilsētas mežā esam radījuši mozaīkas veida meža struktūru – ļoti daudzas atšķirīgas vietas, kas izvietotas samērā nelielā platībā.

Kopts priežu un ozolu mežs ar pastaigu celiņiem un takām

Rīgas pilsētas zaļā zona ir plaša un daudzveidīga, taču tā neveidojas stihiski un neattīstās pati no sevis, bet ir cilvēka roku veidota un kopta. Par ārpilsētas mežu īpaši skaļi, taču arī attiecība uz pilsētas mežu izskan radikāls viedoklis, ka cilvēku iejaukšanās meža vidē nav vēlama, ka “tikai dabīgs mežs ir skaists”. Tam pretī liekam ilgu un pacietīgu darbu, lai pamatotu, ka sanitārā, kopšanas vai izlases cirte ir nepieciešama meža veselībai, ka tieši kopts mežs ir estētiskāks un cilvēka rekreācijai piemērotāks, nekā aizauguši brikšņi ar necaurredzamu pamežu, ka izcirtums ir mežsaimnieciskās aprites cikla sastāvdaļa un efektīva metode jauna, veselīga un vērtīga priežu meža atjaunošanai. Ka novārtā atstāts priežu mežs, it īpaši pilsētā, augsta CO2 piesārņojuma apstākļos, aizaugs ar mazvērtīgiem lapu kokiem, neļaus iesēties jaunām priedītēm un aizies bojā. Bet iestādīts jauns mežs kļūs par nākotnes zaļo zeltu mūsu bērniem un mazbērniem.

Arī Biķernieku mežā bija vērojams biezs mazvērtīgo lapu koku un invazīvo krūmu sugu aizzēlums. Jau pavasarī SIA “Rīgas meži” gar ielām veica satiksmei un gājējiem bīstamo koku un zaru apzāģēšanu, kā arī tika pilnībā nozāģētas pāraugušās papeles Ieriķu ielā. To vietā tika iestādīts tūkstotis sarkano ozolu (Quercus rubra) – ļoti skaisti dekoratīvi koki ar ieapaļu vainagu. Lai gan sarkanais ozols savvaļā aug  Ziemeļamerikā, arī Latvijas klimats tam ir labi piemērots, sava krāšņuma dēļ tas bieži tiek audzēts apstādījumos. Mūsu klimatiskajos apstākļos ozols var izaugt līdz 25 metiem garš. Protams, rezultāts nebūs tūlītējs, taču šis ir vēl viens solis bioloģiskās daudzveidības vairošanas un estētiskās vides uzlabošanas virzienā.

Biķernieku mežs tiek aktīvi izmantots apkaimes iedzīvotāju rekreācijai un sporta aktivitātēm. CSDD Biķernieku trase sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” trases apkārtnē esošajā meža daļā, kur meža kopšana notika iepriekšējo četru gadu periodā, šogad aprīlī izveidoja un nomarķēja treniņu taku skrējējiem, bet jūnijā tika atklāta arī velotrase, piedāvājot aktīvās atpūtas cienītājiem braukt ar velosipēdu pa speciāli nomarķētu 2.8 kilometru garu meža trasi. Tāpat ir sakārtoti mežizstrādes darbu laikā lietotie ceļi, vēl vairāk paplašinot sportiskām aktivitātēm un rimtām pastaigām piemērotu celiņu tīklu.

Meža apsaimniekošana pilsētā. Jāmācās gan mums, gan sabiedrībai

SIA “Rīgas meži” ir liela pieredze kopšanas darbiem mežos Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tajā skaitā, kā jau minēju, jau četrus gadus notika kopšanas cirte arī Biķernieku mežā. Par darbu rezultātu bijām saņēmuši galvenokārt pozitīvas atsauksmes. Tādēļ apvainojumi par mūsu mežinieku “ārdīšanos Biķernieku mežā” sociālajos tīklos, interneta portālos, televīzijā un radio bija nepatīkams pārsteigums mums pašiem. Turklāt šajā gadījumā informācija par mežā notiekošajiem un plānotajiem darbiem sabiedrībai tika sniegta ļoti plaši, vēl pirms dabu sākuma informācija tika publicēta SIA “Rīgas meži” mājas lapā un Rīgas pašvaldības portālā Riga.lv, tapa vairāk nekā 26 informatīvas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Diemžēl mūsu sniegtā informācija, acīmredzot, nebija sasniegusi mērķauditoriju: mediji ar plašāko auditoriju bija ļoti pasīvi informēt sabiedrību pirms darbu veikšanas, toties ļoti aktīvi ziņoja par sabiedrības neapmierinātību darbu norises laikā.

Meža kopšanu var salīdzināt ar ķirurģisku operāciju. Ir tikai pašsaprotami, ka pacients nemāca ķirurgu, kādā veidā un secībā, ar kādiem instrumentiem un anestēzijas metodi  veicama operācija, un sociālajos tīklos nekomentē, cik briesmīgi izskatās ķirurga “ārdīšanās” pacienta vēderā. Taču tik pat pašsaprotami, nez kādēļ, tiek uztverts tas, ka par meža apsaimniekošanas jautājumiem var skaļi izteikties, rakstīt un  komentēt cilvēki, kuri zināšanas par mežu ieguvuši ar sēņu grozu rokās, kamēr meža profesionāļu viedoklis pazūd šīs nekompetentās histērijas troksnī.

Gan vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas, gan Valsts meža dienests vairākkārt atzina, ka meža cirtes darbi notikuši ne vien likumīgi, bet bijuši nepieciešami meža veselībai un atbilst ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem. Nepietiekošs esot bijis vien skaidrojošais darbs. Tādēļ arī mums jāmācās no pieļautajām kļūdām sabiedrības informēšanā. Ņemot vērā to, ka nespējam ietekmēt plašsaziņas līdzekļu rīcību, turpmāk, plānojot un veicot šādas kopšanas un izlases cirtes Rīgas administratīvajā teritorijā, centīsimies informāciju meža apmeklētājiem nodot nepastarpināti: veiksim sabiedriskās apspriešanas un  aptaujas, konkrētās darbu izpildes vietās izvietosim plakātus ar ziņām par veicamajiem darbiem, to termiņiem, plānoto darbu rezultātu un sabiedrības ieguvumiem. Savā mājas lapā visā darbu izpildes laikā izvietosim baneri ar saiti uz sīkāku informāciju un kartogrāfisko materiālu. Tikmēr no pilsētniekiem sagaidām lielāku izpratni par meža apsaimniekošanu, kā arī lielāku paļaušanos uz mežinieku profesionalitāti.