2011.gada 1.jūlijā ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.491 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi), kas paredz valstī vienotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju, identificējot tos ar mikroshēmu.
Saskaņā ar MK noteikumiem suņa īpašniekam jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts vienotajā valsts Mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē (turpmāk – datubāze) līdz 2017.gada 1.janvārim. No 2017.gada 1.janvāra visiem suņiem līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu un reģistrētiem datubāzē.
Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija
Rīgā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju nodrošina praktizējoši veterinārārsti vai Lauksaimniecības datu centrs.
Dokumenti, kas nepieciešami, lai reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku:
- reģistrācijas veidlapa;
- personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība);
- dzīvnieka pase.
Dzīvnieku reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē ir maksas pakalpojums, saskaņā ar cenrādi – 3,50 euro.
Visiem sertificētiem veterinārārstiem ir iespējams reģistrēt mājdzīvniekus, bet likums nenosaka, ka tas ir obligāti.
MK noteikumu 3.punkts nosaka, ka vietējām pašvaldībām saskaņā ar to saistošajiem noteikumiem jānodrošina dzīvnieku reģistrācijas noteikumu izpildes uzraudzīšana un kontrole. Saskaņā ar šo prasību tika izstrādāti Rīgas domes 20.12.2016 saistošie noteikumi Nr.237 par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli.
Rīgā pašvaldības nodevas par suņa turēšanu iemaksas un dzīvnieku reģistrācijas kārtības ievērošanas kontroli nodrošinās Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Administratīvās inspekcijas darbinieki.
Reaģējot uz izsaukumiem, kuros iesaistīti suņi, tiks pārbaudīts, vai dzīvnieks ir reģistrēts saskaņā ar MK noteikumos paredzēto kārtību.
Lai pārbaude noritētu veiksmīgi, suņa īpašniekam pēc kontrolējošo amatpersonu lūguma ir jāuzrāda dzīvnieks, to nofiksējot, lai varētu droši ar mikroshēmas lasītāju pārbaudīt datus par dzīvnieku.
Ja suņa īpašnieks atsakās savaldīt suni vai ļaunprātīgi traucē datu nolasīšanu, amatpersonām ir tiesības pieaicināt suņa notveršanai un fiksēšanai pakalpojuma sniedzēju, kas pašvaldībai nodrošina suņu izķeršanas pakalpojumu, t.i., SIA “Dr.Beinerts”, un suņa īpašniekam būs jāsedz ar suņa izķeršanu saistītie izdevumi.
Jaunā kārtība suņa īpašniekam paredz īpašus nosacījumus par suņa klaiņošanas pieļaušanu. Ja suns ir bijis notverts un nogādāts patversmē, tad izdevumi, kas radušies suņa izķeršanas, veterinārmedicīniskās aprūpes un uzturēšanās patversmē rezultātā, būs jāsedz suņa īpašniekam.
Izmaiņas, kas saistītas ar suņu turēšanas nodevām
Saskaņā ar jauno kārtību suņa turēšanas nodeva 2017.gadā ir nemainīga – 8,54 euro apmērā un tā ir jāsamaksā, sunim sasniedzot 6 mēnešu vecumu līdz kārtējā gada 1.martam. Suņa turēšanas nodeva no 2018.gada 1.janvāra ir noteikta 10,00 euro apmērā.
Suņa turēšanas nodeva 50% apmērā ir maksājama:
- par suni, kura reģistrēts īpašnieks ir pensionārs;
- par sterilizētu suni.
Līdzīgi kā iepriekš, no suņu turēšanas nodevas ir atbrīvotas:
- personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti;
- personas ar 3.grupas redzes vai dzirdes invaliditāti;
- valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi.
Pēc nodevas nomaksas suņa īpašnieks pie praktizējoša veterinārārsta saņem ikgadējo suņa turēšanas žetonu, kas ir apliecinājums suņa vakcinācijai pret trakumsērgu un suņa turēšanas nodevas nomaksai, uzrādot kvīti par suņa turēšanas nodevas samaksu un/vai dokumentu, kas apliecina atvieglojumu saņemšanu , kā arī suņa vakcinācijas apliecību, kurā ir atzīme par suņa vakcināciju pret trakumsērgu.
Suņa turēšanas žetons ir piestiprināms pie suņa kaklasiksnas vai citas ekipējuma daļas, vai nekavējoties uzrādāms pēc kontrolējošo amatpersonu lūguma.
Saskaņā ar jauno kārtību suņa turēšanas žetona saņemšana nav obligāta, tādēļ, ja suņa īpašnieks, turētājs vai valdītājs nevar uzrādīt suņa turēšanas žetonu, uzrādāmi suņa vakcināciju pret trakumsērgu un suņa turēšanas nodevas samaksu apliecinoši dokumenti.
Administratīvā atbildība par dzīvnieku turēšanas prasību neievērošanu
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107.pantā noteikts, ka par dzīvnieku slēpšanu, nereģistrēšanu un neidentificēšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 210 euro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 euro.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu (piem., palaišana bez pavadas, ekskrementu nesavākšana, klaiņošanas pieļaušana) izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 euro, bet juridiskajām personām no 15 līdz 700 euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.pantu par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 140 līdz 2100 euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Tātad Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz soda sankcijas par dzīvnieka nereģistrēšanu, labturības prasību pārkāpšanu un izvairīšanos no nodevas nomaksas.
Savukārt par Rīgas domes saistošo noteikumu pārkāpumiem, par kuriem atbildība nav paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, piemēram, par atteikšanos uzrādīt suni un datu nolasīšanas traucēšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām 30-250 euro, bet juridiskām personām 50-300 euro.
